SKAIDROJUMI

Kontrabanda. Kas par to jāzina?

Linda Balode, LV portāls26.07.2017
"ĪSUMĀ"
  • Pastāv vesels saraksts ar ierobežojumiem un aizliegumiem preču un vērtību ievešanai Latvijā.
  • Kontrabanda apzīmē muitas krāpniecību, kuras pazīme ir preču kustība pāri muitas robežlīnijai, izmantojot jebkuru slepenu paņēmienu.
  • Ja netiek ievēroti muitas noteiktie ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai, personu var sodīt vai nu ar administratīvo sodu, vai kriminālsodu.
  • Īpaši tiek uzraudzītas ES ārējās austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju.
  • Neraugoties uz to, ka uz iekšējām ES robežām vairs nepastāv muitas kontrole un preču kustība ir brīva visā ES teritorijā, tas nenozīmē, ka tur muitas kontrole nenotiek vispār.
  • Personas, kas mērķtiecīgi nodarbojas ar kontrabandu, bieži vien kā galamērķi neizvēlas Latviju, jo zina, ka te ir ļoti stingra muitas kontrole.
Ir liels skaits preču un citu vērtību, kuras ir pakļautas muitošanai, un tās ir vai nu aizliegts ievest un izvest, vai arī tām ir noteikti ierobežojumi. Neatkarīgi no tā, vai noteikumi tiek ignorēti mērķtiecīgi vai nejauši, muitā, to konstatējot, persona var kļūt par kontrabandistu un tikt sodīta. Savukārt soda sankcijas atšķirsies no attiecīgās preces, tās apjoma un izdarītā pārkāpuma veida. LV portāls skaidro, kas ir kontrabanda, kāds sods par to draud un kāpēc mūsu valsts muita citām dalībvalstīm Eiropas Savienībā (ES) rāda labās prakses piemēru.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktora vietnieks Raimonds Zukuls norāda, ka pirmajā mirklī, iespējams, ir sarežģīti saprast, kas ir kontrabanda, taču, ja preces vai kādas vērtības, kuras ir jādeklarē, netiek deklarētas, bet tiek vestas caur muitas dienestu, ir viegli kļūt par kontrabandistu, pašam to nezinot. Ne tikai persona, kura pārvadā narkotikas, cigaretes un alkoholu lielos apjomos, ir kontrabandists. "Kontrabandas prece var būt vienkārša, ikdienā lietojama prece, piemēram, eļļa, ja tā tiek vesta lielos daudzumos un netiek deklarēta," skaidro R. Zukuls. Tāpat personīgajā bagāžā nekomerciālos nolūkos nedrīkst ievest pārtikas preces, kas nesatur dzīvnieku izcelsmes produktus, ja to kopējais svars pārsniedz 10 kg, tostarp arī kafiju.

Kas ir kontrabanda?

Saskaņā ar Krimināllikuma 190. pantu kontrabanda ir muitošanai pakļauto preču vai citu vērtību ievešana Latvijas Republikas (LR) muitas teritorijā vai izvešana no tās, apejot muitas kontroli vai noslēpjot to no šādas kontroles, vai nedeklarējot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumīgā veidā.

R. Zukuls norāda, ka "starptautiskajā regulējumā ir noteikts, ka termins "kontrabanda" apzīmē muitas krāpniecību, kuras pazīme ir preču kustība pāri muitas robežlīnijai, izmantojot jebkuru slepenu paņēmienu".

Preču kustībai ir daudz ierobežojumu un aizliegumu

Pastāv vesels saraksts ar ierobežojumiem un aizliegumiem preču ievešanai Latvijā un ES. "Kopā apmēram tās varētu būt 50 dažādas pozīcijas, kurās tiek minēts, pie kādiem nosacījumiem to pārvietošana ir atļauta," norāda Muitas pārvaldes Muitas kontroles organizēšanas daļas Fiziskās kontroles organizēšanas nodaļas vadītājs Lauris Krivāns. Skaidrs, ka narkotikas ievest valstī ir  aizliegts, taču no trešajām valstīm ES ir aizliegts arī ievest, piemēram, tādas pašpatēriņa preces kā gaļa, piens un to produkti.

"Kontrabandas prece var būt vienkārša, ikdienā lietojama prece, piemēram, eļļa."

L. Krivāns skaidro: "Fiziskām personām, kuras vēlas ievest gaļas vai piena produktus, tos vienkārši būs jāizmet plastmasas konteineros uz muitas robežas." Savukārt, deklarējot kā komerckravu, var ievest gaļu, pienu un to produktus, ja tiek izpildīti zināmi nosacījumi un uzrādīti nepieciešamie dokumenti.

Sods atkarīgs no attiecīgās preces apjoma un pārkāpuma veida

Ja netiek ievēroti muitas noteiktie ierobežojumi un aizliegumi preču pārvietošanai, personu var sodīt vai nu ar administratīvo sodu, vai kriminālsodu. Tie var atšķirties, jo vērā tiek ņemta gan attiecīgā prece, gan tās apmēri, gan izdarītā pārkāpuma veids. Piemēram, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 201.12 pants nosaka, ka par kontrabandas ievešanu LR muitas teritorijā vai izvešanu no tās var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 7100 eiro, konfiscējot attiecīgās preces vai citas vērtības un to pārvietošanai izmantoto transportlīdzekli vai bez konfiskācijas.

Administratīvā atbildība draud par muitas noteikumu pārkāpumiem. "Tā tiek piemērota ļoti reti, jo pārsvarā, ja muitā pie cilvēkiem atrod to, ko nedrīkst pārvadāt, viņi labprātīgi paši to arī izmet ārā," skaidro L. Krivāns. Visbiežāk tie ir gaļas izstrādājumi, vecmāmiņas līdzi iedotais krējums u. tml. Savukārt gadījumos, kad ievest drīkst, bet ar ierobežojumiem, ir jāizpilda attiecīgie nosacījumi. Piemēram, legāli drīkst ievest mājdzīvniekus, ja tiek izpildītas visas prasības, proti, dzīvniekam ir jābūt čipotam, ar pasi u. tml.

L. Krivāns turpina, ka attiecīgi nosacījumi ir arī tādām precēm kā medikamenti, skaidra nauda, kultūras priekšmeti, aizsargājamo dzīvnieku izstrādājumi, piemēram, koraļļi, ziloņkauls, lāčāda, čūskāda u. c. Turklāt muitas un Dabas pārvaldes sadarbības rezultātā lidostas muitā izņemtos īpatņus interesenti var apskatīt Dabas muzeja vai Zooloģiskā dārza stendos.

Draud arī bargāks sods – kriminālatbildība

Kriminālatbildība draud par kontrabandas ievešanu, ja tā izdarīta ievērojamā apmērā. KL 190. pants paredz, ka personu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Ja to ir izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt, ja kontrabandu ir veikusi organizēta grupa vai tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz vienpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.

"Muita var veikt pārbaudes visā valsts teritorijā."

R. Zukuls min piemēru: "Ievest, piemēram, apavus lielā apmērā, ja tie ir deklarēti, ir atļauts, savukārt, ja tie nav deklarēti, tā jau ir kontrabanda. Runa nav par vairākiem apavu pāriem, kurus cilvēks ir iegādājies kā privātpersona savām vajadzībām, taču, ja persona ved konteineru ar apaviem, par kuriem nav samaksāti normatīvajos aktos noteiktie nodokļi, un, šķērsojot robežu, šī persona no muitas to slēpj, muitai to atklājot, persona kļūst par kontrabandistu. Un tā jau ir kriminālatbildība."

Muitas teritorija ir visas valsts teritorija

Muitas teritorija ir visa LR teritorija. Protams, īpaši tiek uzraudzītas ES ārējās austrumu robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. Neraugoties uz to, ka uz iekšējām ES robežām vairs nepastāv pastāvīga muitas kontrole un preču kustība ir brīva visā ES teritorijā, tas nenozīmē, ka tur darbs nenotiek vispār. "Muita uz iekšējām robežām var nebūt ikdienā, bet ik pa laikam norisinās, piemēram, speciālas akcijas," norāda R. Zukuls. Savukārt L. Krivāns papildina, ka, "tāpat kā Šengenas teritorijā personas var pārvietoties bez robežkontroles, arī preču kustība ES ir brīva, proti, uz ES iekšējām robežām preci nedeklarē".

Taču muita var veikt pārbaudes visā valsts teritorijā, ja ir tāda nepieciešamība, jo, arī pārvietojot preci, ES teritorijā ir ierobežojumi un nosacījumi. "Mēs varam apturēt jebkuru transportlīdzekli un veikt nepieciešamos kontroles pasākumus, ja ir kādas aizdomas," skaidro L. Krivāns.

Savukārt, dodoties uz vai no trešajām valstīm, ir jāiziet cauri ne tikai robežkontrolei, bet arī muitas kontrolei. Piemēram, lidostā darbojas divu koridoru sistēma – jāizvēlas, pa kuru ceļu doties. Viens koridors ir personām, kurām nav deklarējamu preču un vērtību, otrs koridors – personām, kurām ir kas deklarējams, un te tiek veikta muitas kontrole. "Muitas kontrole ir ļoti nopietna gan lidostā, gan uz autoceļiem, un tā ir ikdiena uz ES ārējām robežām," skaidro R. Zukuls. Biežāk veiktie pārkāpumi, ievedot vai izvedot preces no trešajām valstīm, ir saistīti ar cigarešu, alkohola, skaidras naudas, narkotiku pārvadāšanu.

Latvijā – ļoti stingra muitas kontrole

"Personas, kas mērķtiecīgi nodarbojas ar kontrabandu, bieži vien kā galamērķi Latviju neizvēlas, jo zina, ka pie mums ir ļoti stingra muitas kontrole," stāsta L. Krivāns. Lai sasniegtu labus rezultātus, muitā strādā, varētu teikt, pēc klasiskās formulas – muitnieka darbs + tehniskais aprīkojums + kinoloģijas dienests. "Lidosta, tāpat kā austrumu robeža, ir aprīkota ar nepieciešamo muitas tehnisko aprīkojumu, ikdienas darbā izmantojam arī skenerus," norāda R. Zukuls. Ar tiem var noskenēt dažādus transportlīdzekļus, arī smagās mašīnas un vilcienus, pat braucošus.

"Lai sasniegtu labus rezultātus, muita strādā pēc klasiskās formulas – muitnieka darbs + tehniskais aprīkojums + kinoloģijas dienests."

L. Krivāns, balstoties uz savu pieredzi un sarunām ar citiem ārvalstu ekspertiem, ir secinājis, ka Latvijā ES ārējās robežas muitas kontroles punkti ir aprīkoti ļoti labā līmenī. Protams, lai to panāktu, pēdējo trīs līdz četru gadu laikā ir ieguldīti lieli resursi, liels darba apjoms, taču šobrīd droši var teikt, ka Latvijā ES ārējie austrumu robežas muitas kontroles punkti ir vieni no labāk aprīkotajiem uz ES ārējās austrumu robežas. "Kravas skenēšanas iekārtas ir visos muitas posteņos, lai arī citur tā nav, kā arī tāds tehnoloģiskais risinājums kā numura nolasīšanas sistēma, kura ir savienota ar ass svariem, ir tikai pie mums. Tā strādā ne tikai kā pārkāpumu konstatētājs, bet ir arī ļoti labs prevencijas līdzeklis," skaidro L. Krivāns. Savukārt R. Zukuls uzsver, ka "aprīkojums ir moderns, jauns un efektīvs".

Numura nolasīšanas sistēma darbojas arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī dažās citās ES dalībvalstīs, bet starp Baltijas valstīm tā ir savienota vienotā tīklā. Tas nozīmē, ka Latvijā muita var analizēt un kontrolēt transportlīdzekļu robežšķērsošanu ne tikai uz savas valsts robežas, bet arī uz Lietuvas un Igaunijas robežas. "Tas jau ir starptautisks risinājums, kuru realizējušas ir trīs Baltijas valstis, kaimiņvalstis, turklāt citas dalībvalstis skatās uz mums kā uz labo praksi," lepojas L. Krivāns. Viņš turpina, ka "tuvākajā nākotnē uzdevums ir savienot numura nolasīšanas sistēmu vienotā tīklā ar citām valstīm, kā arī mudināt un rast iespēju šo sistēmu izveidot pārējās ES dalībvalstīs uz ES ārējās robežas". Pašlaik minēto sistēmu izmanto arī Somija, Slovākija un Rumānija.


Turpmāk – infografika par preču kustības aizliegumiem un ierobežojumiem, ceļojot ES un ārpus tās.

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv