SKAIDROJUMI

Streikošanas tiesību ierobežojumi: tiesības un pienākumi streika laikā

Edīte Brikmane, LV portāls18.07.2017
"ĪSUMĀ"
  • Likumdevējs ir noteicis pilnīgu aizliegumu streikot atsevišķām valsts dienestā esošām personām.
  • Sabiedrībai nepieciešamajos dienestos un uzņēmumos darbiniekiem streikot ir atļauts, bet ar nosacījumu, ka streika laikā tiek turpināts darbs minimālā apjomā.
  • Dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas gadījumā Valsts darba inspekcijai ir tiesības atlikt streika uzsākšanu vai pārtraukt streiku uz trim mēnešiem.
  • Streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu un darba devējs par šiem darbiniekiem neizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas.
  • Darba devējs nedrīkst atlaist, disciplināri sodīt darbiniekus par dalību streikā. Streika laikā aizliegts piespiest citus darbiniekus pildīt streikojošo kolēģu pienākumus vai pieņemt darbā jaunus darbiniekus. 
  • Darbinieki streika laikā nedrīkst izvirzīt darba devējam prasības, kas nav norādītas streika pieteikumā, bloķēt uzņēmumu, kurā notiek streiks, saņemt materiālu vai finansiālu palīdzību no politiskajām organizācijām.
Strādājošo tiesības uz streiku nav absolūtas. Satversmes 116. pants noteic, ka Satversmes 108. pantā ietvertās personas tiesības streikot var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai nodrošinātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Iepriekš publikācijā "Streiks – galējs darba strīdu risināšanas mehānisms, ko regulē likums" LV portāls skaidroja streika pieteikšanas kārtību. Šoreiz par to, kādus streikošanas ierobežojumus paredz Streiku likums.

Kam ir aizliegts streikot

Ņemot vērā, ka bez noteiktu strādājošo kategoriju darba sabiedrības, personu tiesības un brīvības, kā arī valsts intereses var būt visvairāk apdraudētas, likumdevējs ir noteicis pilnīgu aizliegumu streikot atsevišķām valsts dienestā esošām personām, kas uzskaitītas Streiku likuma 16. pantā.

Streikot ir aizliegts:

  • tiesnešiem;
  • prokuroriem;
  • policijas darbiniekiem;
  • ugunsdrošības un glābšanas dienestu darbiniekiem;
  • valsts drošības iestāžu darbiniekiem;
  • ieslodzījuma vietu uzraugiem;
  • personām, kas dienē Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Ierobežojumi streikot sabiedrībai nepieciešamajiem dienestiem

Streiku likuma 17. pantā ir noteikti kritēriji, kādos sabiedrībai nepieciešamajos dienestos un uzņēmumos darbiniekiem streikot ir atļauts, bet ar nosacījumu, ka streika laikā tiek turpināts darbs minimālā apjomā. Turklāt krīzes apstākļos, piemēram, dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas gadījumā, Valsts darba inspekcijai ir tiesības atlikt streika uzsākšanu vai pārtraukt streiku uz trim mēnešiem attiecībā uz tām personām, kas iesaistītas dabas katastrofas, liela mēroga avārijas vai epidēmijas novēršanā vai seku likvidēšanā.

Par sabiedrībai nepieciešamiem uzskatāmi tādi dienesti un uzņēmumi, kuru darbības pārtraukšana radītu draudus valsts drošībai, visas sabiedrības, kādas iedzīvotāju grupas vai atsevišķu indivīdu drošībai, veselībai vai dzīvībai:

  • ārstniecības un medicīniskās palīdzības dienesti;
  • sabiedriskā transporta dienesti;
  • dzeramā ūdens piegādes dienesti;
  • elektroenerģijas un gāzes ražošanas un piegādes dienesti;
  • sakaru dienesti;
  • gaisa satiksmes kontroles dienesti un tie dienesti, kuri nodrošina gaisa satiksmes kontroles dienestus ar meteoroloģisko informāciju;
  • ar visu veidu transporta kustības drošību saistītie dienesti;
  • atkritumu un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas dienesti;
  • radioaktīvo vielu un atkritumu uzglabāšanas, izmantošanas un kontroles dienesti;
  • civilās aizsardzības dienesti.

Streiks, turpinot darbu minimālā apjomā

Tātad, ja lēmumu par streika uzsākšanu ir pieņēmuši sabiedrībai nepieciešama dienesta vai uzņēmuma darbinieki, streika komitejai ir jānodrošina, lai streika laikā darbs tiktu turpināts vismaz minimālā apmērā. Līdz ar to Streiku likums praktiski izslēdz ģenerālstreika iespējamību no sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu sniedzēju puses. Piemēram, ja streiku sāktu sabiedriskā transporta dienestu darbinieki, pārtraucot sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pilnībā, tas būtu Streiku likuma pārkāpums un pamats streika atzīšanai par nelikumīgu. Šobrīd aktuālā ģimenes ārstu streika laikā ārstniecības prakses ir apmeklētājiem atvērtas, lai nodrošinātu palīdzību neatliekamās situācijās, sniegtu informāciju par streika norisi, kā arī vajadzības gadījumā pacientiem sniegtu ģimenes ārsta pakalpojumus par maksu. "Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ļoti nopietni ievēro likumā noteikto prasību nodrošināt pakalpojumu minimālā apjomā," sarunā ar LV portālu uzsvēra asociācijas pilnvarotā pārstāve zvērināta advokāte Solvita Olsena.

"Streiku likums izslēdz ģenerālstreika iespējamību no sabiedrībai nepieciešamo pakalpojumu sniedzēju puses."

"Ja nepieciešams, ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas darba devējs un streika komiteja rakstveidā vienojas un no tiem darbiniekiem, kas piedalīsies streikā, norīko noteiktu skaitu cilvēku, kuri veiks darbu minimālā apjomā streika laikā, kā arī nosaka minēto darbinieku praktiskās darbības apjomu un dod konkrētus rīkojumus," skaidro Darba valsts inspekcijas Darba tiesību nodaļas vadošais juriskonsults Raivis Bušmanis.  Šī prasība darbiniekam ir obligāti saistoša – atteikšanās pildīt praktiskā darba apjomu un rīkojumus, kuru mērķis ir nodrošināt attiecīgā sabiedrībai nepieciešamā dienesta darbību vai darba līgumā vai koplīgumā paredzēto streika laikā veicamo minimāli nepieciešamo darbu, uzskatāma par pārkāpumu, un darbinieks ir saucams pie disciplinārās atbildības.

Ja vienošanās nav iespējama un kolektīvā strīda puses nenodrošina sabiedrībai nepieciešamo dienestu darbu minimālā apjomā, abām pusēm saistošus norādījumus par darba turpināšanu, norādot darbinieku skaitu, kam jāveic minētais uzdevums, dod Valsts darba inspekcija.

Vienošanās par iekārtu uzturēšanu un apsargāšanu

Vienošanās par minimāli nepieciešamā darba veikšanu ir iespējama arī tādos dienestos, kas netiek atzīti par sabiedrībai nepieciešamiem dienestiem. Sagaidīt, ka streika laikā darbinieki veiks minimālus pasākumus, lai uzņēmums varētu atsākt darbu, tiklīdz streiks būs beidzies, ir katram darba devējam. "Streiks neizbēgami rada zaudējumus darba devējam, taču, ja zaudējumu rezultātā darba devējs nebūtu spējīgs turpināt savu darbību, tad zūd jēga streikam kā kolektīvā darba strīda risināšanas veidam. Tāpēc kolektīvajā darba strīdā ir jāņem vērā arī darba devēja interese turpināt savu darbību pēc streika."1

Tāpēc Streiku likuma 18. pants paredz iespēju, ka nepieciešamības gadījumā streika komiteja un darba devējs ne vēlāk kā trīs dienas pirms streika uzsākšanas rakstveidā vienojas par streika laikā veicamajiem pasākumiem ar mērķi:

  • uzturēt uzņēmumu, tā iekārtas un aprīkojumu vai ierīces tādā stāvoklī, kas ļautu atsākt darbu tūlīt pēc streika izbeigšanas;
  • nodrošinātu uzņēmuma izejmateriālu, pabeigtās un nepabeigtās produkcijas, iekārtu un telpu apsargāšanu.

Citi streikošanas ierobežojumi nav pieļaujami. Ja darba devējs un darbinieki nespēj panākt vienošanos par šiem pasākumiem pēc darba devēja lūguma vai pēc savas iniciatīvas, to darbinieku skaitu, kas veiks 18. pantā minētos pasākumus, nosaka Darba valsts inspekcija.

Pirms streika organizēšanas jāņem vērā, ka streika laikā darbinieki, kas tajā piedalās, nesaņem darba samaksu un darba devējs par šiem darbiniekiem neizdara sociālās apdrošināšanas iemaksas. Darbinieki, kas veic darbu minimālajā apjomā, saņem darba samaksu atbilstoši padarītajam.

Ko streika laikā nedrīkst darīt

Streika laikā likums paredz virkni citu ierobežojumu, kas obligāti jāievēro, pretējā gadījumā streiks var kļūt nekontrolējums, radīt draudus sabiedrības drošībai vai vienkārši kļūt bezjēdzīgs.

Darbinieki streika laikā nedrīkst:

  • piespiest citus darbiniekus piedalīties streikā. Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga;
  • izvirzīt darba devējam jaunas prasības, kas nav norādītas streika pieteikumā;
  • atteikties pildīt darbu vai rīkojumus, kuru mērķis ir nodrošināt sabiedrībai nepieciešamā dienesta darbību minimālā apjomā;
  • bloķēt uzņēmumu, kurā notiek streiks, kā arī aizsprostot ieejas un caurbrauktuves. Taču darbiniekiem ir tiesības organizēt sapulces, gājienus un piketus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajā kārtībā;
  • saņemt materiālo un finansiālo palīdzību no politiskajām organizācijām (partijām). Taču arodbiedrība, darbinieki un streika komiteja var izveidot fondu palīdzības sniegšanai streika dalībniekiem, kas veidojas no brīvprātīgām darbinieku un citu personu iemaksām, ziedojumiem u. c. līdzekļiem, kuru avots nav politiska organizācija vai partija.

Darba devējs streika laikā nedrīkst:

  • atlaist darbiniekus par streika ierosināšanu, pieteikšanu un piedalīšanos streikā, jo likumā noteiktā kārtībā organizēts streiks nav uzskatāms par darba līguma un darba tiesību pārkāpumu. Streiku likuma 26. panta otrajā daļā noteikts: "Darbiniekam, kas piedalās streikā saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību, tiek saglabāta darba vieta";
  • disciplināri sodīt darbiniekus par streika ierosināšanu, pieteikšanu un piedalīšanos streikā likumā noteiktajā kārtībā. Tas saistīts ar streika brīvprātības principu, kas neļauj pret streikotājiem vērst piespiedu līdzekļus, lai izbeigtu streiku. Izņēmums ir tie sabiedrībai nepieciešamo dienestu darbinieki, kuri atteikušies veikt darbu minimālajā apmērā;
  • piespiest darbiniekus, kuri nepiedalās streikā un turpina darbu, uzņemties streikojošo darbinieku pienākumus;
  • streikojošo darbinieku vietā pieņemt jaunus darbiniekus nolūkā novērst vai apturēt streiku vai izvairīties no streikojošo darbinieku prasību izpildes. Streika gadījumā darbinieki, radot nevēlamas ekonomiskas sekas darba devējam, vēlas sasniegt savu prasību apmierināšanu. Tas nebūtu iespējams, ja darba devējs streikojošo vietā pieņemtu jaunus darbiniekus.

Minētās darbinieku garantijas zūd, ja streiks tiesā tiek atzīts par nelikumīgu un darbinieks turpina streikot.

Turpmāk vēl par pamatu streika atzīšanai par nelikumīgu.


 

1Dipl.iur. Agris Repšs, Māris Badovskis. Par Streiku likumu – ar konkrētām piebildēm. Jurista Vārds. Nr.10 (117), 1999.

KOMENTĀRI
3
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv