SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
11. jūlijā, 2017
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Skola
7
7

Kā top valsts pārbaudes darbi – eksāmenu un centralizēto eksāmenu uzdevumi?

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Centralizētie eksāmeni ir arī vienīgais valsts pārbaudījumu veids, kam tiek veidots rezerves variants. Tas tāpēc, ka šī eksāmena uzdevumi skolām tiek piegādāti papīra veidā, savukārt eksāmenu uzdevumi tiek noglabāti elektroniski, bet pēcāk iesniegti lejupielādei eksāmena rītā.

FOTO: Liene Miķelsone, LV portāls

Ir beidzies satraucošais eksāmenu laiks, un 18278 skolēni, saņemot centralizēto eksāmenu sertifikātu, var atviegloti uzelpot. Tomēr ne katrs no viņiem zina, ka darbs pie šī mācību gada pārbaudes darbu izveides tika sākts jau iepriekšējā gada janvārī. LV portāla skaidrojumā lasiet par to, kā top diagnosticējošo darbu, eksāmenu un centralizēto eksāmenu uzdevumi, kā notiek to piegāde skolām un labošana.
īsumā
  • Latvijas skolēni ik gadu kārto diagnosticējošos darbus 3. un 6. klasē, eksāmenus 9. klasē, kā arī eksāmenus un centralizētos eksāmenus 12. klasē.
  • Eksāmenu darbus pēc VISC norādījumiem labo uz vietas skolā, bet centralizēto eksāmenu darbus labo komisija.
  • Darbu pie nākamā gada pārbaudes darbiem VISC sāk janvārī.
  • Tiek izveidotas darba grupas, kas strādā pie katra no pārbaudes darbiem.
  • Diagnosticējošo darbu un eksāmenu uzdevumus skolas saņem elektroniski, bet centralizēto eksāmenu – papīra formā.
  • Rezerves variants tiek veidots tikai centralizētajiem eksāmeniem.

Latvijas skolēni, kas apgūst vispārējo izglītību, kārto trīs veida pārbaudījumus, kuriem saturu ir izstrādājis Valsts izglītības satura centrs (VISC).

3. klasē un 6. klasē skolēns kārto pārbaudes darbu – diagnosticējošo darbu. Tas parāda, vai skolēns apguvis prasības, kas noteiktas valsts pamatizglītības standartā.1 Skolotājiem tas ļauj saprast, kādas ir skolēnu individuālās mācīšanas vajadzības, lai varētu sniegt atbilstošu atbalstu. Par diagnosticējošiem darbiem atzīmes neliek (nenovērtē ballēs), bet iegūtais vērtējums tiek izteikts procentos.

9. klases noslēgumā, pabeidzot mācības pamatizglītības pakāpē, skolēni kārto valsts pārbaudes darbus – eksāmenus. To mērķis ir novērtēt skolēnu sasniegumus attiecīgajā mācību priekšmetā atbilstoši valsts standarta prasībām pamatizglītībā. Skolēnu sasniegumus vērtē 10 ballu skalā. Savukārt latviešu valodas eksāmenā mazākumtautību izglītības programmās sniegumu izsaka procentuālā vērtējumā un valsts valodas prasmes līmeņos.

12. klases noslēgumā, pabeidzot mācības vidējās izglītības pakāpē, skolēni kārto eksāmenus un centralizētos eksāmenus (CE). To mērķis – novērtēt skolēnu sasniegumus attiecīgajā mācību priekšmetā atbilstoši valsts standarta prasībām vispārējā vidējā izglītībā.2

Lai gan abiem eksāmenu veidiem saturu izstrādā VISC, tomēr galvenā atšķirība ir vērtēšanā. Eksāmenus vērtē turpat skolā pēc VISC izstrādātiem kritērijiem. Savukārt CE vērtē Valsts izglītības satura centrā vērtētāji, kurus apstiprina ar iepirkuma komisijas starpniecību. Centralizēta eksāmena darbu vērtēšana garantē vienotu kritēriju izpildi vērtēšanā, jo tipiskākie un netipiskākie gadījumi tiek pārrunāti standartizācijas sanāksmēs. Vienota izpratne vērtēšanā CE gadījumā ir ļoti svarīga, jo to rezultāti kalpo kā atlases kritērijs iestājpārbaudījumiem augstskolā.

Kā norit valsts pārbaudījumu izstrādes process?

Darbu pie nākamā gada pārbaudes darbiem Valsts izglītības satura centrs sāk jau janvārī, stāsta VISC Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītāja Ingrīda Kamarūte. Katram pārbaudījumam izveido savu darba grupu, kuras sastāvā ir ne mazāk kā trīs mācību priekšmeta pedagogi.

Sākotnējais darba grupas uzdevums ir izstrādāt tā saukto matricu. Tas ir pārbaudes darba sākuma skelets, kuru veido pēc zinātniski pamatotas metodikas un struktūras.

"Darbā noteikti būs ietverti uzdevumi  par tematiem, kurus skolēni apgūst mācību kursa laikā, kā arī dažādu izziņas līmeņu uzdevumi. Piemēram, pirmā līmeņa uzdevumu risināšanai nepieciešamas elementāras zināšanas un prasmes, otrajā līmenī tās jāprot pielietot konkrētā un atpazīstamā situācijā. Savukārt trešajā līmenī savas zināšanas un prasmes jāpielieto nepazīstamā situācijā, attiecīgi risinot problēmu un pašam saprotot, kāda būs uzdevuma risināšanas stratēģija," skaidro I. Kamarūte.

Tāpat darba grupas kompetencē ir lemt arī par pārbaudes darba garumu un uzdevumu daudzumu. Ja pārbaudes darbā tiek plānots lielāks daļu skaits vai sarežģītāki uzdevumi, tad eksāmena kopējo garumu var palielināt. Piemēram, šogad matemātikas centralizētais eksāmens tika pagarināts par 30 minūtēm.

Pārbaudes darba projektu izvērtē eksperti

Kad darba grupa ir izstrādājusi pārbaudes darba programmu, tad notiek darbs pie oriģinālu uzdevumu izveides. "Pēdējos piecpadsmit gados pārbaudes darba uzdevumi ir būtiski mainījušies. Tajos tiek iekļauti plašāki teksti, zīmējumi, tabulas, grafiki, kurus izmanto izglītojamo dažādu prasmju novērtēšanai. Tāpēc pārbaudes darbu materiāli ir apjomīgi – katrā pārbaudes darbā vidēji ir 50 dažāda veida uzdevumi," norāda Ingrīda Kamarūte.

Uzdevumu izstrāde norit līdz martam. Pēc tam netipiskākos uzdevumus aprobē jeb izmēģina praktiski. Pārbaudes darba projektu pabeidz ne vēlāk kā oktobra sākumā. Pēc tam projekta atbilstību izvērtē attiecīgās jomas eksperti – gan no skolām, gan augstskolām (3–4). Galīgais variants tiek apstiprināts novembrī.

Papildus tam atsevišķi pārbaudījumi mazākumtautībām tiek tulkoti. Visbeidzot gatavie eksāmeni tiek pārbaudīti korektūrā un nodoti maketētājam.

Diagnosticējošo darbu un eksāmenu uzdevumus skolas saņem elektroniski

Necentralizēto pārbaudījumu (eksāmenu) uzdevumus skolas saņem digitālā PDF formātā un eksāmena dienā. Plkst. 8:00 no rīta tie ir pieejami skolām lejupielādei Valsts pārbaudījumu informācijas sistēmā (VPIS). Šī vietne nav publiska, un no katras skolas tai var piekļūt tikai viens lietotājs.

Pārbaudījums sākas plkst. 10:00. Šīs divas stundas starp pārbaudījuma lejupielādi un izdali skolēniem ir uz skolas vadītāja godaprāta. Direktoram ir jāgarantē, ka informācija nav pieejama trešajām personām – sākot ar eksāmenu uzdevumu piegādi līdz norises beigām. Tas ietver arī pavairošanu uz papīra un gādāšanu, lai lieki eksemplāri nenonāktu citu personu īpašumā.

Savukārt diagnosticējošo darbu uzdevumi lejupielādei ir pieejami jau iepriekšējā dienā.

Centralizēto eksāmenu uzdevumus skolas saņem papīra variantā

Savukārt CE uzdevumus pavairošanai nodod papīra variantā, komplektējot tos piegādei skolām. Eksāmenu uzdevumi tiek ievietoti drošības aploksnēs ar drošības uzlīmēm. Šīs aploksnes, ieliktas noplombētās somās, tiek piegādātas pašvaldību izglītības pārvaldēm, kas somu saņem ap plkst. 7:00 no rīta. Savukārt plkst. 8:00 paka tiek nogādāta skolas direktoram. Paku atver plkst. 10:00 eksāmena vadītāja un novērotāja klātbūtnē. Savukārt jau pēc eksāmena tā vadītājs turpat telpā, kur eksāmens noritējis, skolēnu aizpildītās eksāmena darba lapas ievieto aploksnē un aizlīmē, kur parakstās, savu parakstu uzliek arī novērotājs. Direktors aploksnes nogādā VISC.

Centralizētie eksāmeni ir arī vienīgais valsts pārbaudījumu veids, kam tiek izstrādāts rezerves variants. Tas tāpēc, ka šī eksāmena uzdevumi skolām tiek piegādāti papīra veidā, savukārt eksāmenu uzdevumi tiek noglabāti elektroniski, bet pēcāk iesniegti lejupielādei eksāmena rītā.

Cik ilgi norit pārbaudes darbu labošana?

Valsts pārbaudes darbu vērtēšanas laiku nosaka MK noteikumi Nr. 1510 "Valsts pārbaudījumu norises kārtība". Atbilstoši šo noteikumu 104. punktam rezultāti rakstiskajās valsts pārbaudījumu daļās, kas nav centralizētas, ir jāpaziņo trīs dienu, bet, ja klāt ir arī praktiskā daļa, tad četru dienu laikā.

Savukārt centralizēto eksāmenu rezultātus praksē parasti paziņo jūnija beigās. Šādu termiņu skaidro ar vairākiem aspektiem.

Pirmkārt, visu CE pārbaudījumu rezultāti tiek rakstīti uz viena sertifikāta, savukārt sertifikāti tiek drukāti vienlaidus. Tātad, pat ja eksāmens tiek likts martā, vērtējums tiks drukāts jūnijā.

Otrkārt, ja CE sastāv no tā sauktās objektīvās un subjektīvās daļas, tad jāņem vērā – objektīvo daļu izlabo ātri, vērtējot tikai to, vai skolēns atbildējis pareizi vai nepareizi. Savukārt subjektīvo daļu jeb rakstīšanas daļu vērtē divas reizes – divi neatkarīgi vērtētāji, un tiek izvēlēts vidējais punktu skaits starp abiem.

Tāpat vērtēšanas procesā neizbēgami ir dažādi sarežģījumi, piemēram, parādās darbi, uz kuriem nav vai ir nepareizi norādīts kods. Līdz ar to nepieciešamas vismaz trīs papildu dienas, lai novērstu pieļautās neprecizitātes. Tas ir svarīgi, lai katrs skolēns sertifikātā saņemtu savus vērtējumus.

Centralizēto eksāmenu vērtēšana tiek sākta nākamajā dienā pēc pēdējās mācību dienas. Katru daļu vērtē trīs līdz piecas dienas atkarībā no kārtotāju skaita. Tas, cik ilgi eksāmenu labos, atkarīgs gan no mācību priekšmeta, gan vērtētāju skaita. Piemēram, latviešu valodā CE vērtē 300 cilvēki, matemātikā ap 110 pedagogu, bet fizikai ir ap 20 vērtētāju. Tikai tad, kad ir zināmi visi vērtējumi, tiek drukāti sertifikāti.


1 MK noteikumi Nr. 468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem"

2 MK noteikumi Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem"

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI