SKAIDROJUMI

Jauni lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumi

LV portāls01.07.2017
Ārzemniekiem, kuri pērk lauksaimniecības zemi Latvijā, būs jāprot valsts valoda vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei. To cita starpā paredz grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas stājas spēkā šodien, 1. jūlijā.

Grozījumi likumā  paredz stiprināt valsts valodas prasības ārzemniekiem, kuri vēlas iegādāties zemi Latvijā. Noteikts, ka ārzemniekiem būs jāprot valsts valoda vismaz B līmeņa 2. pakāpē.

Izslēgtas vairākas normas

Tāpat precizētas prasības par zemes plāna prezentēšanu pašvaldību komisijās. Grozījumi nosaka, ka pašvaldību komisijas to varēs prasīt, nepieciešamības gadījumā uzaicinot personas valsts valodā prezentēt zemes turpmāku izmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā.

No likuma ir izslēgts nosacījums, ka zemi drīkst pirkt personas, kuras vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas Eiropas Savienības (ES) tiešos maksājumus. Izslēgta arī norma, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz 1/3 no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā.

Tāpat juridiskajām personām vairs neprasīs, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība.

Mainīta pirmpirkuma tiesību kārtība

Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, ir mainīta pirmpirkuma tiesību kārtība. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdot, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas Zemes fonda pārvaldītājam.

Pašvaldības no 2018. gada neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs iznomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nosakot nomas maksu gadā 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziskā persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi izpirkt varēs ne agrāk kā ceturtajā gadā.

Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemes īpašumu koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu – saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, varēs noteikt savus ierobežojumus.

Būs darījumu reģistri

Līdz ar izmaiņām noteikts, ka pašvaldībām būs jāuztur zemes iegādes darījumu reģistrs. Tas attieksies uz tiem darījumiem, kas noslēgti līdz 2014. gada 31. oktobrim un nav reģistrēti zemesgrāmatā līdz 2017. gada 30. jūnijam. Reģistrā norādīs darījuma priekšmetu un līguma noslēgšanas datumu, un tas būs publiski pieejams pašvaldību mājaslapās. Šādiem darījumiem ierakstīšanai zemesgrāmatā būs nepieciešama pašvaldības komisijas izziņa par darījuma reģistrēšanu pašvaldībā līdz 2017. gada 31. decembrim. Savukārt no 2018. gada 1. janvāra šādi darījumi ierakstīšanai zemesgrāmatā būs derīgi tikai, ja tiem pievienots pašvaldības komisijas lēmums par piekrišanu lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā.

Tāpat precizēta zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontrole. Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv