SKAIDROJUMI

Ceļojumā dodas bērns. Kādi dokumenti vajadzīgi (I)

Linda Balode, LV portāls22.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76. panta 1. daļa nosaka, ka bērns var šķērsot valsts robežu abu vai viena no vecākiem, aizbildņa vai vecāku pilnvarotas personas pavadībā, savukārt, ja bērns ir sasniedzis obligātās izglītības vecumu (5 gadi), viņš var šķērsot valsts robežu arī patstāvīgi.
  • Bērnam, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ir nepieciešams tikai ceļošanai derīgs dokuments, kuram nav beidzies derīguma termiņš.
  • Var izrādīties, ka pilnvara vai piekrišana tomēr ir nepieciešama, arī nešķērsojot Šengenas ārējo robežu.
  • Šķērsojot ārējo valsts robežu, papildus ir nepieciešama vecāku notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts vai pilnvara bērna izceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā.
Vasaras sezonā bērni, neapšaubāmi, ceļo biežāk. Viņi var doties ārpus Latvijas patstāvīgi, kopā ar vienu vai abiem vecākiem, kā arī ar radiniekiem. Situācijas ir dažādas, līdz ar to katrā no tām atšķiras arī dokumenti, kas jāņem līdzi. LV portāls skaidro, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai bērns varētu ceļot minētajos gadījumos, kādas ir atšķirības, šķērsojot iekšējo un ārējo valsts robežu, un kas jāņem vērā vecākiem.

Kārtība, kādā bērni šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, ir noteikta Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 721 "Kārtība, kādā bērni šķērso valsts robežu". Visos iespējamos gadījumos valstspiederīgam bērnam, šķērsojot Latvijas robežu, ir nepieciešams derīgs personu apliecinošs dokuments. Latvijas valstspiederīgie ir gan Latvijas pilsoņi, gan Latvijas nepilsoņi, kā arī bezvalstnieki, kuriem piešķirts šāds statuss Latvijas Republikā.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76. panta 1. daļa nosaka, ka bērns var šķērsot valsts robežu abu vai viena no vecākiem, aizbildņa vai vecāku pilnvarotas personas pavadībā, savukārt, ja bērns ir sasniedzis obligātās izglītības vecumu (5 gadi), viņš var šķērsot valsts robežu arī patstāvīgi. Tā paša likuma 3. pantā teikts, ka bērns ir persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot tās personas, kuras saskaņā ar likumu izsludinātas par pilngadīgām vai stājušās laulībā pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Iekšējās robežas šķērsošana

Iekšējās robežas šķērsošana nozīmē šķērsot kādu no Šengenas līguma dalībvalstu robežām. Šengenas zonas valstis ir Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Islande, Lihtenšteina, Lietuva, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Ungārija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Vācija un Zviedrija.

Zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa atgādina, ka Latvijas valstspiederīgie minēto valstu robežas var šķērsot jebkurā vietā bez robežpārbaudes. Tas nozīmē, ka arī bērnam, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ir nepieciešams tikai ceļošanai derīgs dokuments, kuram nav beidzies derīguma termiņš. "Pilnvara vai vecāku piekrišana nav vajadzīga, jo uz iekšējām valsts robežām fiziski neeksistē robežpārbaudes, līdz ar to, šķērsojot iekšējo robežu, netiek pārbaudīti dokumenti," skaidro Valsts robežsardzes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore majore Kristīne Pētersone.

"Bērnam, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ir nepieciešams tikai ceļošanai derīgs dokuments, kuram nav beidzies derīguma termiņš."

"Taču pirms plānotā ceļojuma ir jāpārliecinās, vai valsts, uz kuru vai caur kuru ceļos bērns, kā arī kompānija, kas sniedz pasažieru pārvadājumus un kā pakalpojumus izmantos bērns, lai nokļūtu citā Šengenas valstī, nav noteikusi kādas papildu prasības, piemēram, citu dokumentu uzrādīšanu, saistībā ar bērnu ceļošanu," bērnu vecākiem iesaka K. Pētersone.

Arī A. Maldupe-Krūmiņa vērš uzmanību, ka "var izrādīties, ka pilnvara vai piekrišana tomēr ir nepieciešama, arī nešķērsojot Šengenas ārējo robežu, piemēram, gadījumos, ja robežsargiem rodas kādas aizdomas par ceļojošo bērnu vai ja sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ ierobežotos laika periodos ir iespējama robežpārbaudes atjaunošana uz iekšējām robežām".

Ārējās robežas šķērsošana

Latvijas Republikas robeža ar Krievijas Federāciju un Baltkrieviju, kā arī lidojumi un braucieni uz valstīm, kuras nav Šengenas līguma dalībvalstis, piemēram, lidojumi uz ASV, Īriju, Lielbritāniju, Rumāniju, Bulgāriju, Krieviju, Ukrainu u. c., ir ārējās robežas šķērsošana. Līdz ar to papildus ir nepieciešama vecāku notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts vai pilnvara bērna izceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā.

"Pagaidām vēl nav stājušies spēkā grozījumi, kuri paredzēs, ka, ceļojot, piemēram, uz Lielbritāniju, nebūs nepieciešama notariāli apstiprināta piekrišana vai pilnvara bērna izceļošanai," skaidro K. Pētersone. Respektīvi, drīzumā pilnvara nebūs nepieciešama, ne tikai ceļojot uz Šengenas līguma dalībvalstīm, bet arī uz visām ES valstīm, piemēram, arī uz Lielbritāniju un Īriju.

Ja bērns ceļo ar vecākiem

Bērnam, ceļojot kopā ar vecākiem, vienu no vecākiem vai aizbildni, kurš ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis vai bezvalstnieks, kam piešķirts bezvalstnieka statuss Latvijas Republikā, Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā (turpmāk tekstā valstspiederīgais), valsts ārējās robežas šķērsošanas vietā papildus derīgam ceļošanas dokumentam jāuzrāda vēl ieraksts pasē par bērna radniecību, bet, ja tāda derīgā ceļošanas dokumentā nav, jāuzrāda dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija.

Savukārt, ja bērnu pavada aizbildnis, ir jāuzrāda bāriņtiesas izdota aizbildņa apliecība vai lēmums par aizbildnības nodibināšanu (der arī notariāli apliecinātas kopijas), skaidro K. Pētersone.

Ja vecāki nav valstspiederīgie

A. Maldupe-Krūmiņa skaidro, kas ir nepieciešams, lai ceļotu ar valstspiederīgu bērnu, kura viens no vecākiem vai abi vecāki nav valstspiederīgie.

Ja bērns izceļo no valsts tā vecāka pavadībā, kurš nav valstspiederīgais, papildus derīgai bērna pasei ir nepieciešams, lai vecāka pasē būtu ieraksts par radniecību ar šo bērnu, ja tāda nav, tad jāņem līdzi bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija. Turklāt būs nepieciešama arī notariāli apliecināta otra vecāka (valstspiederīgā) pilnvara bērna izceļošanai no valsts. Minētā pilnvara nav nepieciešama šādos gadījumos:

  • vecāks viens īsteno aizgādību pār šo bērnu un uzrāda kādu no likumā noteiktajiem dokumentiem vai attiecīgā dokumenta notariāli apliecinātu kopiju;
  • otrs vecāks (valstspiederīgais) nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu, savukārt bāriņtiesa ir piekritusi bērna izceļošanai no valsts;
  • neviens no vecākiem nav valstspiederīgais kādā no minētajām valstīm.

Savukārt bērnam, kurš ir valstspiederīgais, bet neviens no viņa vecākiem tāds nav, izceļojot no valsts patstāvīgi, ir nepieciešama notariāli apliecināta vismaz viena vecāka piekrišana patstāvīgai izceļošanai no valsts, bet, izceļojot no valsts pilnvarotas personas pavadībā, nepieciešama notariāli apliecināta vismaz viena vecāka pilnvara bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā.

Ja bērns ceļo patstāvīgi

Ja bērns ir sasniedzis obligātās izglītības vecumu, kas ir 5 gadi, viņš, balstoties uz likumu, var šķērsot iekšējo valsts robežu patstāvīgi, līdzi ņemot vienīgi derīgu ceļošanas dokumentu. Taču Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta galvenā inspektore Dagne Frankoviča skaidro: "Lai arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka obligātās izglītības vecumu (bērni no piecu gadu vecuma) sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi, saskaņā ar minētā likuma 24. panta sestajā daļā noteikto vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes."

"Obligātās izglītības vecumu sasniedzis bērns var šķērsot valsts robežu patstāvīgi."

Arī ārējo valsts robežu bērns var šķērsot patstāvīgi, taču tad papildus būs nepieciešama vismaz viena vecāka vai aizbildņa rakstveidā apliecināta piekrišana.

Ja bērns ceļo ar pilnvarotu personu

Bērnam (arī bērnam, kurš nodots aizbildnībā), izceļojot no valsts pilnvarotas personas pavadībā, papildus derīgai pasei līdzi jābūt:

  • vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecinātai pilnvarai bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā;
  • bāriņtiesas lēmumam par aizbildnības nodibināšanu vai tā notariāli apliecinātai kopijai, ja bērns izceļo no valsts aizbildņa pavadībā.

Savukārt bērnam, kurš ievietots bērnu aprūpes iestādē vai nodots audžuģimenei, izceļojot no valsts pilnvarotas personas pavadībā, papildus derīgai bērna pasei līdzi jābūt:

  • lēmumam par atļauju bērnam izceļot no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā.

Nākamajā LV portāla publikācijā lasiet piemērus par pasažieru pārvadātāju nosacījumiem, kad ceļo bērns, uz kurieni ceļojot viņam der Latvijas pilsoņa personas apliecība, kāpēc tomēr būtu nepieciešama pilnvara un vai tai ir vajadzīgs tulkojums.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv