SKAIDROJUMI

Kas jāzina par ventilāciju daudzdzīvokļu ēkās

Inese Helmane, LV portāls19.06.2017
"ĪSUMĀ"
  • Izšķir dabisko un mehānisko ventilāciju.
  • Pirmskara laika ēku dzīvokļos katrai telpai ir izbūvēts ventilācijas kanāls.
  • Padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu ēkās dabiskās ventilācijas nosūces kanāls ir tikai tualetēs, vannas istabās un virtuvēs.
  • Ir trīs lietas, kas ir jāievēro un par ko būtu jādomā, lai telpās būtu laba ventilācija: jābūt gaisa pieplūdei, gaisa pārplūdei starp telpām un nosūces kanāliem.
  • Dabiskās nosūces kanālus būtu vēlams aprīkot ar velkmes pastiprinātāju, kas nodrošinās, ka gaiss tiek vilkts pareizā virzienā.
  • Ja telpas netiek vēdinātas un ir liels gaisa mitrums, rodas pelējums, kas sagrauj māju, bet otra problēma ir sliktais gaiss, kas pasliktina cilvēku veselību.
Daudzdzīvokļu ēkās ventilācijas jautājumi ir ļoti aktuāli. Nereti vecajos namos ventilācijas lūkas ir aiztaisītas, ielikti plastmasas logi, savukārt renovētajās un jaunajās mājās taupa uz ventilācijas sistēmas sakārtošanas rēķina. Sekas ir pelējums un slikta gaisa kvalitāte – pelējums sagrauj māju, bet sliktais gaiss – cilvēka veselību.

Cilvēks dzīvoklī pavada lielu dzīves daļu, tāpēc svarīgi, lai dzīvokļa mikroklimats atbilst higiēnas un komforta prasībām. Vajadzības ir dažādas, tomēr pārsvarā telpu gaisa parametriem būtu  jāatbilst standartos norādītajam diapazonam – gaisa temperatūra robežās no 19 līdz 25 grādiem, relatīvais gaisa mitrums no 30% līdz 70%, bet vidējais ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācijas līmenis telpās nepārsniedz 800 ppm vienības virs āra gaisa rādītājiem (pieņemama gaisa kvalitāte tiek uzskatīta robežās līdz 1000 ppm).

Divu veidu ventilācija

Kāda veida ventilācija ir daudzdzīvokļu ēkās? Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta profesors Arturs Lešinskis skaidro, ka izšķir dabisko un mehānisko ventilāciju. Pirmās gadījumā esam atkarīgi no āra apstākļiem. Visām vecajām, simtgadīgajām mājām ir skursteņi, un tajos ir iebūvēti vertikāli ventilācijas kanāli. Kad telpā ir siltāks, bet ārā – vēsāks, siltais gaiss virzās uz augšu un telpā rodas velkme. Otrs dzinējspēks, kas virza gaisu dabiskās ventilācijas gadījumā, ir vējš.

Atsevišķās renovētās mājās uz ventilācijas kanāliem ir uzstādīti deflektori, kas ir tāds kā palielināta diametra caurules gals, un pie jebkura vēja virziena gaiss tiek sūkts ārā no ēkas. Deflektors uzlabo velkmi ventilācijas sistēmā vējainos apstākļos.

Ja vējš nepūš un nav temperatūras starpības, dabiskā ventilācija nestrādā. Tas ir vasaras periodos, kad ventilācija nedarbojas, bet pie mīnus 20 grādiem tā strādā pārāk intensīvi.

Pirmskara laika ēku dzīvokļos katrai telpai ir izbūvēts ventilācijas kanāls. Savukārt padomju laikā celtajās daudzdzīvokļu ēkās dabiskās ventilācijas nosūces kanāls ir tikai tualetēs, vannas istabās un virtuvēs. Ja dzīvojamo istabu skaits pārsniedz trīs, tad ventilācijas kanāls ir ierīkots ceturtajā istabā.

"Ja par mērķi esam izvirzījuši būvēt energoefektīvas ēkas, tad viena no pirmajām prasībām ir, ka ēkām ir jābūt gaisa blīvām, t.i., lai vējš "nedzīvo" cauri ēkai, lai tā nav kā caurums. Tāpēc sienu, durvju un logu konstrukcijas pilnveidojamas līdz tādai pakāpei, ka gaiss vairs iekšā netiek. Taču tad rodas jautājums: vai cilvēks ir ar mieru samaksāt dārgāk, lai logos ierīkotu speciālus vārstus, pa kuriem pieplūdīs gaiss?" vaicā A. Lešinskis.

Kaut kur gaisam jānāk klāt

"Ir trīs lietas, kas ir jāievēro un par ko būtu jādomā, lai telpās būtu laba ventilācija: jābūt gaisa pieplūdei, gaisa pārplūdei starp telpām un nosūces kanāliem," saka energoeksperte Ilze Dimdiņa.

"Lai telpā būtu gaisa pieplūde, tas pamatā vienmēr būs caurums – logā, sienā vai aiz radiatora. Daudzi domā, ka lietuviešu projektos palikušie aukstuma skapji atrisinās ventilācijas problēmu, bet tie atrisina tikai tik daudz – ja ieslēdz tvaika nosūcēju virtuvē, tas arī strādā, jo gaiss pieplūst. Taču līdz guļamistabai svaigs gaiss nenonāk. Sistēmai ir jābūt kā salmiņam ar diviem galiem – pa vienu galu gaiss ienāk iekšā, pa otru tas tiek izvadīts. Auditos ir bijuši gadījumi, kad, ieslēdzot tvaika nosūcēju, ventilators tikai  tērē elektrību, bet gaisa izvades funkcijas nepilda, jo tvaika nosūces ventilatora pievienojums beidzas vietā, kur uz sienas ir restīte, kas nav nekur pievienota. Tātad gaisa izplūde pa ventilācijas šahtu nenotiek."

"Pēc mājas renovācijas un jaunu logu ielikšanas ir bijis pat gadījums, kad dzīvoklī logi ir aizlīmēti ar līmlenti un dzīvokļa īpašnieks uzrakstījis sūdzību, ka kopš renovācijas dzīvoklī ir pelējums."

Dabiskās nosūces kanālus būtu vēlams aprīkot ar velkmes pastiprinātāju, kas nodrošinās, ka gaiss tiek vilkts pareizā virzienā – ārā no telpas, nevis visas virtuves ēdiena gatavošanas smaržas nonāk pie kaimiņiem.

"Ja gribam, lai dabiskā ventilācija strādā, kanālam ir jābūt vaļā – nedrīkst samest gružus, putns nevar būt uzvijis uz tā ligzdu," akcentē A. Lešinskis.

Aizbūvēti atvērumi

Tie, kas renovē mājas, piedāvā sienā atjaunot ventilācijas lūkas, kas ir tādi kā caurumi sienās, kas gadu gaitā ir aizbūvēti ciet. Taču cilvēkiem tie nepatīk – pūtīs, dzīvoklis patērēs vairāk siltumenerģijas. "Vāram zupu, tēju, mazgājamies – diezgan ievērojami izdalās mitrums, un, ja telpas nevēdina, gaiss necirkulē," norāda profesors.

Nereti gāzes meistari uz gāzes ventilācijas kanāla pieprasa ierīkot neregulējamu restīti, lai tā nekad nebūtu ciet. Tomēr, ja ventilācijas sistēma nav noregulēta, bieži vien cilvēki to nomaina vai aiztaisa ciet, jo ziemās pa to ieplūst aukstais gaiss.

Tāda pat situācija izveidojusies virtuvēs un vannas istabās – lai būtu glaunāks skats, ventilācijas kanālu atvērumi ir aizbūvēti vai arī tiem priekšā tiek nolikti skapīši, plauktiņi, tādēļ telpās nenotiek dabiskā ventilācija. Dzīvokļos ir kategoriski aizliegts aizbāzt ierīkotās ventilācijas sistēmas atveres, saka Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta Energoefektivitātes nodaļas vecākā referente Inguna Ozoliņa.

Gaisa pārplūde

Dzīvokļu problēma nereti mēdz būt gaisa pārplūde – tiek nomainītas durvis un apakšā zem durvīm netiek atstāta sprauga – gaiss necirkulē, īpaši tas ir svarīgi naktī.

"Astoņas stundas pavadāt gaisā, kur tas nav kvalitatīvs, CO2 pieaug. Jābūt ne tikai labam matracim, bet arī labam gaisam! Gaisa kustībai jānotiek arī tad, kad durvis ir ciet," skaidro I. Dimdiņa.

Logi – hermētiski

"Cilvēkiem ir jāiemācās vēdināt. Esmu uzaugusi mājās, kur ziemā vienmēr nolīmēja logus. Kad logi nomainīti, blīves uzliktas, gaisa pieplūde ir likvidēta un projektētā vēsturiskā sistēma vairs nefunkcionē," saka I. Dimdiņa.

Agrāk visās ēkās, tās projektējot, svaiga gaisa pieplūde tika paredzēta caur neblīvumiem logos. Taču jaunie stikla pakešu logi (PVC, koka, Al) ir teju hermētiski, bez neblīvumiem.

Pareizi būtu papildināt loga vērtnes konstrukciju ar speciālām mikroventilācijas sistēmām, tā panākot kontrolētu gaisa daudzuma pieplūdi telpā (no 5 līdz 40 kubikmetriem stundā caur vienu loga vērtni atkarībā no velkmes izplūdes kanālos). To iespējams veikt, jau uzstādītajos logos iebūvējot mikroventilācijas sistēmu vai arī pie logu izgatavošanas tos aprīkojot ar kādu no gaisa pieplūdes risinājumiem.

Risinājumi ir dažādi, tie atkarīgi no dzīvokļa īpašnieka maksātspējas, saka Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas pārstāvis Ivars Buls.

"Vārstiem princips ir vienāds – tie kontrolēti vienā vietā, parasti logu augšpusē. Gaisa kustība notiek pie griestiem, nejūtiet nekādu diskomfortu, bet telpā notiek gaisa apmaiņa – tiek izvadīts liekais mitrums un CO2 ," stāsta I. Buls, piekodinot, ka gaisa apmaiņai jābūt 24 stundas diennaktī.

Gaisa filtri

Nesen Latvijā parādījies inovatīvs rosinājums: nebojājot vērtni, jau iebūvētos logos tiek ielikts gaisa filtrs un vārsti.

"Ja, piemēram, dzīvojat Brīvības ielā, kur ir daudz mašīnu izplūdes gāzu, trokšņu un atvērt logu ir nepatīkami, nav vērts mainīt logus, ja nav ierīkota pareiza ventilācijas sistēma. Nav vērts turēt vaļā logu, lai būtu slikts gaiss, jo tad zaudējat gan siltumu, gan ventilāciju, gan ir troksnis," skaidro I. Dimdiņa, iesakot izmantot gaisa pieplūdi ar filtru.

Iekārta var būt arī virtuvē

Izvēloties mehānisko ventilāciju, ir dažādi iespējamie risinājumi – mehāniskās gaisa pieplūdes un nosūces ventilācijas iekārtas ar siltuma atgūšanu var ierīkot gan atsevišķi vienai telpai, gan dzīvoklim vai ēkai. Mehāniskā ventilācija ļaus kontrolēt gaisa kvalitāti, piemēram, CO2 koncentrācijas līmeni, tā nodrošinās liekā mitruma izvadīšanu, novēršot pelējumam labvēlīgus apstākļus. Ziemā samērīga gaisa apmaiņa nepieļaus pārmērīgi sausu gaisu. Ventilācijas iekārta ar siltummaini samazinās apkures izmaksas ziemā un kondicionēšanas izmaksas vasarā.

"Ir svaigēšanas kustība, "Rīgas ūdens" nodrošina labu dzeramo ūdeni, bet tomēr pērkam ūdeni pudelēs, maksājam. Varbūt vajag attīstīt svaiga gaisa elpošanas kustību? "

A.Lešinskis kā piemēru min iekārtas uzstādīšanu virtuvē skapīša vietā, gan piebilstot, ka šādi telpu ventilācijas risinājumi piemēroti maksātspējīgiem klientiem. Tam piekrīt arī energoeksperte I. Dimdiņa: "Katrā dzīvoklī atsevišķi mehānisko ventilāciju likt nav lēti, lai gan tā ir garantēta kontrolēta gaisa kvalitāte."

I. Buls piebilst, ka svarīgs moments rekuperācijām (mehāniskā ventilācija ar rekuperāciju, t.i., uzstāda iekārtas, kuras no mājas siltā gaisa atgūst atpakaļ siltumu, bet vasarā telpās, kurās ir kondicionēšanas ierīces, tās gaisu atdzesē) un citiem mehāniskās ventilācijas veidiem ir regulāra filtru maiņa.

Pelējums

Ventilācijas prasību neievērošana un sistēmas bojājumi apgrūtinās dzīvošanu ne tikai konkrētā dzīvoklī, bet arī kaimiņiem. Visbiežākās pārmēru liela mitruma sekas ir pelējums. Sliktā gaisa kvalitāte un paaugstināts mitrums ir labvēlīgi apstākļi pelējuma sēnei.

Pelējums var būt gan uz ārsienas, ja tā regulāri ir slapja, gan arī rasties no mitra pagraba vai no nevēdināta, pārlieku mitra vai vispār neapkurināta dzīvokļa un izplatīties tālāk uz kaimiņu dzīvokļiem.

Pelējums rodas vietās, kurās mitrums veicina tā sporu attīstību. Mitrums savukārt rodas, iekštelpu gaisam kondensējoties uz vēsākām ēkas konstrukcijas virsmām, logiem vai caurulēm.  "70–80% relatīvais mitrums ir pietiekams dažādām problēmām," saka I. Dimdiņa.

Parasti pelējums rodas ārsienu stūros, uz sienām aiz cieši piebīdītām mēbelēm, kur gaisa cirkulācija ir ierobežota.

Nereti tieši nosiltināto ēku iedzīvotāji sūdzas, ka pelē sienas. Pēc mājas renovācijas un jaunu logu ielikšanas ir bijis pat gadījums, kad dzīvoklī logi ir aizlīmēti ar līmlenti un dzīvokļa īpašnieks uzrakstījis sūdzību, ka kopš renovācijas dzīvoklī ir pelējums. Bet kā notiks gaisa apmaiņa, ja telpa netiek vēdināta?

Lielākajā daļā gadījumu no pelējuma var izvairīties, ja izvēlas atbilstošu apkures režīmu, vēdina telpas. Lai aizsargātu sienas no pelējuma, var arī izmantot speciālas krāsas un pārklājus, piemēram, sienu minerālkrāsu.

Slimās ēkas sindroms

Ja telpas netiek vēdinātas un ir liels gaisa mitrums, rodas pelējums, kas sagrauj māju, bet otra liela problēma ir sliktais gaiss, kas pasliktina cilvēku veselību. Pasaulē šo problēmu pazīst kā slimās ēkas sindromu – šāds termins parādījās 20. gadsimta 80. gadu sākumā.

Pasaules Veselības organizācijas eksperti uzskata, ka cilvēka veselībai un labklājībai iekštelpu gaisa kvalitāte ir ļoti svarīga, jo tas var būt pat 4–6 reizes vairāk piesārņots nekā ārējais gaiss. Pasaules pētījumu rezultāti par iekštelpu gaisa ietekmi uz veselību liecina, ka daudzu slimību cēlonis ir slikta iekštelpu gaisa kvalitāte, jo īpaši saistībā ar sausu gaisu un sliktu telpu ventilāciju.

"Kāpēc iekštelpās elpojam sliktu gaisu?" vaicā I. Dimdiņa. "Ir svaigēšanas kustība, "Rīgas ūdens" nodrošina labu dzeramo ūdeni, bet tomēr pērkam ūdeni pudelēs, maksājam. Varbūt vajag attīstīt svaiga gaisa elpošanas kustību?"

Normatīvi

Kāpēc ir izveidojusies tik slikta situācija ar gaisa ventilāciju iekštelpās? "Ventilācijas noteikumi ir, bet kurš tos ievēro un kontrolē? Tikai tagad "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" sāk prasīt [energoefektivitātes projektos], kur ieplūdīs un kur izplūdīs gaiss," atbild I. Buls.

Logu ventilāciju nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"", kuros teikts, ka ventilācija ir gaisa pārvietošana un apmaiņa telpās, lai uzturētu vēlamo telpas gaisa kvalitāti, savukārt vēdināšana – periodiska telpas gaisa apmaiņa, kas rodas, atverot logus, durvis vai īpašas ailas, bez iespējas precīzi kontrolēt apmaināmā gaisa daudzumu.

Ēkās jābūt izbūvētiem ventilācijas risinājumiem, kas ir atbilstoši MK noteikumiem Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi". Noteikts, ka apsaimniekotājam ventilācijas šahtas ir jātīra vismaz reizi trijos gados.

KOMENTĀRI
7


drošības attēls
Renovācija
Iesaka:  +3 -0
Neviens nepārtrauks renovēt vecās mājas dēļ palielināta CO2, to mēs visi saprotam, jo būvniecības biznesā tā ir laba \\\"pīrāga\\\" daļa. Bet likt pārbaudīt ventilācijas darbību un gaisa kvalitāti pirms renovētas mājas nodošanas, to gan vajadzētu darīt. Pats esmu piecus gadus renovējis mājas visā Latvijā, un zinu kādas ir problēmas mainot vecus logus pret jauniem pvc. Toreiz atradām labu un nedārgu risinājumu, prasts un efektīvs ventilācijas vārsts http://www.airbox.lv kas montējas pēc logu uzstādīšanas. Protams tagad ir visādas rekuperācijas un citas nano sistēmas kas neadekvāti maksa, bet parasti jau renovē vecas mājas kur vnk vajag nodrošināt svaiga gaisa pieplūdi un vent.šahtas normālu darbību lai notiktu dabiska gaisa apmaiņa.
25.07.2017 23:05:55
Nepatīk
Patīk
Ilze
Iesaka:  +0 -0
Rūta, kam interesē, tas meklē un uzzina! EM jau daudzus gadus "Dzīvo Siltāk" ietvaros visā Latvijā rīko seminārus - šeit varat meklēt informāciju par interesējošiem jautājumiem: https://bis.gov.lv/bisp/dzivo-siltak/par-dzivo-siltak Tagad arī ALTUM: https://www.altum.lv/lv/pakalpojumi/energoefektivitate/
25.06.2017 21:05:18
Nepatīk
Patīk
RŪTA
Iesaka:  +2 -0
Tad kāpēc cilvēkiem uzspiež renovāciju,ka ssevī ietver mājai sapelēšanu?Kāpēc neizskaidro cilvēkiem,kas un kā?Kas tā vispēr par renovāciju - plastmasas logi un mistiska apšūšana ar šaubīgiem materiāliem?Saprotu,ka ar smalko vārdu renovācija - mājām nodaram ļaunumu lielāku,nekā bez tās!
19.06.2017 16:23:23
Nepatīk
Patīk
Ilze Dimdiņa
Iesaka:  +4 -0
Normālos apstākļos CO2 telpas gaisā kā tāds veselību negrauj, bet pie paaugstinātām koncentrācijām dažādas jutības cilvēkiem var izraisīt sliktu pašsajūtu. Kā jebkurai vielai, arī CO2 svarīgi ir ievērot konkrēto PIEĻAUJAMO koncentrāciju telpu gaisā, kas noteiktos apstākļos kļūst cilvēkam letāla. CO2 ir dzīvojamām un sabiedriskām ēkām labs gaisa kvalitātes kontroles kritērijs, kas normālos apstākļos nodrošina arī GOS un citu potenciāli veselībai un dzīvībai bīstamu vielu, arī vienkārši nepatīkamu aromātu izvadīšanu no telpas. (GOS = gaistošie organiskie savienojumi - var izgarot no būvmateriāliem, mēbelēm un apdares materiāliem, īpaši to sākotnējā ekspluatācijas periodā).
19.06.2017 12:21:45
Nepatīk
Patīk
CO2
Iesaka:  +0 -0
nejauciet, lūdzu, gaisu - es iesmeju par C02 graujošo iedarbību, Jūs oponējat par samazinātu O2. Izlasiet, lūdzu, par kaitīgo ietekmi: http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/gaiss/iekstelpu-gaiss
19.06.2017 09:49:48
Nepatīk
Patīk
Skābeklis
Iesaka:  +2 -0
Jūs derētu ilgāku laiku paturēt telpā ar maz skābekli, paeksperimentēt. Lai saprastu, ko nozīmē slikti vēdinātas telpas ar palielinātu CO2 koncentrāciju.
19.06.2017 09:10:17
Nepatīk
Patīk
veselību graujošā C02 :)
Iesaka:  +0 -0
"ogļskābā gāze sagrauj cilvēka veselību"? Kur Jums to samācīja? Kaut gan, kaut kāda sakarība varbūt arī ir, jo beigās mēs visi nomirstam, iespējams, tai skaitā, CO2 graujošās ietekmes rezultātā :)
19.06.2017 08:57:21
Nepatīk
Patīk
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv