Publikācijā "Ēku siltināšana – jaunā projektu īstenošanas kārtība(I)" jau rakstījām, ka programmas laikā līdz 2020. gadam renovēs 1030 mājas. Iepriekšējā Eiropas Savienības (ES) fondu periodā tika nosiltinātas 740 ēkas. Abās ES fondu perioda programmās tiks renovēti apmēram 10% no Latvijā uzceltā daudzdzīvokļu māju fonda.
Ēka jāizžāvē
Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta Energoefektivitātes nodaļas vecākā referente Inguna Ozoliņa saka, ka daudzdzīvokļu mājas rekonstrukcijas projektā gandrīz 100% iekļauj siltummezgla renovāciju, taču otra lieta – kā sakārtot siltumtīklus.
Vispirms pēc mājas renovācijas tā noteikti būtu jāizžāvē – laicīgi jāpieslēdz apkure un apkures sistēma jābalansē. Māja žūst apmēram gadu.
Atkarībā no patēriņa ieradumiem vienādi novietotiem dzīvokļiem maksa par siltumu var atšķirties vidēji trīs reizes – gudrākam vai taupīgākam regulētājam renovācijas izmaksas atmaksāsies stipri ātrāk.
Regulēt nebija iespējams
Pirmskara un padomju laikā celtajās mājās siltumapgādes radiatoru regulēšanas iespējas dzīvokļos bija ierobežotas. Te pastāv divas iespējas – vai nu ierīkot regulēšanas iespēju katrā atsevišķā dzīvoklī ar termostatiskiem vārstiem, kuri uztur lietotāja uzstādīto temperatūru dzīvoklī, regulējot siltumesēja ieplūdi sildķermenī, vai arī izveidot jaunu siltumcauruļu tīklu, tā saucamo divcauruļu sistēmu, kas ir diezgan dārga. Ko pārsvarā izvēlas? Galvenokārt izšķiras par pirmo variantu, uzstādot siltumskaitītājus vai alokatorus, pie katra radiatora uzstādot termostatiskos vārstus.
"Atkarībā no patēriņa ieradumiem vienādi novietotiem dzīvokļiem maksa par siltumu var atšķirties vidēji trīs reizes – gudrākam vai taupīgākam regulētājam renovācijas izmaksas atmaksāsies stipri ātrāk."
"Liekot termostatiskos vārstus, ir svarīgi, lai tos ieliek pareizi. Māju renovācijas konkursos, lai piesaistītu finansējumu, ir redzēti tādi termostati, ka ir skaidrs – tos komisijai nemaz nevar rādīt. Tas ir jautājums par renovācijas darbu kvalitāti – nepiekrist darbiem tikai tāpēc, ka būvniecības kompānija sola zemu cenu. Ir vērts pajautāt, kāda bijusi iepriekšējā pieredze. Pirms darbu sākšanas ir jāpārliecinās, ka būvnieki prot un ir tiesīgi šādus darbus veikt," brīdina I. Ozoliņa.
Siltummaksas mērītāji
Pārsvarā renovācijas projektos veic vienkāršoto renovāciju. Pēc likumdošanas siltumapgādes sistēmā nav jābūt obligāti alokatoriem, kurus sadzīvē sauc par siltummaksas sadalītājiem.
Kā LV portāls skaidroja publikācijā "Kā bez papildu ieguldījumiem ietaupīt siltumenerģiju", tie izskatās kā mazas kastītes un darbojas ar baterijām. Katrā ierīcē ir uzstādīts mikrodators. Alokatoru var uzstādīt uz jebkura veida radiatora. Sadalītāji fiksē, cik daudz siltuma no ēkas kopējā siltumenerģijas patēriņa ir saņēmis katrs dzīvokļa radiators. Protams, uz tā noteikti jābūt ierīkotam termostata ventilim, lai telpās varētu regulēt nepieciešamo temperatūru. Individuālie siltuma patēriņa uzskaites sadalītāji strādā vienotā sistēmā, datus pārraida ar radiosignālu un noraida šo informāciju uz centrāli. Tos redz arī alokatora displejā: dzīvokļa saimnieks jebkurā brīdī var kontrolēt, cik siltumenerģijas jau patērējis, – tas stimulē kontrolēt siltuma patēriņu un to ekonomēt.
Alokatori un pieredze
Ekonomikas ministrijas speciāliste tomēr iesaka siltumapgādes sistēmā izmantot alokatorus, to varētu prasīt arī topošā Eiropas Savienības direktīva.
"Diemžēl pagaidām maz esam dzirdējuši par alokatoru pozitīvo pieredzi. Tie ir samērā dārgi, un to uzlikšana beidzas ar iedzīvotāju sanaidošanu savā starpā, jo nevar vienoties par samaksu. Alokatoru uzstādīšanas sistēmā ir mainīgā un nemainīgā daļa. Nereti sanāk, ka dzīvokļu īpašnieki, kuru dzīvokļiem ir ēkas ārsienas, maksā par patērēto siltumenerģiju vairāk nekā tie, kuriem dzīvoklis ir ēkas vidū. Ir daudz un dažādas metodikas, kā sadalīt siltumenerģijas izmaksas, un ne katrreiz ar pielietoto metodiku panāk optimālu, taisnīgu risinājumu. Piedalos ES direktīvas izstrādē, un somu kolēģi ir pret alokatoru obligātumu. Kāda būs jaunā direktīva, vai būs obligāta prasība par alokatoriem – to vēl nezinām," klāsta I. Ozoliņa.
Siltummezgla regulācija
Kas attiecas uz ēkas siltumezglu, tā regulēšanu noteikti nevajadzētu atstāt ikviena mājas iedzīvotāja pārziņā. Svarīgi, lai siltummezglu regulē vai nu apsaimniekotāja pārstāvis, vai mājas vecākais.
"Ir mājas iedzīvotāji, kas laužas pie siltummezgla ar vārdiem – es taču zinu labāk. Siltumenerģijas temperatūras regulācijai piemērota būtu arī automātiskā regulācija," saka I. Ozoliņa.
Vidējie dzīvokļi
Problēma nereti ir ar dzīvokļu īpašniekiem, kuri dzīvo ēkas viducī, vidējos dzīvokļos. Lai taupītu siltumenerģiju, viņi termostatiskos vārstus noslēdz vispār un argumentē, ka par siltumenerģiju nav jāmaksā, jo to nepatērē. Tā darīt nedrīkst – nedrīkst uzstādītās termoregulatoru galvas aizgriezt ciet un dzīvokli neapkurināt. Tas rada milzīgu kaitējumu ne tikai konkrētam īpašumam, bet gan ēkai kopumā. Jāsaprot, ka neapsildīto dzīvokli apsilda kaimiņš.
Vēlams, lai apkures sezonas laikā dzīvokļos temperatūra nav zemāka par 16 grādiem. Tādēļ uz radiatoriem novieto tādus termostatiskos vārstus, kurus zemāk par 16 vai 18 grādiem nemaz nevar regulēt.
Izejot no mājas, siltuma padevi var samazināt
Ja dzīvokļos ir uzstādīti termostatiskie vārsti, dažādi regulējot, var ietaupīt diezgan daudz siltumenerģijas. Uz nakti termoregulatora galvu var pagriezt uz mazāku siltuma padeves caurplūdi. Siltuma padevi iespējams arī samazināt, atstājot telpas. Tas ir līdzīgi, kā izslēdzot gaismu. To var atvieglot īpaši programmējami regulatori, ko var uzstādīt esošās termostatiskās galvas vietā. Var arī termostatiskos vārstus regulēt ar roku – nogriezt tos visā dzīvoklī vai konkrētā telpā.
Nosegti ar aizkariem vai kastēm
Svarīgi ir rūpēties, lai sildķermeņi dzīvokļos nebūtu nosegti, piemēram, ar bieziem aizkariem līdz pašai grīdai. Sildķermenim jāsilda visa telpa, pretējā gadījumā, to apklājot vai aizsedzot, pieaugs uzskaitītais siltuma izstarojums, bet telpa netiks sildīta. Varbūt izvēlēties aizkarus līdz radiatoriem? Vienu brīdi bija modē tādas kā kastes, ar kurām aizsegt radiatorus. Arī tas aiztur siltumu. Varbūt tomēr atteikties no estētiskām prasībām siltumenergoefektivitātes labā? Tagad arī iespējams nopirkt dažādus gaumīgus dekoratīvos segumus radiatoriem, kas neietekmē telpas apsildi.
Kāpņutelpās ieteicams uzstādīt tam paredzētās termostatiskās galvas, kas aizsargātas pret demontāžu un patvaļīgu regulēšanu – lai nenozog un katrs nesāk regulēt pēc savas saprašanas.
Radiatoru nelikumīga nomaiņa
Liela problēma ir arī radiatoru nomaiņa dzīvokļos bez apsaimniekotāja ziņas, ierīkojot tos daudz lielākus, nekā bija iepriekš. Šādā gadījumā dzīvoklī ir ļoti silti, taču citiem siltuma nepietiek. Radiatoru nomaiņa obligāti ir jāsaskaņo ar apsaimniekotāju, jābalansē visa siltuma cauruļu sistēma, lai siltuma pietiktu visiem.
Siltumsistēmas balansēšana ir ļoti svarīgs jautājums, kas būtu jāveic regulāri pirms apkures sezonas, īpaši, ja sistēmā veikta pārbūve. Slitumtīklu uzturēšana ir svarīga jebkurai ēkai. Apkures sistēmas skalošanas biežums ir atkarīgs no siltumnesēja kvalitātes.
Bēniņi, jumti
Ja siltināti pagraba vai bēniņu pārsegumi, tad, lai nesabojātu siltumizolācijas slāņus, šajās telpās neko jaunu nedrīkst iebūvēt. Aizliegts ir šajās telpās patvaļīgi ko pārbūvēt vai nojaukt. Ja bēniņi siltināti ar beramo vati, bez apsaimniekotāju ziņas nevar veidot jaunas taciņas, karināt veļu, piekrāmēt tos ar personīgajām mantām, nesankcionēti uzstādīt antenas un vadus.
Noteikti pagrabā nedrīkst laist iekšā kaķus – dzīvniekiem ļoti patīk ar nagiem plēst siltumizolācijas materiālus. Tāpat nevajag pagrabā visu dienu turēt vaļā logus.
Lietus renes, lieli koki
Svarīgi ir pievērst uzmanību arī ēkas lietus teknēm, kuras vajag regulāri tīrīt. Ja renēs ir caurums, tas steidzīgi ir jāsalabo, jo līs uz sienas un bojās sienu, ar laiku veidosies pelējums.
"Jāsaprot, ka neapsildīto dzīvokli apsilda kaimiņš."
Nereti līdzās ēkām aug lieli koki un to zari sitas jumtā un beržas gar notekām un sienām. Tas bojā ēku. Ieteicams ir nevis lūgt būvvaldei nozāģēt visu koku, bet gan tikai konkrētus zarus, kas skar namu.
Uz jumta nedrīkst ļaut kāpt sauļoties.
Balkoni un lodžijas
Savukārt balkonos un lodžijās nevajadzētu skrūvēt pie siltinātām sienām smagas mēbeles un caurumot sienas ar kļūdaini ieurbtiem veļas striķiem – tas bojā siltumizolāciju.
"Nedariet to pats, neļaujiet to darīt arī citiem ēkas kopīpašumā, piemēram, kabeļtelevīzijas firmas uzstādītājiem. Informējiet apsaimniekotājus par darbībām, kas varētu kaitēt ēkai," iesaka I. Ozoliņa.
Fasāde
Atšķirībā no Lietuvas, kur vairāk redzamas ventilējamās fasādes, Latvijā biežāk sastopamas apmestās fasādes. Tās nav tik izturīgas, ja, piemēram, bērni pret tām spēlē bumbu – var izsist robus.
Pie fasādes sienas nebūtu vēlams stādīt mežvīnus vai citas puķes, krūmus. Tā radīsies gan lieks mitrums no augiem, gan ar laiku izaugs arī sūna un bojāsies siena.
Vēlams arī padomāt par fasādes uzturēšanu, par ķīmiskiem materiāliem, ar kuriem fasādi var notīrīt. Tas attiecas arī uz grafiti. Grafiti nevar noņemt ar visiem ķīmiskajiem līdzekļiem – šim nolūkam ir konkrēti šķīdumi.Mūsdienās ēku fasādes var noklāt ar speciālu antigrafiti pārklājumu.
Fasādes saudzēšanā svarīgi ievērot, lai ziemā pie tās nepiestumtu sniegu, kas nereti ir kopā ar sāli. Tas bojā sienu.
Ja ēkas fasādē rodas kādas plaisas, ūdens noplūde, nekavējoties par to ir jāinformē apsaimniekotājs, lai maksimāli samazinātu ēkas bojājumu.
