TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
05. jūnijā, 2017
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tieslietas
1
6
1
6

Elektroniskā uzraudzība – pirmstermiņa atbrīvošana ar aproci ap kāju

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Kopš šī gada maija EU īstenošana pilnībā ir Latvijas valsts ziņā un 100% apjomā tiek finansēta no Valsts probācijas dienesta (VPD) pamatbudžeta. EU izmaksas dienā uz vienu nosacīti atbrīvoto ir 9,69 eiro.

LV portāla infografika; Avots: Valsts probācijas dienests

Elektronisko uzraudzību (EU), kas ir tiesas noteikta nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvoto kontrole ar tehniskajiem līdzekļiem, Latvijā kombinē ar citiem uzraudzības pasākumiem, kas vērsti uz notiesātā domāšanas maiņu un resocializāciju. Tā sniedz vairākus ieguvumus, proti, tā ir “gudrāka” soda izpildes sistēma jeb ieslodzījuma alternatīva ar efektīvu kontroli sabiedrībā, palielina sabiedrības nodarbinātību un rada sociālās saites ģimenē, kā arī perspektīvā samazina sodu izpildes izmaksas. LV portāls skaidro, kas ir EU un kā tā darbojas praksē.
īsumā
  • Latvija ir viena no 24 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās kriminālsoda izpildē tiek piemērota elektroniskā uzraudzība (EU).
  • EU sniedz vairākus ieguvumus, proti, tā ir "gudrāka" soda izpildes sistēma jeb ieslodzījuma alternatīva ar efektīvu kontroli sabiedrībā, tā palielina sabiedrības nodarbinātību un rada sociālās saites ģimenē, kā arī perspektīvā samazina soda izpildes izmaksas.
  • Tehnisko pusi EU nodrošina trīs galvenās lietas – aproce ap kāju, bāzes stacija un EU sistēmas datora programmatūra.
  • Tas nav rīks, ar ko tiek pieķēdēts klients, tas ir rīks, lai mainītu klienta domāšanu.
  • Trauksmes signālu saņemšanas gadījumā, kā arī tehnisku signālu gadījumā monitoringa centra darbinieks nekavējoties sazinās ar notiesāto un noskaidro apstākļus.
  • TM sadarbībā ar VPD līdz 2018. gada janvārim izstrādās un virzīs pieņemšanai grozījumus normatīvajos aktos elektroniskās uzraudzības mērķa grupas paplašināšanai.

Ar EU ieviešanu saistītās tiesību normas gan Krimināllikumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā, gan Kriminālprocesa likumā un Valsts probācijas dienesta likumā stājās spēkā 2015. gadā. Līdz ar to Latvija ir viena no 24 Eiropas Savienības (ES) valstīm, kurās kriminālsoda izpildē tiek piemērota EU. Pēdējo divu gadu laikā tā ir nodrošināta 119 nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvotajiem probācijas klientiem, taču tiesā izskatīto gadījumu ir krietni vairāk.

Elektroniskā uzraudzība ir lētāka

EU kā pilotprojektu Latvijā ieviesa jau pirms četriem gadiem, pateicoties Norvēģijas valdības 85% finansējumam. Kopš šī gada maija EU īstenošana pilnībā ir Latvijas valsts ziņā un 100% apjomā tiek finansēta no Valsts probācijas dienesta (VPD) pamatbudžeta.

VPD dati liecina, ka attiecīgo personu bez EU ieslodzījuma vietā kopā pavadītais laiks būtu 42, 75 gadi. Savukārt ieslodzījuma pārvaldes datos ir norādīts, ka 2016. gadā izdevumi par vienu ieslodzīto dienā ir 29,85 eiro. EU izmaksas dienā uz vienu nosacīti atbrīvoto ir 9,69 eiro. Tas nozīmē, ka finanšu līdzekļu apjoms, kas nebija jāmaksā par ieslodzītā uzturēšanu cietumā, sastāda 465 771, 94 eiro (vienas personas izmaksas cietumā gada laikā 10 895, 25 eiro x 42,75 gadi). Finanšu līdzekļu apjoms, kas tika izlietots EU īstenošanai, ir 151 200, 33 eiro (vienas personas izmaksas gada laikā 3536, 85eiro x 42,75).

Kas ir elektroniskā uzraudzība?

Dažādās valstīs EU atšķiras. VPD skaidro, ka "Latvijā elektroniskā uzraudzība ir tiesas noteikts intensīvas kontroles pasākums nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda izciešanas atbrīvoto kontrolei ar tehniskajiem līdzekļiem uz laiku no 1 līdz 12 mēnešiem". To dēvē par "palīgu" kopējā probācijas īstenotās uzraudzības pasākumu klāstā nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas soda atbrīvotajiem.

"Elektroniskā uzraudzība bez citiem probācijas uzraudzības pasākumiem nav efektīva."

VPD vadītājs Mihails Papsujevičs vērš uzmanību, ka EU bez citiem probācijas uzraudzības pasākumiem nav efektīva, jo tā nemazina nozieguma recidīvu, proti, tā atkārtotu izdarīšanu. VPD kombinē EU ar citiem uzraudzības līdzekļiem, piemēram, sociālās uzvedības korekcijas pasākumiem un konsultēšanu par nodarbinātības iespējām, jo sociālie un psiholoģiskie faktori ir pamats jaunu noziegumu izdarīšanai, nevis tikai disciplīnas jautājums.

EU ieviešanai ir divi mērķi. Pirmkārt, samazināt notiesāto personu skaitu brīvības atņemšanas iestādēs. Otrkārt, nodrošināt pakāpenisku pāreju no dzīves brīvības atņemšanas iestādē uz dzīvi brīvībā. VPD uzskata, ka EU sniedz vairākus ieguvumus, proti, tā ir "gudrāka" soda izpildes sistēma jeb ieslodzījuma alternatīva ar efektīvu kontroli sabiedrībā, tā palielina sabiedrības nodarbinātību un rada sociālās saites ģimenē, kā arī perspektīvā samazina soda izpildes izmaksas.

Tehniski nodrošina trīs lietas

Tehnisko pusi EU nodrošina trīs galvenās lietas – aproce ap kāju, bāzes stacija un EU sistēmas datora programmatūra.

Aproce ap kāju ir neliela, 60 gramus smaga, ar regulējamu gumijas siksniņu, kuru var piemērot jebkurai kājai un kurā ir radio frekvenču raidītājs. Tā ir jānēsā visu uzraudzības laiku, bet ikdienas dzīvi tā neietekmē. VPD Uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Klūga skaidro, ka "ar aproci ap kāju var gan peldēt, gan sportot, gan mazgāties u. tml., taču nevar nodarboties, piemēram, ar daivingu lielā spiediena dēļ, kā arī iet pirtī virs 60 grādiem lielā karstuma dēļ".

"Fiziski ir iespējams sabojāt visu, taču šajā gadījumā tas būs atpakaļceļš uz cietumu."

Bāzes stacija nedaudz līdzinās stacionāram telefonam ar displeju, tā ir nekustināma, nebīdāma u. tml., to pieslēdz elektrības tīklam un piestiprina klienta dzīvesvietā. J. Klūga norāda, ka "bāzes stacija saņem signālu no aproces ap kāju, lai saprastu, vai klients ir savā dzīvesvietā (iziet, atnāk)". Klients no bāzes stacijas var zvanīt uz EU centru vai klienta lietas vadītājam, ja ir nepieciešamība. Tāpat uz ierīci var zvanīt probācijas vai monitoringa centra darbinieks, taču viņi var zvanīt arī uz klienta personīgo mobilo tālruni.

Savukārt VPD strādā ar EU sistēmu (datora programmatūru), kurā ienāk visi raidītie signāli un kurā ievada klienta grafiku. J. Klūga informē: "Tādā veidā var saprast un kontrolēt, uz kurieni klientam ir vai nav atļauts doties. Bāzes stacija pa mobilo sakaru viļņiem sistēmai raida signālus, savukārt pa radio viļņiem savā starpā sazinās aproce ap kāju un bāzes stacija."

Klientu koordinē lietas vadītājs

Pamatā ar klientu darbojas tikai attiecīgās lietas vadītājs, kurš veido gan grafiku, gan kārto uzraudzības lietas. Monitoringa centrs iesaistās gadījumos, ja ir pārkāpumi, ikdienā tas seko līdzi kustībai. "Ja nav pārkāpumu un aizdomu par tādiem, monitoringa centrs ne reizi pat nepiezvanīs," skaidro J. Klūga. Tāpat ierīcē ir ieprogrammēti attiecīgā klienta pirkstu nospiedumi, zvana gadījumā ir jāpieliek pirksts, lai pārliecinātos, ka tas ir attiecīgais klients. Tas izslēdz iespēju, ka uz zvanu var atbildēt cita persona.

"Protams, persona aproci ap kāju var noraut, ja rodas šāda vēlme, taču katra sīkākā iejaukšanās ierīcē momentā uzrādās sistēmā," skaidro VPD. No mirkļa, kad aproce ap kāju ir uzlikta un to aiztaisa ciet, par jebkāda veida iejaukšanos sistēma uzreiz saņem signālu. VPD norāda, ka praksē šādu gadījumu nav bijis, taču fiziski ir iespējams sabojāt visu, taču šajā gadījumā tas būs atpakaļceļš uz cietumu. J. Klūga uzsver, ka "tas nav rīks, ar ko tiek pieķēdēts klients, tas ir rīks, lai mainītu klienta domāšanu".

Kritēriji atbrīvošanai ar elektronisko uzraudzību

Pastāv virkne kritēriju, kad tiesa vispār var atbrīvot notiesāto nosacīti pirms termiņa:

  • notiesātais sasniedzis noteiktu resocializācijas rezultātu;
  • notiesātais atbilstoši iespējai atlīdzinājis ar noziedzīgu nodarījumu radīto kaitējumu;
  • notiesātajam pēc atbrīvošanas ir iespēja tiesiskā ceļā gūt eksistences līdzekļus;
  • notiesātajam nav spēkā esošu disciplinārpārkāpumu vai administratīvo pārkāpumu;
  • notiesātais risina un ir gatavs turpināt risināt psiholoģiskas problēmas, kas izraisīja vai varētu izraisīt noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;
  • notiesātais piekritis ārstēties no vielu atkarības, ja ar to bija saistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšana.

Šie kritēriji attiecas arī uz atbrīvošanu ar EU. M. Papsujevičs vērš uzmanību, ka pozitīvi tiek vērtētas iniciatīvas no ieslodzītā puses, kas ir vērstas uz izdarītā seku novēršanu, piemēram, kaitējuma atlīdzināšana, kas ieslodzījuma vietā ir iespējama, ja persona tajā ir strādājusi.

Papildu nosacījumi – brīvprātīgs lēmums, veicina iekļaušanos sabiedrībā

Nosacītai pirmstermiņa atbrīvošanai ar EU ir vēl papildnosacījumi, proti, notiesātais piekrīt elektroniskai uzraudzībai, elektroniskās uzraudzības piemērošana ir iespējama notiesātā dzīvesvietā, kā arī elektroniskā uzraudzība veicinās notiesātā iekļaušanos sabiedrībā.

M. Papsujevičs norāda, ka, pirmkārt, ir nepieciešama ieslodzītā brīvprātīga piekrišana, jo no cietuma nevienu ārā nestumj, otrkārt, attiecīgajā dzīvesvietā ir jābūt iespējai tehniski nodrošināt EU, proti, jābūt elektrībai, logiem un durvīm. Treškārt, lai vecinātu iekļaušanos sabiedrībā, svarīga ir nodarbinātība, psiholoģisku problēmu risināšana, tuvinieku atbalsts un gatavība palīdzēt personai integrēties sabiedrībā.

"Pozitīvi tiek vērtētas iniciatīvas no ieslodzītā puses, kas ir vērstas uz izdarītā seku novēršanu."

Process, kamēr klients nonāk līdz EU, aizņem apmēram divus mēnešus, un tas Latvijā sastāv no vairākiem posmiem. Ieslodzītā brīvprātīgai piekrišanai seko izvērtēšana ieslodzījuma vietā, kā arī VPD izvērtē potenciālās dzīvesvietas un tuvinieku vai dzīvesvietā dzīvojošo personu attieksmi. Savukārt procesa beigās savāktais informācijas kopums nonāk tiesā, kura attiecīgi pieņem gala lēmumu. EU dod iespēju mazliet ātrāk izkļūt no ieslodzījuma vietas, nekā tas ir parastas pirmstermiņa atbrīvošanas gadījumā.

Stingra kontrole

Latvijā VPD monitoringa centrs 24/7 režīmā kontrolē signālus no visām EU iekārtām. VPD skaidro, ka notiesāto detalizēti iepazīstina ar pienākumiem nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas laikā, kā arī ar papildpienākumiem, kas izriet no EU, tāpat personai izstrādā uzraudzības grafiku nedēļai, proti, nosaka, kad jābūt mājās, kad var iziet, ar kādu mērķi un uz cik ilgu laiku.

"Izņēmumi, kad notiesātais var pamest savu dzīvokli un uzraudzības grafikā veido logus, ir došanās uz darbu, iešana uz probācijas dienestu, citu sociāli pozitīvu aktivitāšu apmeklēšana, piemēram, vizīte pie psihologa, sociālā dienesta darbinieka," skaidro M. Papsujevičs. Pēc noteikta laika grafikā veido arī izvēles logus, kas ļauj notiesātajam mācīties patstāvīgi plānot savu laiku un domāt, kas viņa dzīvē būtu jādara un būtu lietderīgi izmantojams.

Trauksmes signālu saņemšanas gadījumā, kā arī tehnisku signālu gadījumā monitoringa centra darbinieks nekavējoties sazinās ar notiesāto un noskaidro apstākļus.

Grib paplašināt elektroniskās uzraudzības piemērošanu

Ņemot vērā EU pozitīvo pienesumu gan sabiedrībai, gan notiesātajam un tās līdzšinējo veiksmīgo piemērošanu, Tieslietu ministrija (TM) sadarbībā ar VPD ir sākusi darbu pie EU uzraudzības mērķa grupas paplašināšanas. Šobrīd iespēja piemērot EU tiek izskatīta attiecībā uz divām notiesāto grupām:

  • personas, kurām tiesa piemēro īslaicīgu brīvības atņemšanu uz laiku no 15 dienām līdz trīs mēnešiem;
  • personas, kurām tiesa piemēro brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par trīs mēnešiem, bet ne ilgāku par vienu gadu.

TM sadarbībā ar VPD līdz 2018. gada janvārim izstrādās un virzīs pieņemšanai grozījumus normatīvajos aktos elektroniskās uzraudzības mērķa grupas paplašināšanai.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI