SKAIDROJUMI

Pašvaldības deputāta atalgojums un sociālās garantijas

Lidija Dārziņa, LV portāls23.05.2017
"ĪSUMĀ"
  • Pašvaldības deputāts saņem atlīdzību atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajam.
  • Deputāts drīkst savienot deputāta amatu ar citu amatu attiecīgajā pašvaldībā vai pie cita darba devēja, ja vien likumā nav noteikti amatu savienošanas ierobežojumi. Darba devējs nevar aizliegt deputātam realizēt pilnvaras darba laikā.
  • Katrai pašvaldībai darbības laikā ir izveidojusies sava prakse un pieredze atlīdzības sistēmas veidošanā, un pašvaldībām ir rīcības brīvība sava finansējuma izlietošanā un atlīdzības noteikšanā.
  • Likums noteiktos gadījumos bijušajiem pašvaldības vadītājiem pēc algota amata atstāšanas dod tiesības uz pašvaldības maksāto ikmēneša pabalstu.
Vairumā pašvaldību cīņā par deputātu krēsliem pastāv sīva konkurence. Kalpošana saviem iedzīvotājiem ir cienījama misija. Pirmsvēlēšanu kampaņu materiālos gan netiek atspoguļots, ko deputāts par savu darbu saņems, taču arī vēlētājiem varētu būt interesanti, kāda ir paredzēta atlīdzība, papildu atspaids par dažādiem darba tēriņiem, sociālā apdrošināšana. Bezpalīdzīgā situācijā netiek atstāti arī bijušie domes vadītāji, kuri amatā vairs nebūs. No pirmspensijas vecuma viņiem likums garantē iztikšanu divu minimālo mēnešalgu apmērā, ja nav nodarbināti citā darbā.

Deputāta darbības apstākļu nodrošināšanu un atlīdzību par deputāta pienākumu pildīšanu nosaka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likums. Algas un sociālo garantiju robežas reglamentē citi likumi, kā arī par to lemj pati dome.

Likums paredz algot domes priekšsēdētāju, bet neierobežo citu algotu amatu skaitu

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 63. pantu domes priekšsēdētāja amats ir algots. Dome var lemt par citu domes algotu amatu noteikšanu. Vai tam ir kādi kritēriji, piemēram, cik būs vietnieku?

"Priekšsēdētājam var būt vairāki vietnieki. Par vietnieku skaitu lemj dome un nosaka to pašvaldības nolikumā. Tā ir autonoma pašvaldības kompetence, un katra pašvaldība nosaka savu organizatorisko un vadības struktūru atbilstoši funkcijām, noslogotībai, kapacitātei un finansējumam," uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)  pārstāve Laura Jansone.

Nosakot domes amatpersonu un pārējo deputātu atlīdzību un sociālās garantijas, domei ir jāievēro Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (Atlīdzības likums) prasības.

Pašvaldības dome reglamentē mēnešalgas noteikšanas kārtību un apmēru, nepārsniedzot šajā likumā norādītos ierobežojumus. Ja pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājs vai pašvaldības domes deputāts neieņem algotu amatu pašvaldības domē, mēnešalgu nosaka proporcionāli nostrādātajam laikam.

Atlīdzības likuma 5. panta pirmajā daļā ir konkrēti noteikts, ka pašvaldības domes deputātu mēnešalga nedrīkst pārsniegt mēneša vidējās darba samaksas apmēru, kam piemērots šāds koeficients:

  1. pašvaldības domes priekšsēdētājam – līdz 3,64;
  2. pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam – līdz 3,2;
  3. pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājam – līdz 2,55;
  4. pašvaldības domes deputātam – līdz 1,2.

Mēnešalgas aprēķinā ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikā paziņoto valstī strādājošo aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru pilnos eiro, piemērojot attiecīgu koeficientu. Šogad šo koeficientu reizina ar  818 eiro (2015. gada vidējā alga). Līdz ar to alga mainās līdz ar vidējo darba samaksu valstī.

Deputāts var strādāt arī citu algotu darbu pašvaldībā, par kura veikšanu ar viņu tiek noslēgts darba līgums atbilstoši Darba likuma nosacījumiem.

Līdz ar to pašvaldības domes deputāts, kurš ir, piemēram, skolas direktors, sociālā dienesta vadītājs, personāla lietvedis u. tml. un neieņem algotu amatu domē, par savu tiešo darba pienākumu pildīšanu saņem mēnešalgu atbilstoši attiecīgajiem amata (darba) pienākumiem.

Savukārt par deputāta pienākumu pildīšanu viņš saņem deputāta mēnešalgu proporcionāli nostrādātajam laikam, tas ir, proporcionāli laikam, kas veltīts deputāta pienākuma pildīšanai, paskaidrots ministrijas sniegtajā informācijā.

Pašvaldība lēmumos patstāvīga, algas atklātas

Uz jautāto, vai pašvaldībām nolikumi par deputātu darba samaksu un sociālajām garantijām ir jāsaskaņo VARAM un kas kontrolē iespējamās neatbilstības, L. Jansone norāda, ka pašvaldību iekšējos noteikumus nesaskaņo ar VARAM. Primāri tā ir domes atbildība. Pašvaldību rīcību ar finanšu līdzekļiem kontrolē Valsts kontrole, veicot revīzijas. Saņemot konkrētu sūdzību par konkrētu pašvaldību, VARAM to pārbauda un, ja konstatē nepilnības, norāda pašvaldībai, ka ir pārkāptas likuma prasības.

"Katrai pašvaldībai darbības laikā ir izveidojusies sava prakse un pieredze atlīdzības sistēmas veidošanā, un pašvaldībām ir rīcības brīvība sava finansējuma izlietošanā un atlīdzības noteikšanā," uzsver VARAM pārstāve.

Tātad katras pašvaldības dome pati konkrēti nosaka darba samaksas, sociālo garantiju maksāšanas kārtību.

Pašvaldību pienākums ir publiskot deputātu algas. Tādējādi iedzīvotāji, ja ir interese, var gūt informāciju, cik daudz vai maz deputāts par savu darbu saņem.

Saskaņā ar likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto pašvaldības deputātiem ir jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā valsts amatpersonas deklarācija. Tās ir publiskas.

Deputāta statusa likums paredz pašvaldībai pienākumu nodrošināt deputātam darba apstākļus:

  1. ierādīt darbam piemērotas telpas;
  2. nodrošināt ar pašvaldības iestāžu rīcībā esošo transportlīdzekļu pakalpojumiem;
  3. dot iespēju izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus, skaitļošanas, pavairošanas un iespiešanas tehniku;
  4. nodrošināt apmācību, kas likumā paredzēta kā obligāta, kā arī pēc deputāta pieprasījuma nodrošināt valsts valodas apmācību un citu nepieciešamo zināšanu apguvi.

Atlīdzības likumā ir precizējoši noteikts, kādā apmērā izdevumus drīkst apmaksāt, un arī par to sava kārtība ir jānosaka domei.

Atlīdzības likumā ir noteikta arī virkne sociālo garantiju.

Deputāti ir sociāli apdrošināti

Tā kā pašvaldības deputāti algu saņem proporcionāli nostrādātajam laikam, tā var būt visdažādākā – daži desmiti eiro mēnesī, vairāki simti utt. Vai no šīs algas ir jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas un attiecīgi deputāts tad ir sociāli apdrošināts? Līdz ar to, ja iestājas sociālās apdrošināšanas gadījums, piemēram, deputāts saslimst vai deputāte dodas maternitātes atvaļinājumā, arī šīs iemaksas ņem vērā, aprēķinot pabalstus?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga skaidro, ka saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. panta 2.c punktā noteikto pašvaldības deputāts, kuram ir noteikta atlīdzība, ir darba ņēmējs. Tātad, ja pašvaldības deputātam ir noteikta atlīdzība, tad neatkarīgi no atlīdzības apmēra viņš ir darba ņēmējs, un darba devējam šis deputāts ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā kā darba ņēmējs, kā arī jāiekļauj viņš darba devēja ziņojumā, norādot darba ienākumus un aprēķinātos nodokļus.

Līdz ar to šāds pašvaldības deputāts ir sociāli apdrošināts un, ja iestājas sociālās apdrošināšanas gadījums, piemēram, deputāts saslimst vai deputāte dodas grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā, šīs iemaksas ņem vērā, aprēķinot slimības un maternitātes pabalstus.

VSAA atgādina, ka slimības un maternitātes pabalstus piešķir, ja pabalsta saņēmējs darba nespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā negūst ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais.

Tiesības uz ikmēneša divu algu pabalstu

Domes vadītājiem, kas bijuši amatā pēc 1990. gada 4. maija un ir pirmspensijas vecumā, noteiktas īpašas sociālās garantijas, ja viņi zaudē amatu. Pašvaldība viņiem maksā pabalstu un veic arī sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijai.

A. Jakseboga klāsta, ka Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1 pantā ir noteiktas bijušā pašvaldības domes vai padomes priekšsēdētāja vai viņa vietnieka tiesības uz ikmēneša pabalstu divu minimālo algu apmērā.

Pabalstu pašvaldība piešķir, pamatojoties uz attiecīgās personas iesniegumu, kuru iesniedz attiecīgajai pašvaldībai, ja persona atbilst visiem minētajiem kritērijiem:

  1. sasniegusi vai ne vēlāk kā piecu gadu laikā sasniegs vecumu, kurā personai saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" rodas tiesības uz vecuma pensiju, vai atzīta par invalīdu;
  2. nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", izņemot zemnieku (zvejnieku) saimniecības īpašnieku, kas, nebūdams darba tiesiskajās attiecībās ar savas zemnieku (zvejnieku) saimniecības pārvaldes institūciju, veic šīs saimniecības vadītāja funkciju, ja attiecīgajā saimniecībā likumā noteiktajā kārtībā nav iecelts (ievēlēts) pārvaldnieks (direktors);
  3. nesaņem bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar likumu "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam".

Ja personai vienlaikus ir tiesības uz šajā pantā noteikto pabalstu un invaliditātes pensiju, vecuma pensiju vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu, tad izmaksā to pabalsta daļu, kas pārsniedz attiecīgi invaliditātes pensijas, vecuma pensijas vai atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru.

Savukārt 2008. gada 9.septembra Ministru kabineta noteikumi  Nr. 728 paredz kārtību, kādā pašvaldība par minētā pabalsta saņēmējiem veic sociālās apdrošināšanas iemaksas pensijas apdrošināšanai.

Personas pensijas apdrošināšanai tiek reģistrētas VSAA. 2016. gadā pensijas apdrošināšanai VSAA ir reģistrētas 22 personas, kuras kā bijušie pašvaldības domes (padomes) priekšsēdētāji vai priekšsēdētāja vietnieki saņem minēto pašvaldības pabalstu.

No pašvaldības maksātā regulārā ikmēneša pabalsta tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nodokļu maksātājam ir tiesības uz neapliekamo minimumu. Par to varat izlasīt LV portāla e-konsultācijā "Par neapliekamā minimuma piemērošanu".

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv