SKAIDROJUMI

Jauns likums Eiropas infrastruktūras savienošanas projektu uzraudzībai

Linda Balode, LV portāls03.05.2017
"ĪSUMĀ"
  • Šodien, 3. maijā, stājās spēkā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums.
  • EISI ir izveidots 2013. gada 11. decembrī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1316/2013.
  • EISI ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kurš ir izstrādāts, lai paātrinātu ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistītu publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu.
  • EISI finansēto projektu īstenošanu, veicot regulā noteiktos dalībvalsts pienākumus, uzrauga gan Satiksmes , gan Ekonomikas ministrija.
  • EISI ir integrēts instruments ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telesakaru jomā.
Šodien, 3. maijā, stājās spēkā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums, kas nosaka efektīvu un caurskatāmu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējuma apgūšanas sistēmu Latvijā, kā arī iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus. Līdz ar to jaunais likums nodrošina kvalitatīvu EISI finansējuma apgūšanas un uzraudzības procedūru.

EISI ir izveidots 2013. gada 11. Decembrī, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.1316/2013. Satiksmes ministrija (SM) skaidro, ka "minētās regulas 22. pants noteic dalībvalstīm pienākumu veikt EISI finansēto projektu īstenošanas tehnisko pārraudzību un finanšu kontroli, tāpēc Latvijā ir izstrādāts jauns likums, proti, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums".

Kas ir EISI?

Eiropas Parlamenta (EP) mājaslapā ir norādīts, ka Eiropas Savienībā (ES) kopš 2013. gada spēkā ir jauna, īpaši izstrādāta Eiropas komunikāciju tīklu (TEN) infrastruktūras politika, kuras budžets laika posmā līdz 2020. gadam pārsniedz 30,4 miljardus eiro. Savukārt ES regula paredz, ka EISI ir Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, kurš ir izstrādāts, lai paātrinātu ieguldījumus Eiropas komunikāciju tīklos un piesaistītu publiskā un privātā sektora finansējumu, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu.

EISI būtu jārada iespēja pilnībā izmantot sinerģiju starp transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozari, tādējādi stiprinot savienības darbības efektivitāti un ļaujot optimizēt īstenošanas izmaksas, proti, no minētajām nozarēm saņemt vairāk, nekā tajās ir ieguldīts.

Kāpēc likums izstrādāts tikai tagad?

EISI pastāv jau kopš 2013. gada, taču Latvijā likums parādījās tikai tagad. SM skaidro: "Likuma izstrādes procesu uzsāka uzreiz pēc ES regulas spēkā stāšanās, taču, ņemot vērā, ka likums attiecas ne tikai uz transporta, bet arī enerģētikas projektu uzraudzību, kā arī likuma izstrādes un pieņemšanas process laikietilpīgumu, to Saeimā pieņēma 2017. gada 6. aprīlī." Spēkā likums stājies 3. maijā.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likuma 4. pants paredz, ka EISI finansēto projektu īstenošanu, veicot regulā noteiktos dalībvalsts pienākumus, uzrauga gan SM, gan Ekonomikas ministrija (EM):

  • SM – transporta nozares projektus, kā arī projektus platjoslas tīklu jomā telekomunikāciju nozarē;
  • EM – enerģētikas nozares projektus.

SM vērš uzmanību, ka pirms jaunā likuma stāšanās spēkā brīža finanšu instrumentu reglamentēja Eiropas komunikāciju tīklu projektu vadības likums. EISI turpina 2007.–2013. gada finanšu plānošanas periodā darbojošos TEN-T finanšu instrumentu.

Atbalstāmie nozaru mērķi

"EISI ir integrēts instruments ieguldījumiem ES infrastruktūras prioritātēs transporta, enerģētikas un telesakaru jomā," skaidro SM. Katrai nozarei ir atsevišķi atbalstāmie mērķi:

Transporta nozarē:

  • novērst problemātiskos posmus, uzlabot dzelzceļa savstarpējo izmantojamību, veidot savienojumus trūkstošajos posmos un uzlabot pārrobežu posmus;
  • nodrošināt ilgtspējīgas un efektīvas transporta sistēmas ilgtermiņā, lai sagatavotos nākotnē gaidāmajām transporta plūsmām un lai visiem transporta veidiem radītu dekarbonizācijas iespēju, pārejot uz inovatīvām, energoefektīvām transporta tehnoloģijām ar zemu oglekļa emisiju līmeni, vienlaikus uzlabojot drošību;
  • optimizēt transporta veidu integrāciju un starpsavienojumus un uzlabot transporta pakalpojumu sadarbspēju, vienlaikus nodrošinot transporta infrastruktūru pieejamību.

Enerģētikas nozarē:

  • palielināt konkurētspēju, veicinot turpmāku iekšējā enerģijas tirgus integrāciju un elektrības tīklu un gāzes tīklu sadarbspēju pāri robežām;
  • veicināt ES energoapgādes drošību;
  • sekmēt ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību, tostarp pārvades tīklā integrējot no atjaunojamiem energoavotiem ražotu enerģiju, attīstot viedos enerģētikas tīklus un oglekļa dioksīda tīklus.

Telesakaru nozarē:

  • veicināt valstu, reģionālo un vietējo platjoslas tīklu savstarpēju savienošanu un sadarbspēju;
  • nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi tādiem tīkliem;
  • izveidot un/vai veicināt sadarbības spējīgas un starptautiski savietojamas pamatpakalpojumu platformas, līdz ar digitālo pakalpojumu infrastruktūru vispārējiem pakalpojumiem.

EISI finansējuma nozīme enerģētikas nozarē

No Latvijas enerģētikas nozares interešu viedokļa EISI finansējuma saņemšana infrastruktūras projektu īstenošanai ir ļoti nozīmīga. EM skaidro, ka, pirmkārt, enerģētikas nozares projektiem ir nepieciešams ļoti liels finansējums, tos būtu sarežģīti nodrošināt tikai no, piemēram, elektropārvades sistēmas operatora ieņēmumiem. Otrkārt, ņemot vērā, ka Latvija pilda būtisku lomu kā elektroenerģijas tranzīta valsts, Latvijas elektropārvades sistēmas jaudām ir ļoti liela nozīme arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas energoapgādes drošībā un Baltijas jūras reģiona elektroenerģijas tirgus darbībā. Tāpēc izmaksas, kas saistītas ar Latvijas elektropārvades sistēmas attīstību, tiek segtas arī no ES līdzekļiem.

EM vērš uzmanību, ka enerģētikas nozares projektu ieguvēji būs arī Latvijas lietotāji. Proti, jaunu elektropārvades līniju attīstība Latvijas energosistēmā veicinās elektroenerģijas cenu izlīdzināšanos Baltijas valstīs un Skandināvijā, ļaus veikt elektropārvades līniju drošu rekonstrukciju, kā arī uzlabos kopējo Baltijas energoapgādes drošību.

Savukārt dabasgāzes nozarē iespējamais atbalsts ir nepieciešams, lai sekmētu Latvijas dabasgāzes apgādes drošību un izvērtētu Latvijas iespējas nākotnē kļūt par nozīmīgu reģionālas nozīmes dabasgāzes apgādes un tirdzniecības centru.

Finansējuma likmes

Atbilstoši regulas Nr.1316/2013 5. pantam kopējais EISI finansējums 2014.–2020. gadam ir 33,2 miljardi eiro: transporta nozarei – 26,3 miljardi eiro, telesakaru nozarei – 1,1 miljards eiro, enerģētikas nozarei – 5,9 miljardi eiro. Eiropas Komisija (EK), apstiprinot projektu, finansējuma likmi var palielināt par ne vairāk kā 10 procentu punktiem attiecībā uz darbībām, kurām raksturīga sinerģija starp vismaz divām nozarēm, uz ko attiecas EISI:

  • transporta nozarē pētījumiem ir 50%, darbiem – 10–40%, telemātikas lietojumprogrammu sistēmām un pakalpojumiem – 20–50%.
  • Enerģētikas nozarē – 50%  no pētījumu un/vai darbu atbilstīgajām izmaksām. Likmi var palielināt līdz 75% attiecībā uz darbībām, kuras nodrošina lielu energoapgādes drošību reģionālā vai ES mērogā, stiprina ES solidaritāti vai ietver ļoti inovatīvus risinājumus.
  • Telesakaru nozarē – 75%. Pamatpakalpojumu platformas parasti finansē, izmantojot iepirkumu. Izņēmuma gadījumā EK var pieņemt lēmumu tās finansēt ar dotāciju, kas sedz līdz 100% no atbilstīgajām izmaksām, neskarot līdzfinansējuma principu.

Apstiprinātie projekti

SM informē, ka pirmajā transporta sektora uzsaukumā 2014. gadā apstiprināja 276 dalībvalstu iesūtītos projektus par kopējo summu 11,93 miljardi eiro.

No Latvijas iesniedza septiņus projektu pieteikumus (tai skaitā arī sadarbības projektus), no kuriem apstiprināja četrus – "Hidrogrāfiskās izpētes projekts FAMOS Freja" (1. kārta), "H2Nodes", "Brīvo maršrutu gaisa telpa – BOREALIS" (1. kārta), "Rail Baltica" (1. kārta) – projektu īsteno kopuzņēmums AS "RB Rail" (Latvija, Lietuva, Igaunija).

Otrajā projektu uzsaukumā 2015. gadā transporta sektorā līdzfinansējuma piešķiršanai no Latvijas iesniedza piecus projektu pieteikumus – divus pieteikumus jūras maģistrāļu prioritātē, divus pieteikumus Eiropas vienotās gaisa telpas prioritātē un vienu pieteikumu TEN-T pamattīkla koridoru attīstības prioritātē –, no kuriem apstiprināja sekojošus projektus – "Brīvo maršrutu gaisa telpa – BOREALIS" (2. kārta), "Hidrogrāfiskās izpētes projekts FAMOS Odin" (2. kārta), "Gaisa satiksmes vadības informācijas sistēmas platformas izveides projekts A-CDM Riga, "Rail Baltica" projekts" (2. kārta).

Arī enerģētikas sektorā jau ir notikuši vairāki uzsaukumi EISI līdzfinansējuma saņemšanai. Kopējais EISI finansiālais atbalsts pirmajā enerģētikas sektora projektu uzsaukumā bija 506,49 miljoni eiro.

EM informē, ka tika atbalstīti tādi projekti kā AS "Augstsprieguma tīkls" un AS "Elering" projekts (elektrolīnijas starpsavienojums starp apakšstacijām "Kilingi-Nõmme" (EE) un Rīgas TEC2 (LV) jeb Igaunijas-Latvijas 3. starpsavienojums), AS "Augstsprieguma tīkls" (iekšējā līnija starp Ventspili, Tumi un Imantu jeb Kurzemes loka 3. kārta),  AB "Amber Grid/Gaz-system S.A" (Polijas–Lietuvas starpsavienojuma sagatavošanas darbi līdz būvniecības atļauju saņemšanai – izpēte), "AB Amber Grid/Gaz-system S.A" (Polijas–Lietuvas starpsavienojuma celtniecība - paredzēts arī Latvijas līdzfinansējums), kā arī AB LITGRID (Tehnisko prasību un izmaksu identifikācija Baltijas valstu pārvades tīklu savienošanai ar Eiropas valstu pārvades tīkliem un Baltijas elektroenerģijas tirgus integrēšanai iekšējā Eiropas elektroenerģijas tirgū izpēte).

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv