SKAIDROJUMI

Bārenis var būt reģistrēts dzīvokļu rindā arī tad, ja saņem dzīvokļa pabalstu

Lidija Dārziņa, LV portāls03.05.2017
"ĪSUMĀ"
  • Bāreni un bez vecāku gādības palikušu bērnu ar dzīvojamo telpu nodrošina pašvaldība, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi.
  • Bērnam ir tiesības būt reģistrētam rindā uz pašvaldības dzīvokli arī tad, ja saņem īpašo dzīvokļa pabalstu. Ja pašvaldība dzīvokli piešķir, tad vienlaikus nav tiesību uz dzīvokļa pabalstu.
  • Pašvaldība maksā dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.
  • Dzīvokļa pabalstu pašvaldība maksā, pamatojoties uz bērna iesniegumu.
  • Bērnam, informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijā.
Bērnam bārenim un citiem bez vecāku gādības palikušiem bērniem, sasniedzot pilngadību, ir tiesības saņemt pašvaldības dzīvokli līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tā kā pašvaldībās ir problēmas ar brīviem dzīvokļiem, 2015. gadā likumā ieviesa īpašu dzīvokļa pabalstu, lai bārenis pats mājokli var noīrēt, ja pašvaldībai nav ko piešķirt. Tiesa, šī pozitīvā norma situāciju samocīja ar formulējumu, kuru saprotot burtiski bārenis zaudēja tiesības pat pretendēt uz pašvaldības dzīvokli, kolīdz izvēlējās dzīvokļa pabalstu. Ar grozījumiem likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" tagad konkrēti pateikts, ka abi palīdzības veidi nav iespējami vienlaikus, taču rindā bārenis var palikt, jo uzskaite rindā nav palīdzība.

Tiesības uz dzīvokļa palīdzību sakārtotas

No 2015. gada 1. janvāra likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" 25.2 pants paredz dzīvokļa pabalstu bērnam bārenim un bērnam, kurš palicis bez vecāku gādības. Tas ir ikmēneša pabalsts, lai norēķinātos par īri un komunālajiem pakalpojumiem. Pabalstu piešķir bez ienākumu un materiālo resursu izvērtēšanas.

Ar grozījumiem likuma 25.2 pantā (Dzīvokļa pabalsts bez vecāku gādības palikušam bērnam), tāpat kā līdz šim, noteikts, ka pašvaldība domes saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā maksā dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam no dienas, kad bērns sasniedzis pilngadību, līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Likumā ir precizēti citas palīdzības noteikumi, kā arī 25.2 pantā iekļauta jauna, sestā, daļa: "Bez vecāku gādības palikušam bērnam, informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijas Republikā."

Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena par 25.2 panta papildināšanu ar sesto daļu norāda, ka par nepieciešamību spēkā esošajā likumā iekļaut šādu grozījumu tika panākta vienošanās Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības sarunās. Vienošanās laikā tika nolemts precizēt, ka bez vecāku gādības palikušam bērnam, informējot pašvaldību, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi, ir tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijas Republikā. Tādējādi turpmāk bez vecāku gādības palikušais bērns nebūs piesaistīts konkrētai pašvaldībai, taču saņems pabalstu ar mērķi segt maksājumus par mājokli jebkurā administratīvajā teritorijā Latvijas Republikā – piemēram, vietā, kurā persona studē vai strādā.

Ar grozījumiem šajā pantā ir arī konkretizēts, ka bez vecāku gādības palicis bērns nav tiesīgs vienlaikus saņemt gan dzīvokļa pabalstu bez vecāku gādības palikušam bērnam, gan kādu no likumā paredzētajiem citiem palīdzības veidiem – īrēt pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, sociālo dzīvokli vai saņemt pabalstu dzīvojamās telpas īres vai pārvaldīšanas maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai. Tādā veidā tiek novērsta dubultā pabalsta saņemšanas iespējamība, skaidro EM.

Pašvaldībām ir pienākums sniegt likumā noteikto palīdzību. Nereti praksē sociālajiem dienestiem radās problēmas ar atsevišķu normu piemērošanu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš uzsver, ka likumā tagad ir precizēts, ka bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā ir tiesīgs saņemt Latvijas Republikas teritorijā. Iepriekšējā redakcijā nebija iekļauti vārdi "Latvijas Republikā", un kopš 2015. gada 1. janvāra, kad dzīvokļa pabalsts bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem tika ieviests, pašvaldībās ir bijuši precedenti, ka pilngadību sasniegušie bērni, kuri dzīvo ārzemēs, lūdz pašvaldībai segt ar dzīvojamo telpu saistītos izdevumus tur. Šo normu lūgusi precizēt Latvijas Lielo pilsētu asociācija.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, izskatot priekšlikumus, tika pausts viedoklis, ka ar likuma grozījumiem ir novērsta problēma, ka bāreņi, kas saņem šo īpašo pabalstu, tiek izslēgti no dzīvokļa rindas. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs LV portālam uzsvēra, ka līdz šim dažas pašvaldības uzskatīja, ka palīdzības veids ir arī tas, ka cilvēks ir uzskaitē dzīvokļa saņemšanai vai kādas citas palīdzības veidam. Taču uzskaite nav uzskatāma par konkrētu palīdzību. Tāpēc, ja bērns ir izvēlējies reģistrēties un atrasties rindā uz pašvaldības dzīvokli, viņš var saņemt arī citu 25.2 pantā paredzēto palīdzību. Likumā tagad ir arī konkrēti pateikts, ka, saņemot dzīvokļa pabalstu, bez vecāku gādības palikušam bērnam ir iespēja izvēlēties dzīvesvietu ne tikai konkrētās pašvaldības teritorijā, bet jebkurā citā. Tas ir svarīgi, lai nebūtu interpretācijas, bet būtu vienāds traktējums visos reģionos, visās pašvaldībās, piebilda komisijas vadītājs.

Bērna tiesības uz sociālajām garantijām

Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam:

  • bārenis ir bērns, kura vecāki ir miruši vai likumā noteiktajā kārtībā atzīti par mirušiem;
  • bez vecāku gādības palicis bērns ir bērns, kura vecāki nav zināmi, ir pazuduši vai ilgstošas slimības dēļ nespēj realizēt aizgādību vai kura vecākiem pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības;
  • ārpusģimenes aprūpe bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem tiek nodrošināta pie aizbildņa, audžuģimenē, bērnu aprūpes iestādē.

Ārpusģimenes aprūpi izbeidz, kad bērna vecāku ģimenē tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi bērna attīstībai vai arī viņš ir sasniedzis 18 gadu vecumu. Ilgāka bērna atstāšana aprūpes iestādē pieļaujama līdz mācību gada beigām, ja bērns turpina mācības.

Sešus mēnešus pirms iestādes atstāšanas tās vadītājs bērnam rakstveidā sniedz informāciju par likumā noteiktajām garantijām, arī par tiesībām saņemt dzīvojamo platību.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 43. pantss (Palīdzības sniegšana pēc ārpusģimenes aprūpes izbeigšanas) nosaka:

(1) Izbeidzoties aizbildnībai, beidzoties bērna aprūpei audžuģimenē vai bērnu aprūpes iestādē, pašvaldība atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" nodrošina bāreni vai bērnu, kurš bija atstāts bez vecāku gādības, ar dzīvojamo platību un saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajām sociālajām garantijām sniedz citu palīdzību arī pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

(2) Tiesības uz neizmantotajām sociālajām garantijām personai saglabājas ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Lai saņemtu paredzēto palīdzību, kas ir viena no pilngadību sasniegušajam bērnam paredzētajām sociālajām garantijām, bērnam ar iesniegumu ir jāvēršas pašvaldībā, kuras bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par ārpusģimenes aprūpi.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārskatā par bāriņtiesu darbu 2016. gadā apkopotā informācija liecina, ka ārpusģimenes aprūpē 31. decembrī  atradās 6957 bērni. Pagājušajā gadā ar bāriņtiesas lēmumu 1292 bērniem nodrošināta ārpusģimenes (audžuģimene, aizbildnība, aprūpes un rehabilitācijas institūcija) aprūpe.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv