SKAIDROJUMI

Koksnes pielietojumu ēku būvniecībā var paplašināt

LV portāls01.05.2017
"ĪSUMĀ"
  • Šodien, 1. maijā, stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201 – 15 "Būvju ugunsdrošība"".
  • Citu Eiropas valstu pieredze ēku būvniecībā liecina, ka tur arvien vairāk izmanto koka un koksnes būvizstrādājumus.
  • Ir atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 m (no 8 metriem) un stāvu skaitu līdz 6 (no 3 stāviem), ja tiks ievērotas arī papildu prasības.
Šodien, 1. maijā, stājas spēkā grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201 – 15 ”Būvju ugunsdrošība””. Izmaiņas paredz, ka turpmāk, ievērojot papildu prasības, ir atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 metriem (no 8 metriem) un stāvu skaitu līdz 6 (no 3 stāviem).

Koksnes būvizstrādājumu ražotāji un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) panāca vienošanos, kas paredz koksnes būvizstrādājumu izmantošanu arī dzīvojamo ēku nesošajās konstrukcijās, augstākās par 8 metriem. Iespējams, sadarbība izveidojās, jo citu Eiropas valstu pieredze ēku būvniecībā liecina, ka tur arvien vairāk izmanto koka un koksnes būvizstrādājumus.

Pēdējos gados kokapstrādē arī ražošanas apjomi turpina stabili augt, piemēram, 2016. gadā astoņu mēnešu periodā saražotās produkcijas apjomi palielinājās par 7,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpēc bija nepieciešams pārskatīt šo būvizstrādājumu pielietojumu ēku būvniecībā arī Latvijā.

Vācijā, Zviedrijā, Somijā un citās Eiropas valstīs gan publiskās, gan dzīvojamās koka ēkas jau labu laiku būvē augstākas par 8 metriem. Tur neierobežo ēkas augstumu, bet nosaka citus risinājumus, kuri nepieļauj, piemēram, koka nesošās konstrukcijas aizdegšanos un nodrošina savlaicīgu un drošu evakuāciju. Tāpat daudzās Eiropas valstīs izmanto kapsulācijas principu, proti, koka nesošā konstrukcija noteiktu laiku ir aizsargāta pret aizdegšanos un pārogļošanos.

Kopš šodienas MK noteikumi Nr. 333 nosaka: "Ja U3 ugunsnoturības pakāpes dzīvojamo ēku (I lietošanas veids), viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu, moteļu, viesu māju, patversmju, sanatoriju, kempingu, atpūtas bāžu, atpūtas nometņu, citu atpūtas būvju, kazarmu, citas izmitināšanas būvju (II lietošanas veids) un administratīvo ēku, arhīvu, banku, biroju ēku, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēku, zinātnes un pētniecības iestāžu ēku (V lietošanas veids) būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošās) minimālā ugunsizturība atbilst U2a ugunsnoturības pakāpei (REI 60), tad ir atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 m (no 8 metriem) un stāvu skaitu līdz 6 (no 3 stāviem)."

Taču atļauja iepriekš minētajām būvkonstrukcijām darbosies tikai tad, ja tiks ievērotas arī šādas papildu prasības:

  • nodrošināta iespēja būves lietotājiem evakuēties caur dūmaizsargātu kāpņu telpu bez ugunsslodzes, kuras būvizstrādājumu, konstrukciju elementu un apdares ugunsreakcijas klase ir A1, vai pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām;
  • katrā telpā, kurā pastāvīgi var uzturēties cilvēki, ir paredzēta atverama aila (būvnormatīva 3.3. apakšnodaļa), kura sasniedzama ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku (autokāpnēm, autopacēlāju);
  • būves telpas aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās, jo tajos izvieto autonomu ugunsgrēka detektoru);
  • nesošās un ugunsdrošās būvkonstrukcijas, kā arī to savienojumu vietas (izņemot dūmaizsargātu kāpņu telpu) ir aizsargātas ar ugunsdrošo aizsargsegumu K260, kas ir testēta būvkonstrukcija atbilstoši piemērojamam standartam, vai arī, neveicot koka nesošo konstrukciju kapsulāciju, ēkas telpas aprīkotas ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu, lai aizkavētu to aizdegšanos.

Jāvērš uzmanība, ka MK noteikumi ir arī papildināti ar 7. punktu, kurš nosaka, ka "būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. aprīlim, piemēro noteikumus, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. aprīlim, var piemērot arī noteikumus, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim".

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv