Noslēdzot ģenerālvienošanos, lielāka alga, ...
Valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo ...
Ministru kabinetāKoksnes būvizstrādājumu ražotāji un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) panāca vienošanos, kas paredz koksnes būvizstrādājumu izmantošanu arī dzīvojamo ēku nesošajās konstrukcijās, augstākās par 8 metriem. Iespējams, sadarbība izveidojās, jo citu Eiropas valstu pieredze ēku būvniecībā liecina, ka tur arvien vairāk izmanto koka un koksnes būvizstrādājumus.
Pēdējos gados kokapstrādē arī ražošanas apjomi turpina stabili augt, piemēram, 2016. gadā astoņu mēnešu periodā saražotās produkcijas apjomi palielinājās par 7,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpēc bija nepieciešams pārskatīt šo būvizstrādājumu pielietojumu ēku būvniecībā arī Latvijā.
Vācijā, Zviedrijā, Somijā un citās Eiropas valstīs gan publiskās, gan dzīvojamās koka ēkas jau labu laiku būvē augstākas par 8 metriem. Tur neierobežo ēkas augstumu, bet nosaka citus risinājumus, kuri nepieļauj, piemēram, koka nesošās konstrukcijas aizdegšanos un nodrošina savlaicīgu un drošu evakuāciju. Tāpat daudzās Eiropas valstīs izmanto kapsulācijas principu, proti, koka nesošā konstrukcija noteiktu laiku ir aizsargāta pret aizdegšanos un pārogļošanos.
Kopš šodienas MK noteikumi Nr. 333 nosaka: "Ja U3 ugunsnoturības pakāpes dzīvojamo ēku (I lietošanas veids), viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu, moteļu, viesu māju, patversmju, sanatoriju, kempingu, atpūtas bāžu, atpūtas nometņu, citu atpūtas būvju, kazarmu, citas izmitināšanas būvju (II lietošanas veids) un administratīvo ēku, arhīvu, banku, biroju ēku, glābšanas dienestu būves, universitāšu un augstskolu mācību ēku, zinātnes un pētniecības iestāžu ēku (V lietošanas veids) būvkonstrukciju (tai skaitā ugunsdrošās) minimālā ugunsizturība atbilst U2a ugunsnoturības pakāpei (REI 60), tad ir atļauts palielināt būves augstākā stāva grīdas līmeņa atzīmi līdz 18 m (no 8 metriem) un stāvu skaitu līdz 6 (no 3 stāviem)."
Taču atļauja iepriekš minētajām būvkonstrukcijām darbosies tikai tad, ja tiks ievērotas arī šādas papildu prasības:
Jāvērš uzmanība, ka MK noteikumi ir arī papildināti ar 7. punktu, kurš nosaka, ka "būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā saskaņoti vai iesniegti saskaņošanai būvvaldē līdz 2017. gada 30. aprīlim, piemēro noteikumus, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim. Būvprojektiem, kuri tiek izstrādāti, pamatojoties uz plānošanas un arhitektūras uzdevumiem, kas izsniegti līdz 2014. gada 30. septembrim, vai būvatļaujām, kas izdotas no 2014. gada 1. oktobra līdz 2017. gada 30. aprīlim, var piemērot arī noteikumus, kas bija spēkā līdz 2017. gada 30. aprīlim".
Ieteikt: | +0 | -0 |
Valdība un sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo ...
Ministru kabinetāŠodien, 17. aprīlī, stājas spēkā izmaiņas ēku būvnoteikumos, kas paredz pagarināt ...
SkaidrojumsŠodien, 6. aprīlī, stājas spēkā jauni noteikumi, kas maina būvspeciālistu kompetences ...
SkaidrojumsMilitārās mācības var noritēt gan militārajos poligonos, gan ārpus tiem. Par mācībām ...
SkaidrojumsLai gan pērn Latvija ir īstenojusi būtisku nodokļu reformu, kā arī veic reformas citās ...
TuvplānāTuvojoties 25. maijam, kad visā Eiropas Savienībā, tātad arī Latvijā, jāsāk tieši ...
SKAIDROJUMSVispārīgā datu aizsardzības regula, kas tieši piemērojama, sākot ar 25. maiju, reglamentē ...
SKAIDROJUMSLikums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka, ka pensija ir ar nodokli apliekams ...
SKAIDROJUMS 1Nesen iegādātajā īpašumā joprojām deklarēts kāds no bijušajiem iemītniekiem, īpašumam ...
SKAIDROJUMS 1Šodien, 20. aprīlī, stājas spēkā noteikumi par atbalstu vispārējās pamatizglītības un ...
SKAIDROJUMSBruņinieku 41, | Tālr.: 673-106-75 |
Rīgā, LV-1011 | E-pasts: portals@lv.lv |
|