SKAIDROJUMI

Kas var kandidēt pašvaldību vēlēšanās

Linda Balode, LV portāls21.04.2017
"ĪSUMĀ"
  • Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 2017. gada pašvaldību vēlēšanām notiek no 14. līdz 24. aprīlim.
  • Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka "3. jūnija vēlēšanās būs 40 pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000".
  • CVK skaidro, ka vēlētāju apvienību veido visi sarakstā iekļautie deputātu kandidāti un ne mazāk kā 20 attiecīgās pašvaldības vēlētāji, kuri ir atbalstījuši šo kandidātu sarakstu ar saviem parakstiem.
  • Deputātu kandidātu saraksti ir jāiesniedz savas pašvaldības vēlēšanu komisijai.
  • Atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā viena nosaukuma kandidātu sarakstā novados var pieteikt līdz 12, 18 vai 20, republikas pilsētās – līdz 16 vai 18, bet Rīgas domes vēlēšanām – līdz 63 deputātu kandidātiem.
  • Katru kandidātu sarakstu drukā uz savas vēlēšanu zīmes, un iecirknī vēlētāji saņem tik zīmju, cik kandidātu sarakstu ir pieteikts vēlēšanām attiecīgajā pašvaldībā.
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana rit pilnā sparā. Domē ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam pašvaldībā vēlēšanu izsludināšanas dienā. Turpinājumā arī par to, kas var kandidēt uz deputāta vietu, kā var iesniegt kandidātu sarakstu un citiem jautājumiem saistībā ar gaidāmajām vēlēšanām.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 2017. gada pašvaldību vēlēšanām notiek no 14. līdz 24. aprīlim. Visās pašvaldībās kandidātu sarakstus var iesniegt reģistrētas partijas, partiju apvienības un vairākas partijas kopīgi, apvienību nereģistrējot. Savukārt mazajās pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000 kandidātu sarakstus varēja iesniegt arī vēlētāju apvienības. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) informē, ka "3. jūnija vēlēšanās būs 40 pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000".

Latvijā ir 119 pašvaldības – 9 republikas pilsētas un 110 novadu pašvaldības.

Kas var kandidēt pašvaldību vēlēšanās?

CVK norāda, ka kandidēt pašvaldību vēlēšanās var Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi no 18 gadu vecuma, kuri ir iekļauti Latvijas Iedzīvotāju reģistrā un Latvijas Vēlētāju reģistrā. Katrs kandidāts drīkst kandidēt tikai vienas pašvaldības vēlēšanās, būt vairākos kandidātu sarakstos ir aizliegts. Kandidēt drīkst tajā pašvaldībā, kurā bez pārtraukuma 10 mēnešus līdz saraksta iesniegšanas dienai ir bijusi reģistrētā dzīvesvieta, kurā pieder nekustamais īpašums vai kurā kandidāts ir nostrādājis kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms saraksta iesniegšanas dienas.

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. pants nosaka, kādā kārtībā un kas var iesniegt kandidātu sarakstus. Likums paredz, ka novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, un republikas pilsētās deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

  • reģistrēta politiskā partija;
  • reģistrētu politisko partiju reģistrēta apvienība;
  • divas vai vairākas reģistrētas politiskās partijas, kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko partiju apvienībā.

Savukārt novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, šos sarakstus var iesniegt arī vēlētāju apvienības.

Vēlētāju apvienības

CVK skaidro, ka vēlētāju apvienību veido visi sarakstā iekļautie deputātu kandidāti un ne mazāk kā 20 attiecīgās pašvaldības vēlētāji, kuri ir atbalstījuši šo kandidātu sarakstu ar savu parakstu. Vēlētāju apvienības saraksta atbalstītājiem ir jābūt deklarētajai dzīvesvietai attiecīgajā pašvaldībā vēlēšanu izsludināšanas dienā, viņi drīkst atbalstīt tikai vienu kandidātu sarakstu un vienlaikus nedrīkst būt attiecīgās pašvaldības deputātu kandidāti.

Kur un kā jāiesniedz kandidātu saraksts?

Deputātu kandidātu saraksti ir jāiesniedz savas pašvaldības vēlēšanu komisijai. Kandidātu saraksti jāsagatavo elektroniski, izmantojot CVK lietojumprogrammu, bet jāiesniedz papīra formātā – parakstītas izdrukas no šīs programmas.

CVK skaidro: "Tas ir nepieciešams, jo kandidātu sarakstu sagatavošana elektroniskā vidē ļauj izvairīties no pārrakstīšanās kļūdām un vienas un tās pašas informācijas vairākkārtējas pārrakstīšanas, kā arī pēc saraksta reģistrēšanas to uzreiz ir iespējams publicēt internetā, un tajā iekļautās ziņas par kandidātiem, priekšvēlēšanu programma kļūst pieejama visiem interesentiem."

"3. jūnija vēlēšanās būs 40 pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits nepārsniedz 5000."

Pēc kandidātu sarakstu reģistrēšanas pašvaldību vēlēšanu komisijās saraksti, ziņas par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmas tiks publicētas arī CVK mājaslapā. Republikas pilsētās kandidātu saraksti publicējami izdevumā "Latvijas Vēstnesis", bet novados – pašvaldības izdevumā vai, ja tāda nav, citā vietējā laikrakstā.

No 29. maija ar kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām varēs iepazīties arī vēlēšanu iecirkņos.

Cik deputātu ir jāievēl pašvaldībā?

Atkarībā no iedzīvotāju skaita pašvaldībā viena nosaukuma kandidātu sarakstā novados var pieteikt līdz 12, 18 vai 20 deputātu kandidātiem, republikas pilsētās – līdz 16 vai 18 deputātu kandidātiem, bet Rīgas domes vēlēšanām – līdz 63 deputātu kandidātiem. Šis ir arī maksimālais kandidātu skaits vēlēšanu zīmēs. Mazākais kandidātu skaits vienā sarakstā ir viens, norāda CVK.

Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē ievēlējamo deputātu skaitu. Tāpat persona drīkst dot piekrišanu tās pieteikšanai par kandidātu tikai vienā kandidātu sarakstā. Pretējā gadījumā viņa kandidatūru izsvītros no visiem sarakstiem.

"No 29. maija ar kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām varēs iepazīties arī vēlēšanu iecirkņos."

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums paredz, ka novadu ar mazāk nekā 5000 iedzīvotāju domēs ir ievēlami 9 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 5001 līdz 20 000 – 15 deputāti, ar iedzīvotāju skaitu no 20 001 līdz 50 000 – 17 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju – 19 deputāti. Savukārt republikas pilsētās ar mazāk nekā 50 000 iedzīvotāju domē ievēlami 13 deputāti, bet pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits lielāks par 50 000, – 15 deputāti. Izņēmums ir Rīgas dome – tajā ir ievēlami 60 deputāti.

Kopumā 3. jūnija pašvaldību vēlēšanās būs jāievēl 1614 deputāti, no tiem 40 pašvaldībās – deviņi deputāti, četrās pašvaldībās – 13 deputāti, 58 pašvaldībās – 15 deputāti, 16 pašvaldībās – 17 deputāti, Rīgas domē – 60 deputāti.

Republikas pilsētas vai novada iedzīvotāju skaitu vēlēšanu izsludināšanas dienā (03.02.2017.) un domē ievēlējamo deputātu skaitu var aplūkot šeit.

Vēlēšanu zīmes

Katru kandidātu sarakstu drukā uz savas vēlēšanu zīmes, un iecirknī vēlētāji saņem tik zīmju, cik kandidātu sarakstu ir pieteikts vēlēšanām attiecīgajā pašvaldībā. Atšķirībā no Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām pašvaldību vēlēšanās kandidātu saraksti netiek numurēti, uz vēlēšanu zīmes ir tikai partijas, partiju apvienības vai vēlētāju apvienības nosaukums.

Balsojot vēlētājam no visām zīmēm jāizvēlas viena – ar to kandidātu sarakstu, kura ievēlēšanu domē vēlētājs atbalsta. Pēc tam izvēlētajā sarakstā vēlētājs var ietekmēt deputātu kandidātu secību, ar "+" rombiņā atzīmējot sev tīkamākos kandidātus vai izsvītrojot tos kandidātus, kuru ievēlēšanu viņš neatbalsta. Otra iespēja ir kandidātu izvietojumu sarakstā nemainīt un vēlēšanu aploksnē ievietot negrozītu zīmi.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv