SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
13. aprīlī, 2017
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Darba tiesības
1
4
1
4

Pirmssvētku dienā jāstrādā vismaz stundu mazāk. Kā ar izglītības iestādēm?

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šodien darba laiks ir saīsināms par vienu stundu.

LV portāla infografika

Pirmssvētku dienā darba laiks ir saīsināms par vienu stundu, ja darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts vēl īsāks darba laiks. To paredz Darba likuma 135. pants. Lielā Piektdiena Latvijā ir likumā noteikta svētku diena, līdz ar to šodien – Zaļajā ceturtdienā – darbinieki, tostarp privātajā sektorā strādājošie, var doties savās gaitās vismaz stundu ātrāk nekā parasti.

īsumā
  • Pirmssvētku diena ir tāda pati darba diena kā citas – tajā ir gan darba laika sākums, gan atpūtas laiks pusdienām.
  • Izglītojamie nav uzskatāmi par darbiniekiem, un uz viņiem nav attiecināms Darba likumā noteiktais tiesiskais regulējums par darba dienas ilgumu pirmssvētku dienā.

Darba devējam ir tiesības pirmssvētku dienās noteikt darbiniekiem vēl labvēlīgākus darba laika apstākļus un darba dienu saīsināt, piemēram, par divām un pat trim stundām, to nosakot, piemēram, darba kārtības noteikumos. Laika algas gadījumā, nodrošinot taisnīgu darba samaksu visiem darbiniekiem, šīs saīsinātās darba stundas darba devējam ir jāapmaksā, jo darbinieks šajā gadījumā neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ.

Tiesa, Darba likuma 135. pants ir attiecināms uz normāla darba laika darbiniekiem, kas strādā 8 stundas dienā – 40 stundas nedēļā. Uz darbiniekiem, kas nodarbināti nepilnu darba laiku, noteikumus par darba dienas saīsināšanu par vienu stundu pirms svētku dienām var neattiecināt.1

Savukārt summētā darba laika organizācijas darbiniekiem saīsināto darba dienas ilgumu konkrētā pirmssvētku dienā var nepiemērot, ja uzņēmumā nepieciešams nodrošināt darbu nepārtrauktību. Taču Valsts darba inspekcija vērš uzmanību, ka šiem darbiniekiem darba laiks pārskata periodā nedrīkst pārsniegt attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku. Pretējā gadījumā atbilstoši Darba likuma 136. panta pirmās daļas nosacījumiem darbinieka nostrādātais darba laiks virs normālā darba laika ir uzskatāms par virsstundu darbu ar attiecīgu Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteiktu piemaksu.

Nedrīkst saīsināt atpūtas laiku, starpbrīžus un mācību stundas

Citā ziņā pirmssvētku diena ir tāda pati darba diena kā citas – tajā ir gan darba laika sākums, gan atpūtas laiks. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar paziņot, ka darbinieki šodien var doties prom stundu ātrāk, bet pusdienu pārtraukums izpaliks.

Tamlīdzīga prakse ir izveidojusies, piemēram, dažās izglītības iestādēs, kurās pirmssvētku dienās tiek saīsinātas mācību stundas vai starpbrīži. "Tas nav pieļaujams," norāda Izglītības kvalitātes valsts dienests. "Vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu mācību dienas vai mācību stundas nav jāsaīsina, jo izglītojamie nav uzskatāmi par darbiniekiem un uz viņiem nav attiecināms Darba likumā noteiktais tiesiskais regulējums par darba dienas ilgumu pirmssvētku dienā," skaidro Jana Veinberga, IKVD vecākā eksperte. Līdz ar to vispārējās izglītības iestādēm un profesionālās izglītības iestādēm ir jāievēro Vispārējās izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā noteiktais mācību stundas ilgums (40 min.).

"Vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu mācību dienas vai mācību stundas nav jāsaīsina, jo izglītojamie nav uzskatāmi par darbiniekiem."

IKVD uzsver: "Nedrīkst būt tā, ka pirmssvētku dienās izglītības iestādē nav nodrošināts pilnvērtīgs izglītības process, piemēram, mācību priekšmetu sarakstā paredzētās stundas nenotiek pilnā apjomā vai tajās tiek pārrunāti ar mācībām vai audzināšanas darbiem nesaistīti jautājumi un tādējādi netiek pilnvērtīgi izmantots mācību priekšmeta apguvei atvēlētais laiks." Turklāt samazināts mācību stundu skaits vai saīsināts mācību stundu ilgums var radīt nevienlīdzīgu attieksmi pret pedagogiem, kam var būt atšķirīgs stundu skaits dienā.  

Līdz ar to Darba likuma 135. pantā noteiktais attiecas tikai uz skolotājiem. Kā to īstenot, ja mācību stundu skaitu nedrīkst samazināt? "Darba likumā noteikto darba laika saīsināšanu attiecībā uz pedagogiem var īstenot, vismaz par vienu stundu saīsinot citu pedagogu pienākumu veikšanai paredzēto laiku," skaidro IKVD. Pedagogi izglītības iestādē ne tikai pasniedz kontaktstundas mācību priekšmetos, bet arī veic citus pedagoga pienākumus, piemēram, sniedz konsultācijas, piedalās sanāksmēs, pasākumos, aizpilda dokumentus u.c.

Īsāks darba laiks bērnudārziem

Cita situācija ir pirmsskolas izglītības iestādēs jeb bērnudārzos, kur pedagogu darba laiku šādos gadījumos nav iespējams samazināt uz citu pienākumu rēķina. Tādējādi saīsinātā darbdiena bērnudārzā dažkārt var radīt ne tikai prieku par drīzu atpūtu, bet arī sarežģījumus vecākiem. Piemēram, LV portālam kāda māmiņa vaicā, vai bērnudārza darbinieki drīkst lūgt pirmssvētku dienā izņemt bērnus no dārziņa jau ap plkst. 15.00, kad lielai daļai vecāku vēl ir jāstrādā. Tāda situācija gan nedrīkstētu veidoties.

Ja pirmsskolas izglītības iestādei ir kādi īpaši noteikumi attiecībā uz darba laiku pirmssvētku dienās, tam jābūt noteiktam izglītības iestādes dibinātāja (piemēram, pašvaldības) apstiprinātā nolikumā. Tātad vecāki, kas ir iepazinušies ar pirmsskolas darbības nolikumu, ir savlaicīgi informēti par šādu kārtību un var tai sagatavoties. "Tomēr pirms lēmuma pieņemšanas par pirmsskolas darba laika saīsināšanu vairāk nekā par vienu stundu pirmssvētku dienās vadītājam ir jāizvērtē visi iespējamie riski un jau sākotnēji jāparedz rīcība gadījumos, ja bērnu vecāki objektīvu iemeslu dēļ nevarēs atnākt pēc saviem bērniem pirmsskolas noteiktajā laikā. Piemēram, var nodrošināt bērniem iespēju pirmssvētku dienā apgūt pirmsskolas izglītības programmu tā sauktajās dežūrgrupās," IKVD viedokli pauž J. Veinberga. Jebkurā gadījumā pirmsskolas vadītājam laicīgi jāinformē vecāki par paredzētajām izmaiņām mācību procesa organizācijā, tostarp par izmaiņām darba laikā pirms svētku dienām. Tomēr IKVD ieskatā tam nevajadzētu būt īsākam par vienu stundu, rēķinoties ar vecāku iespējām.

Svētku dienas Latvijā

Kuras dienas ir uzskatāmas par svētku dienām Latvijā, ir noteikts likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1. pantā, proti:

  • 1. janvāris – Jaungada diena;
  • Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas un otrā Lieldienu diena;
  • 1. maijs – Darba svētki, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena;
  • 4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena;
  • maija otrā svētdiena – Mātes diena;
  • Vasarsvētki;
  • 23. jūnijs – Līgo diena;
  • 24. jūnijs – Jāņu diena (vasaras saulgrieži);
  • Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena;
  • 18. novembris – Latvijas Republikas Proklamēšanas diena;
  • 24., 25. un 26. decembris – Ziemassvētki (ziemas saulgrieži);
  • 31. decembris – Vecgada diena.

Likumā ir noteiktas arī atceres un atzīmējamās dienas, taču uz šīm dienām Darba likuma 135. panta noteikumi nav attiecināmi.


 

1Latvijas Republikas Augstākās tiesa. Jautājumi par Darba likuma normu piemērošanu, 2005., 8. punkts.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI