Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Katrā pašvaldībā ir savi saistošie noteikumi, kurus var meklēt pašvaldības mājaslapā vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) mājaslapā. Lai gan Latvija ir maza valsts, tās 119 vietējās pašvaldībās gan saistošie noteikumi, gan izvēlētā politika var atšķirties.
LV portāla infografika
Kur uzzināt informāciju par bērnu izglītību, par tuvinieka apbedīšanu, par patversmēm, par tirdzniecības atļaujām un cita veida atļaujām, kā arī par dzimšanas fakta un paternitātes reģistrēšanu, par palīdzību dzīvokļa un sociālo problēmu jautājumos un daudzām citām lietām? Tie ir tikai daži no pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem jeb autonomajām funkcijām. Kāds to zina, bet liela daļa pat neinteresējas, kas pašvaldībai ir jānodrošina tās iedzīvotājiem, līdz brīdim, kad saskaras ar kādu no šīm situācijām pirmo reizi.
Kas ir pašvaldība?
Pašvaldība ir noteiktas administratīvās teritorijas iedzīvotāju izveidota vietējā vara, kurai uztic darboties attiecīgās sabiedrības daļas labā. Tieši šī iemesla dēļ liela uzmanība jāpievērš pašvaldību vēlēšanām, jo nodoto balsu vairākums noteiks attiecīgās teritorijas vadītājus. Pašvaldību vēlēšanas notiks šī gada 3. jūnijā.
Latvijas Republikas Satversmes 101. pants paredz, ka "pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā". Kopš iestāšanās ES pašvaldību vēlēšanās var piedalīties arī pārējo dalībvalstu pilsoņi, ja viņi dzīvo attiecīgajā teritorijā vai viņiem pieder nekustamais īpašums tajā. Latvijā pašvaldību vēlēšanās nevar piedalīties nepilsoņi, taču citās ES valstīs šāda iespēja pastāv.
"Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā."
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) izdevumā "Logs" pašvaldību sauc arī par pašu varu. No vienas puses, to var interpretēt kā vara pašu rokās, jo vēlētāji izvēlas savas pašvaldības vadītājus. No otras puses, pašvaldību vara nekādā gadījumā nav un nevar būt absolūta, jo paralēli pastāv gan Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un ES, gan Latvijas Republikas likumu un Satversmes ierobežojumi. Taču pašvaldība noteikti asociējas ar autonomu varu.
Savi saistošie noteikumi
Katrā pašvaldībā ir savi saistošie noteikumi, kurus var meklēt pašvaldības
mājaslapā vai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM)
mājaslapā. Lai gan Latvija ir maza valsts, tās 119 vietējās pašvaldībās gan
to izdotie saistošie noteikumi, gan izvēlētā politika var atšķirties. Iemesli
tam ir dažādi:
VARAM norāda, ka pašvaldību kā atsevišķas valsts pārvaldes sastāvdaļas darbības jēga ir uzticēto autonomo valsts pārvaldes funkciju izpilde, kas atbilst pašvaldību vietējiem apstākļiem un attiecīgās pašvaldības iedzīvotāju interesēm. Tas nozīmē, ka atbildīgs par iedzīvotāju vajadzību definēšanu un pārstāvniecību ir katras pašvaldības vēlētais orgāns – dome.
Ko var prasīt un sagaidīt no pašvaldības?
Pašvaldībām ir tiesības būt patstāvīgām, un to neatņemama sastāvdaļa ir atbildība par autonomo funkciju pildīšanu. Tās ir noteiktas likumā "Par pašvaldībām". Tāpat likumā norādīts, ka pašvaldībām var uzdot pildīt arī citas autonomās funkcijas ārpus šī likuma, taču, ja tās palielina izdevumus, ir jānosaka papildu finansēšanas avoti.
Piemēram, dažas no svarīgākajām funkcijām, kuras jānodrošina pašvaldībām, ir komunālo pakalpojumu nodrošināšana (ūdensapgāde, kanalizācija, siltumapgāde, sadzīves atkritumu apsaimniekošana, notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana), sociālās palīdzības nodrošināšana, veselības aprūpes pieejamība, izglītības iegūšanas pieejamība (tostarp arī pirmsskolas un skolas vecuma bērnu nodrošināšana ar vietām mācību un audzināšanas iestādēs), palīdzības sniegšana dzīvokļa jautājumu risināšanā, būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana u. c.
"Izvēlētā politika var atšķirties."
Mazāk zināmi pašvaldību pakalpojumi varētu būt tādi kā jebkuras uzņēmējdarbības atļaujas izsniegšana, arī ielu tirdzniecībai, pirmpirkuma tiesību izskatīšana nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumos, pašvaldības dzīvokļa īre, atļaujas izsniegšana būvprojekta izmaiņu veikšanai, atļaujas izsniegšana pieteikumam koku ciršanai, organizatoriskas un finansiālas palīdzības sniegšana kultūras iestādēm un pasākumiem (piem., kultūras pieminekļu saglabāšana) u.c. Visas autonomās funkcijas, kuras ir jāpilda katrai pašvaldībai, ir noteiktas likuma "Par pašvaldībām" 15. pantā.
VARAM skaidro, ka funkciju izpildes kārtību reglamentē attiecīgās nozares speciālie normatīvie akti, savukārt attiecīgās nozares vai jomas funkciju izpildi kompetences ietvaros uzrauga atbildīgās valsts pārvaldes iestādes. Tas nozīmē, ka no katras autonomās funkcijas izrietošu pārvaldes uzdevumu pašvaldības var deleģēt veikt arī privātpersonai vai citai publiskai personai, saglabājot atbildību par attiecīgās funkcijas izpildi kopumā. Tāpat pašvaldības var īstenot funkciju izpildi ar pašvaldību kapitālsabiedrības starpniecību, taču tad tām ir jāņem vērā Publisko iepirkumu likuma nosacījumi.
Rīgas pašvaldībai jāpilda papildu funkcijas
Rīgai kā valsts galvaspilsētai ar likumu ir noteiktas arī papildu funkcijas, kuru veikšanā atbildība ir dalīta starp valsti un pašvaldību. Papildu funkcijas galvaspilsētai ir šādas:
Rīgas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Dzintra Āboliņa norāda, ka Rīgas pašvaldība rūpējas par visu oficiālo ārvalstu delegāciju uzņemšanu, piemēram, nodrošinot satiksmes organizāciju, organizējot valsts karogu izkāršanu u.tml. Rīgas pašvaldība ir arī finansējusi daudzu vēsturisku un kultūras objektu infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu. Starp šiem objektiem ir, piemēram, Doma baznīca, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais teātris u. c.
Pašvaldību tiesības
Pašvaldībām ir savas tiesības un pienākumi. Tās var veidot savas iestādes, dibināt biedrības un kapitālsabiedrības (tajās var ieguldīt arī savus līdzekļus), kā arī atsavināt kustamo un nekustamo mantu, privatizēt pašvaldību īpašuma objektus un slēgt darījumus. Tāpat pašvaldībām ir tiesības ieviest attiecīgajā administratīvajā teritorijā nodevas un pašām noteikt to apmēru, kā arī lemt par nodokļu likmēm un atbrīvošanu no nodokļu maksāšanas.
Lai nodrošinātu pašvaldību funkciju pildīšanu, tām likumā noteiktajā kārtībā ir vairāki pienākumi:
Kā iegūt informāciju?
Informāciju par pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem var atrast gan katras pašvaldības mājaslapā, gan zvanot uz attiecīgās pašvaldības informatīvo telefonu, gan apmeklējot attiecīgās pašvaldības informācijas centru. Arī tīmekļa vietnē www.latvija.lv var saņemt atsevišķu pašvaldību piedāvātos e-pakalpojumus, kā arī iepazīties ar pakalpojumu aprakstiem. Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 10. pants nosaka arī pašvaldību deputātu pienākumus, proti, piedalīšanos attiecīgās domes lēmumu izpildes kontrolēšanā, iedzīvotāju sūdzību un iesniegumu izskatīšanu, atbildes sniegšanu noteiktajā kārtībā un termiņā, kā arī ne retāk kā reizi divos mēnešos rīkot iedzīvotāju pieņemšanu. Tajā var pieaicināt klāt arī kapitālsabiedrību pārstāvjus un iestāžu amatpersonas. Tas nozīmē, ja ir neskaidrība, kurš jautājums ir pašvaldības kompetencē, personai ir tiesības to uzdot un saņemt pienācīgu atbildi no jebkura deputāta, iepriekš saskaņojot sarunas laiku un vietu.
Tāpat katru gadu pašvaldībām ir jāizveido publiskais pārskats, kuru jebkura persona var meklēt attiecīgās pašvaldības mājaslapā. Tajā var iepazīties ar pašvaldības mērķiem, jaunumiem, budžeta līdzekļu izlietojumiem, sasniegtajiem rezultātiem u.tml.
Jāatgādina, ka šobrīd pašvaldību izveidotā pakalpojumu sniegšanas sistēma tikai veicina pakalpojumu sniegšanu klātienē, taču šis veids resursu ziņā ir dārgākais gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Vairāk par to lasiet LV portāla rakstā "Valsts kontrole: Pašvaldībām publiskie pakalpojumi jāsniedz ekonomiskāk un produktīvāk".
