SKAIDROJUMI

Dabasgāzes krātuve. Vai katram būtu jāmaksā arī par to?

Inese Helmane, LV portāls21.03.2017
"ĪSUMĀ"
  • SPRK šobrīd ir pieņēmusi deviņus no kopumā 12 nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem.
  • Krātuves lietošanas maksa būtu kā papildu maksājums pie pašreizējiem tarifiem, līdzīgi kā obligātā iepirkuma komponente elektroenerģijas tirdzniecībā.
  • Nākamajā sezonā krātuves uzglabāšanas apjomi varētu kristies vēl, jo daļa tirgotāju centīsies ietaupīt piegādes izmaksas, neizmantojot uzglabāšanas pakalpojumu.
  • Attiecīgie sistēmas operatori un publiskais tirgotājs dabasgāzes apgādes pakalpojumus sniedz par tarifiem, kas pašlaik noteikti LG.
  • Lielākā tirgotāju aktivitāte sāksies aprīlī, maijā, jūnijā, kad piedāvājumus varētu izteikt arī citi tirgotāji.
Līdz 3. aprīlim, kad Latvijā sāks darboties brīvais dabasgāzes tirgus, palikušas vien divas nedēļas, bet tirgotāji, kas reģistrējušies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izveidotajā gāzes tirgotāju reģistrā, nesteidzas ar piedāvājumu izteikšanu klientiem. Viens gan ir skaidrs: mājsaimniecībām, kas neizvēlēsies kļūt par tirgus dalībnieku, dabasgāzes cena paliek līdzšinējā – tā, kuru pagājušā gada nogalē apstiprināja SPRK. Tiesa, dabasgāzes pārvadāšanas un uzglabāšanas sistēmas operators “Conexus Baltic Grid” gan gribētu rēķinos iekļaut arī tā saucamo socializēšanās maksu, lai tādā veidā līdzfinansētu Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību.

LV portāla rakstā "Brīvais tirgus dabasgāzei", kuru publicējām divās daļās, jau skaidrojām, kā tiek sadalīts līdzšinējais dabasgāzes tirdzniecības monopolists AS "Latvijas Gāze" (LG) un kāda situācija veidosies līdz ar brīvā tirgus atvēršanu šī gada 3. aprīlī. LG turpinās pildīt sadales sistēmas operatora pienākumus, kā arī no 3. aprīļa  būs gan dabasgāzes tirgotājs, gan publiskais tirgotājs, pārdodot dabasgāzi saistītajiem lietotājiem (mājsaimniecības lietotājiem, kas neizvēlēsies kļūt par dabasgāzes tirgus dalībniekiem).

Kā paredz pērn pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā, no LG jānodala sadales sistēmas operators, kas arī tiks darīts 31. martā LG akcionāru sapulcē. Tajā paredzēts atbalstīt sadales sistēmas operatora kā jaunveidojamās LG meitassabiedrības izveidi sabiedrības reorganizācijas ceļā.

Savukārt LG akcionāri pērn decembrī jau izveidoja jaunu akciju sabiedrību "Conexus Baltic Grid", nododot tai dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas (Inčukalna pazemes gāzes krātuves) aktīvus.

12 normatīvie akti

Atbilstoši Enerģētikas likuma grozījumiem saistībā ar brīvā tirgus izveidi SPRK šobrīd ir pieņēmusi deviņus no kopumā 12 nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem, preses konferencē klāstīja SPRK vadītājs Rolands Irklis. Publiskai konsultācijai nodoti divi normatīvie akti – Inčukalna pazemes krātuves lietošanas noteikumi un Dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi. R. Irklis skaidroja, ka abi dokumenti ir pieņemti jau 2015. gadā, bet šobrīd sadarbībā ar pārvades un uzglabāšanas operatoru notiek darbs pie to pilnveides.

Pārvades tarifi, kurus plānots pārskatīt katru gadu, varētu tikt pieņemti šogad maijā.

Savukārt dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodiku SPRK sola apstiprināt līdz 23. martam.

Socializācijas maksa par krātuvi

Pēdējās nedēļās īpaši ir saasinājušās domstarpības starp pārvades un uzglabāšanas operatoru "Conexus Baltic Grid" un SPRK saistībā ar Inčukalna pazemes krātuves lietošanas noteikumu apstiprināšanu. "Saskaramies ar diezgan lielu spiedienu no operatora puses paredzēt kādu īpašu maksājumu katram dabasgāzes lietotājam Latvijā, kas nozīmētu, kā viņi paši saka, krātuves izmaksu socializāciju," preses konferencē teica R. Irklis. "Proti, "Conexus Baltic Grid" uzstāj, ka visiem dabasgāzes lietotājiem vajadzētu maksāt par krātuves lietošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek vai netiek izmantota. Tas būtu kā papildu maksājums pie pašreizējiem tarifiem, līdzīgi kā obligātā iepirkuma komponente elektroenerģijas tirdzniecībā. Taču dabasgāzes tirdzniecībā likumdošana šādu maksājumu nav paredzējusi, un SPRK ko tādu atbalstīt būtu prettiesiski."

"„Conexus Baltic Grid” uzstāj, ka visiem dabasgāzes lietotājiem Latvijā vajadzētu maksāt par krātuves lietošanu neatkarīgi no tā, vai tā tiek vai netiek izmantota."

Par šāda maksājuma ieviešanu vai arī dabasgāzes uzglabāšanas tarifu celšanu gāzes krātuves īpašnieku uzņēmuma "Conexus Baltic Grid" vadītājs Aigars Kalvītis izteicās arī pagājušonedēļ notikušajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. "Par ko mēs runājam – par brīvu bardaku vai par drošu tirgu?" komisijas sēdē jautāja A. Kalvītis. "Es atbalstu drošu tirgu, tam jābūt primāram. Tāpat kā pārtika, arī siltums un enerģija ir cilvēku izdzīvošanas jautājums. Ar to nevar spēlēties – tās nav ne zeķes, ne kāds cits produkts, bez kura varbūt var iztikt. Ja ar dažiem bezatbildīgiem lēmumiem iznīcināsim Inčukalna krātuvi, tad pēc 10–15 gadiem skatīsimies tāpat kā tagad uz "Ventspils naftas" tukšo cauruļvadu – cik mums Latvijā daudz metāllūžņu!"

Krātuve tirgus apstākļos

"Kāda ir "Conexus Baltic Grid" attieksme situācijā, ja samazinās uzglabāšanas un pārvades apjomi? Vienīgā izeja ir celt tarifu," skaidroja R. Irklis. "Tas, iespējams, daļēji tā var būt pārvadē, bet būtu jābūt citam veidam, kā skatīties uz krātuves uzglabāšanas tarifu.  Vajadzētu noskaidrot, par kādu cenu lietotāji ir gatavi pirkt šo produktu, atrast optimālo cenu, kas operatoram garantē visaugstākos ieņēmumus un vislielāko krātuves piepildījumu. Turklāt "Conexus Baltic Grid" vajadzētu skatīties, kādas ir tirgus sniegtās iespējas ne tikai Latvijas, bet Baltijas un reģionālā kontekstā. Uz uzglabāšanas pakalpojumu ir jāraugās no brīvā tirgus pozīcijām, apstākļos, kad krātuve konkurē ar gāzi, kuru iespējams piegādāt pa cauruļvadiem, neizmantojot uzglabāšanas pakalpojumu."

R. Irklis saka, ka Eiropā ir pieprasījums pēc uzglabāšanas pakalpojumiem. "Ja tiktu īstenota uzglabāšanas operatora cenu politika, krātuve var palikt tukša – apjoms samazinās, tarifs aug. Ja izmantojam tirgum atbilstošāku risinājumu, tā ir iespēja šo biznesu nodrošināt ilgtermiņā, jo nākotnē tam ir papildu potenciāls – starpsavienojumi ar Somiju un Poliju. Taču uzņēmums vēlas maksimāli saglabāt līdzšinējo sistēmu – kad ne par ko nav jādomā, kad viss tiek pasniegts uz paplātes, apjomi vienmēr ir un naudas plūsma ir garantēta."

Var nākties slēgt

"Conexus Baltic Grid" aģentūrai LETA akcentēja, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvi var nākties slēgt, ja netiks rasts risinājums tās izmaksu segšanai.

Korporatīvās sociālās atbildības un zīmola vadības daļas vadītāja Sandra Ādamsone norādīja, ka "šobrīd spēkā esošais SPRK noteiktais regulējums paredz, ka, balstoties uz krātuves stratēģisko nozīmi stabilas Latvijas apgādes ar dabasgāzi nodrošināšanā apkures sezonā un to, ka tā nav tieši iesaistīta lietotāju dabasgāzes apgādē, vien iesūknēšanas sezonas laikā, Latvijas lietotāji solidāri sedz uz Latvijas tirgu attiecināmās krātuves izmaksas. "Conexus Baltic Grid" šo principu vēlas saglabāt arī turpmāk, jo infrastruktūras īpatnību dēļ nepārtraukta un stabila dabasgāzes piegāde ziemas laikā, neizmantojot krātuvi, nav iespējama. Krātuvi nevar atraut arī no kopējās dabasgāzes apgādes sistēmas Baltijas reģionā, tādēļ "Conexus Baltic Grid" sagaida ekonomiski un juridiski pamatotu, konsekventu un stabilu krātuves darbībai nepieciešamo regulējumu gan nacionālās, gan reģionālās apgādes drošības jomā".

Kā izmantos krātuvi?

Inčukalna pazemes krātuvi, kuras uzglabāšanas apjomi ir nedaudz virs diviem miljardiem kubikmetru, jau šogad vairs neizmanto Krievija un Igaunija. Nav zināms, kuri tirgotāji un kādos daudzumos atvērtā tirgus apstākļos glabās dabasgāzi Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuvē, bet tiek prognozēts, ka nākamajā sezonā apjomi varētu kristies vēl, jo daļa tirgotāju centīsies ietaupīt piegādes izmaksas, neizmantojot uzglabāšanas pakalpojumu.

Brīvā tirgus apstākļos krātuvei ir dažādi mērķi, viens no tiem – drošība, skaidroja SPRK vadītājs. Krātuvi noteikti sola izmantot elektroenerģijas milzis "Latvenergo", kuram īsā termiņā ir jāreaģē uz izmaiņām elektroenerģijas tirgū, tāpēc gāze ir nepieciešama visu laiku.

Inčukalna krātuvi varētu izmantot arī tie, kas vēlas fiksēt savas izmaksas ilgākam periodam. Tās varētu būt ne tikai Latvijas, bet arī Lietuvas un Igaunijas kompānijas. Piemēram, par krātuvi aktīvi interesējas Baltijas lielākais dabasgāzes patērētājs Lietuvas uzņēmums "Achema", kas gadā izmanto 1,3 miljardus kubikmetru gāzes – tikpat, cik visa Latvija kopā.

Drošības rezerve

Inčukalna pazemes krātuvē valdība ir gatava glabāt dabasgāzes drošības rezervi 28 miljonu kubikmetru apjomā. Ministru kabineta komiteja 6. martā izskatīja grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 312 "Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā" un nolēma tos virzīt apstiprināšanai valdībā. Drošības rezerve būs aptuveni 2% no apjoma, kas tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, un tas maksātu 90 000–300 000 eiro gadā, iepriekš ziņoja aģentūra LETA. Iecerēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 1. oktobrī.

Dabasgāzes drošības rezerve tiek veidota, lai enerģētiskās krīzes laikā traucētas dabasgāzes piegādes gadījumā tā tiktu izmantota nodrošināmo lietotāju – mājsaimniecību, skolu, slimnīcu, avārijas dienestu u.c. – apgādei ar dabasgāzi.

Šobrīd spēkā LG jau apstiprinātie tarifi

Tas, ka nav spēkā visi normatīvi, netraucēs darboties atvērtajam tirgum no 3. aprīļa, uzsvēra R. Irklis. Līdz brīdim, kad SPRK pieņems lēmumus par tarifu apstiprināšanu dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai, kā arī par dabasgāzes cenas apstiprināšanu saistītajiem lietotājiem, attiecīgie sistēmas operatori un publiskais tirgotājs dabasgāzes apgādes pakalpojumus sniedz par tarifiem, kas pašlaik noteikti LG.

"Ja ar dažiem bezatbildīgiem lēmumiem iznīcināsim Inčukalna krātuvi, tad pēc 10–15 gadiem skatīsimies tāpat kā tagad uz “Ventspils naftas” tukšo cauruļvadu."

Tirgotāji līgumos ar klientiem var iekļaut rīcību saistībā ar pārvades sistēmas tarifu izmaiņām. Piemēram, dabasgāzes tirgotāji var paredzēt nosacījumu, ka piedāvājums mainās, kad tiek grozīts pārvades tarifs.

Cena nemainīsies

No 3. aprīļa mājsaimniecībām, kas izlems nemainīt tirgotāju un palikt pie līdzšinējā – LG, dabasgāzes cena nemainīsies. Atbilstoši SPRK apstiprinātajai cenai pērn decembrī gala cena (kopā ar akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli) arī turpmāk, patērējot līdz 500 kubikmetriem gadā, būs 0,69389 eiro par kubikmetru, bet, patērējot no 500 līdz 25 000 kubikmetru gadā, tā būs 0,39888 eiro par kubikmetru. Patlaban mājsaimniecībām tarifi ir apmēram par 4% augstāki, salīdzinot ar iepriekšējo pusgadu, kad tie attiecīgi bija 0,66805 un 0,37304 eiro par kubikmetru. Dabasgāzes cena sāka kristies 2016. gada sākumā, un tagad tarifi joprojām ir apmēram par 5% zemāki nekā pirms diviem gadiem.

Līdz šim mājsaimniecībām dabasgāzes cena mainījās divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā. Taujāts, kad šogad varētu mainīties dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem, R. Irklis paskaidroja, ka tas ir atkarīgs no LG – kad tā iesniegts jauno tarifu projektu. Viņš prognozēja, ka cena varētu nemainīties arī pēc 1. jūlija.

LG kā publiskais tirgotājs dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu piegādās līdz 2019. gadam.

14 tirgotāji

Gan mājsaimniecības, gan juridiskās personas jau patlaban var sākt interesēties pie tirgotājiem, kādi ir to piedāvājumi. Īpaši svarīgi līdz 15. jūnijam izvēlēties tirgotāju ir juridiskām personām – ja tas netiks izdarīts, tad no 1. jūlija tās saņems gāzi par regulatora apstiprināto cenu plus 20%.

Tiesa gan, izņemot LG, kas saviem klientiem – juridiskām personām – ir izsūtījusi divu produktu – "Mainīgais" un "Fiksētais" – piedāvājumu, pārējie dabasgāzes tirgotāji vēl nav aktīvi, jo nogaida, līdz būs pilnībā skaidrs "spēles laukums" – tiks pieņemti visi nepieciešamie normatīvie akti, īpaši, lai skaidrība būtu par pārvades tarifiem. R. Irklis prognozēja, ka lielākā aktivitāte sāksies aprīlī, maijā, jūnijā, kad piedāvājumus varētu izteikt arī citi tirgotāji.

To, ka piedāvājumu varētu izteikt ne tikai juridiskām personām, bet arī mājsaimniecībām, pagaidām ir minējusi tikai Igaunijas elektroenerģijas tirgotāja "Eesti Energia" meitassabiedrība Latvijā "Enefit". Jau iepriekš enerģētikas eksperti Reinis Āboltiņš un Juris Ozoliņš prognozēja, ka dabasgāzes tirgū lielāka aktivitāte būs juridisko personu segmentā, savukārt mājsaimniecības, no kurām lielākā daļa gāzi izmanto tikai ēdiena gatavošanai un kuru patēriņš ir ļoti niecīgs, paliks pie līdzšinējā pakalpojumu sniedzēja LG.

Līdz 20. martam dabasgāzes tirgotāju reģistrā bija pieteikušies 14 komersanti. Tie ir AS "Latvijas Gāze", SIA "Latvijas Propāna gāze", AS "Latvenergo", SIA "Enefit", AS "AJ Power Gas", SIA "ESK sistēmas", SIA "Euro Energo Company", SIA "Frenzo", SIA GEG, AS "Rīgas Gāze", SIA "Scener",  PAS "Daugavpils siltumtīkli", "Lietuvos Duju Tiekimas" un "Litgas".

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv