TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
03. martā, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tiesāšanās
TĒMA: Tiesu sistēma
1
7
1
7

Personas tiesības iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

2016. gadā Satversmes tiesa, pamatojoties uz fizisko un juridisko personu pieteikumiem, ierosinājusi 26 lietas.

FOTO: Ieva Čīka/ LETA

Ikviens, kas uzskata, ka ar likumu vai citu normatīvo aktu ir pārkāptas viņa Latvijas Republikas Satversmē ietvertās pamattiesības, var iesniegt konstitucionālo sūdzību jeb pieteikumu Satversmes tiesā. Tomēr jāņem vērā – šī sūdzība ir tikai galējais pamattiesību aizsardzības līdzeklis.
īsumā
  • Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura īsteno konstitucionālo kontroli.
  • Satversmes tiesa izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī Latvijas slēgto starptautisko līgumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.
  • Satversmes tiesas mērķis ir pārbaudīt, vai likuma norma nav pretrunā ar Satversmē noteiktajām pamattiesībām.
  • Konstitucionālo sūdzību var iesniegt tādā gadījumā, ja iepriekš ir izmantotas visas pieejamās iespējas aizstāvēt savas pamattiesības.
  • Satversmes tiesas spriedums ir galīgs.
  • Konstitucionālo sūdzību iesniedz rakstiski, tai ir jābūt juridiski korektai un pamatotai.

Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kura īsteno konstitucionālo kontroli un izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 17. pantu, ievērojot likumā noteikto kompetenci, tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā ir:

  • Valsts prezidentam;
  • Saeimai;
  • ne mazāk kā divdesmit Saeimas deputātiem;
  • Ministru kabinetam;
  • ģenerālprokuroram;
  • Valsts kontroles padomei;
  • pašvaldības domei;
  • tiesībsargam;
  • tiesai;
  • zemesgrāmatu nodaļas tiesnesim;
  • personai;
  • Tieslietu padomei.

Tātad – ja persona uzskata, ka ar likumu, kādu citu normatīvo aktu, Latvijas parakstītu vai noslēgtu starptautisko līgumu (arī tad, ja attiecīgais līgums vēl nav apstiprināts Saeimā) ir pārkāptas viņas Satversmē ierakstītās pamattiesības, viņai ir tiesības vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālu sūdzību jeb pieteikumu.

Personas pamattiesības ir definētas Satversmes 8. nodaļā "Cilvēka pamattiesības". Tās ir, piemēram, tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību un uz vārda brīvību. Tāpat Satversme paredz tiesības apvienoties sabiedriskajās organizācijās, vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumu un saņemt atbildi pēc būtības, tiesības uz īpašumu, tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas un bezdarba gadījumā u.c.

Konstitucionālā sūdzība ir galējais solis

Tomēr jāņem vērā, ka konstitucionālo sūdzību var iesniegt tādā gadījuma, ja iepriekš ir izmantotas visas citas pieejamās iespējas aizstāvēt savas pamattiesības. Piemēram, ja personas tiesības aizskārusi kāda iestāde, sūdzība vispirms jāiesniedz augstākā institūcijā vai augstākai amatpersonai. Ja tās lēmums neapmierina, var vērsties pirmās instances tiesā (rajona vai pilsētas tiesā), kuras nolēmumu var pārsūdzēt apelācijas instances tiesā (apgabaltiesā). Šīs tiesas nolēmumu parasti var pārsūdzēt kasācijas instances tiesā (Augstākajā tiesā). Ja arī Augstākās tiesas nolēmums neapmierina un problēmas pamatā ir likuma neatbilstība Satversmei, persona var vērsties Satversmes tiesā.

Jāatceras, ka Satversmes tiesā nevar pārsūdzēt nedz tiesas spriedumu, nedz lēmumu. Satversmes tiesas mērķis ir pārbaudīt, vai likuma norma nav pretrunā ar Satversmē noteiktajām pamattiesībām.

Piemēram, ja tiesa savu nolēmumu pamatojusi ar likuma normu, kuru persona uzskata par neatbilstošu Satversmei, tad persona var lūgt Satversmes tiesu atzīt minēto normu par spēkā neesošu. Ja Satversmes tiesa atzīs normu par spēkā neesošu, tad persona varēs vērsties Augstākajā tiesā ar pieteikumu par lietas izskatīšanu no jauna.

Tikai tādā gadījumā, ja pieteikuma izskatīšana ir vispārsvarīga vai tiesību aizsardzība ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem nevar novērst būtisku kaitējumu sūdzības iesniedzējam, Satversmes tiesa var lemt par pieteikuma izskatīšanu, pirms ir izmantoti visi vispārējie tiesību līdzekļi. Šajā gadījumā attiecīgās civillietas, krimināllietas vai administratīvās lietas izskatīšana vispārējās jurisdikcijas tiesā tiek liegta līdz Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas brīdim.

Satversmes tiesas sprieduma spēks

Satversmes tiesas spriedums ir galīgs. Tas stājas spēkā pasludināšanas brīdī. Tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai, uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta gan valsts institūcijām, gan privātpersonām.

Turklāt svarīgi atcerēties: konstitucionālās sūdzības iesniegšana neaptur tiesas nolēmuma izpildi, izņemot gadījumus, kad Satversmes tiesa lēmusi citādi.

Kas norādāms pieteikumā par lietas ierosināšanu?

Konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesai var iesniegt 6 mēnešu laikā pēc pēdējās institūcijas nolēmuma spēkā stāšanās. Ja nav iespēju Satversmē noteiktās pamattiesības aizstāvēt ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, pieteikumu var iesniegt sešu mēnešu laikā no pamattiesību aizskāruma brīža.

Pieteikums par lietas ierosināšanu iesniedzams rakstveidā, un tas jāparaksta iesniedzējam (ja iesniedzēji ir vairāki, tad visiem).

Atbilstoši Satversmes tiesas likuma 18. pantam pieteikumā jānorāda:

  • pieteikuma iesniedzējs;
  • institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu;
  • lietas faktisko apstākļu izklāsts;
  • pieteikuma juridiskais pamatojums;
  • prasījums Satversmes tiesai.

Konstitucionālās sūdzības iesniedzējam rūpīgi jāpamato Satversmē noteiktais pamattiesību aizskārums. Līdz ar to pieteikumam jāpievieno visi nepieciešamie dokumenti, kas pamato, ka:

  • ir aizskartas Satversmē noteiktās pieteikuma iesniedzēja pamattiesības;
  • ir izmantoti visi vispārējie tiesību aizsardzības līdzekļi, vai arī tādu nav.

Vairāku aktu apstrīdēšana vienā pieteikumā ir pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja tiek apstrīdēts normatīvais akts vai tā daļa, uz tā pamata izdotās zemāka juridiska spēka tiesību normas, kā arī tad, kad tiek apstrīdēti kādas institūcijas (amatpersonas) izdotie akti saistībā ar to, ka attiecīgās institūcijas izveidošana vai amatpersonas ievēlēšana, apstiprināšana vai iecelšana nav notikusi likumā noteiktajā kārtībā vai institūcija vai amatpersona pieļāvusi tādus likuma pārkāpumus, sakarā ar kuriem tās izdotajiem aktiem nav juridiska spēka.

Konstitucionālo sūdzību iesniedz Satversmes tiesas kancelejā vai arī nosūta pa pastu. Konstitucionālo sūdzību var iesniegt Satversmes tiesas kancelejā Jura Alunāna ielā 1, Rīgā, LV-1010, vai nosūtīt pa pastu uz minēto adresi. Satversmes tiesas kancelejas tālrunis ir +371 67210274.

Par lietas izskatīšanu Satversmes tiesā nav jāmaksā ne valsts, ne kancelejas nodeva. Tomēr izdevumi var rasties izskatīšanas laikā, ja ir nepieciešams piesaistīt advokātu vai tulku.

Par lietas ierosināšanu lemj kolēģija trīs tiesnešu sastāvā

Par to, vai pēc šā pieteikuma ierosināma lieta, Satversmes tiesas likums un reglaments paredz divu līmeņu lēmumu pieņemšanas kārtību.

Pirmajā līmenī lēmumu pieņem Satversmes tiesas priekšsēdētājs, bet otrajā – viena no četrām Satversmes tiesas kolēģijām, kurā katrā darbojas trīs tiesneši.

Tikai gadījumā, ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu, savukārt tiesnesis – kolēģijas loceklis, kuram ir motivēti iebildumi, balso pret šādu nolēmumu, pieteikuma izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā.

Lietu var atteikt ierosināt šādos gadījumos:

  • lieta nav piekritīga Satversmes tiesai;
  • iesniedzējs nav tiesīgs iesniegt pieteikumu;
  • pieteikums neatbilst Satversmes tiesas likuma 18. vai 19.-19.3 panta prasībām;
  • pieteikums iesniegts par jau izspriestu prasījumu;
  • pieteikumā ietvertais juridiskais pamatojums vai faktisko apstākļu izklāsts pēc būtības nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekš iesniegto pieteikumu, par kuru lēmusi kolēģija;
  • sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

Lēmumu par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas. Sarežģītās lietās Satversmes tiesa šo termiņu var pagarināt pat līdz diviem mēnešiem.

Lēmums par lietas ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams.

Neatkarīgi no tā, vai tiek nolemts par lietas ierosināšanu vai neierosināšanu, lēmums lietas dalībniekiem tiek nosūtīts triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas.

Ja tiek pieņemts lēmums par lietas ierosināšanu, triju dienu laikā pēc tā pieņemšanas tiek veiktas šādas darbības:

  • lēmuma norakstu nosūta lietas dalībniekiem;
  • institūcijai vai amatpersonai, kas izdevusi apstrīdēto aktu, nosūta pieteikuma norakstu;
  • institūcija vai amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, tiek aicināta iesniegt atbildes rakstu par lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu;
  • tiek nosūtīta publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" informācija par lietas ierosināšanu, kurā norāda kolēģiju, kas lietu ierosinājusi, pieteikuma iesniedzēju un lietas nosaukumu.

Konstitucionālajai sūdzībai jābūt juridiski pamatotai

Satversmes tiesas sniegtā statistika rāda, ka 2016. gadā no fiziskajām un juridiskajām personām saņemti 466 iesniegumi. No tiem 289 kvalificēti kā pieteikumi lietas ierosināšanai un nodoti izskatīšanai Satversmes tiesas kolēģijām, kas lemj par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu. 2016. gadā Satversmes tiesa, pamatojoties uz fizisko un juridisko personu pieteikumiem, ierosinājusi 26 lietas.

Nereti pieteikumi atteikti, jo tajos nav ietverts juridiskais pamatojums vai tas ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. Tāpēc ir svarīgi norādīt, ka Satversmes tiesa juridiskas konsultācijas par konstitucionālās sūdzības noformēšanu un juridisko pamatojumu nesniedz.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Ketija Strazda skaidro: lai gan Satversmes tiesas likumā definētas visas konstitucionālajai sūdzībai izvirzāmās prasības, iespējams, sagatavošanas procesā kādam no iesniedzējiem var būt noderīga arī juridiskā konsultācija. "Bieži tiek pieņemts lēmums par atteikšanos ierosināt lietu, tāpēc ka persona nokavējusi termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai vai nav izmantojusi visus vispārējos tiesību aizsardzības līdzekļus savu pamattiesību aizsardzībai," skaidro Ketija Strazda.

Satversmes tiesā nav apkopota informācija par to, kādi ir Satversmes tiesas kolēģiju lēmumos biežāk minētie argumenti un atteikuma pamati, ja pieņemts lēmums atteikt ierosināt lietu. Tomēr  Satversmes tiesas mājaslapā izlases veidā ir publicēti Satversmes tiesas kolēģiju lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu.

Tāpēc, pirms iesniegt pieteikumu, ir vērts minētajā sadaļā ielūkoties. Šī izlase publicēta ar mērķi informēt sabiedrību par konstitucionālās tiesvedības aktualitātēm un ilustrētu Satversmes tiesas likuma piemērošanu. Publicētie lēmumi ilustrē Satversmes tiesas kolēģiju praksi attiecībā uz atsevišķiem pieteikumu veidiem (piemēram, konstitucionālā sūdzība, tiesas iesniegts pieteikums, pašvaldības domes pieteikums un citi)

Pie katra publicētā Satversmes tiesas kolēģijas lēmuma pievienots mirkļbirku saraksts, kas palīdz atlasīt visus publicētos lēmumus, kuros minēts interesējošais aspekts (piemēram, pieteikuma juridiskais pamatojums, konstitucionālās sūdzības iesniedzēja pamattiesību aizskārums, pieteikuma iesniegšanas termiņš un citi).

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI