SKAIDROJUMI

VID saņems vēl plašāku informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā

Valsts ieņēmumu dienests27.12.2016
"ĪSUMĀ"
  • No 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, izložu un azartspēļu organizētājiem un vēl vairākām citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu.
  • Zvērināti notāri VID sniegs informāciju par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro.
  • No 2016. gada 1. aprīļa līdz 20. decembrim VID no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir saņēmis 262 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 4473 darījumiem.
Lai sekmētu noziedzīgu nodarījumu atklāšanu valsts ieņēmumu jomā, no 2017. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā ne tikai no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, bet arī no pārējiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma subjektiem.

Likumā "Par nodokļiem un nodevām" veiktie grozījumi, kas būs spēkā no 2017. gada 1. janvāra, nosaka, ka visiem NILLTFN likuma subjektiem no 2017. gada 1. janvāra jāsniedz VID informācija par likumā "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā noteiktajām pazīmēm atbilstošiem aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, ja tos veic personas, kuru rezidences (reģistrācijas) valsts ir Latvijas Republika.

Tas sekmēs tādu likumpārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā var tikt ļaunprātīgi samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs vai palielināts no valsts budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs.

Tas nozīmē, ka no 2017. gada 1. janvāra VID saņems informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā arī no:

  • nodokļu konsultantiem;
  • ārpakalpojuma grāmatvežiem;
  • zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām;
  • zvērinātiem notāriem;
  • zvērinātiem advokātiem;
  • citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem;
  • juridisko veidojumu dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem;
  • personām, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;
  • izložu un azartspēļu organizētājiem;
  • personām, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;
  • citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos;
  • citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar kultūras pieminekļu tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos;
  • citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos;
  • citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos;
  • citām juridiskām vai fiziskām personām, kas nodarbojas ar cita veida pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt zvērināti notāri no 2017. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienestam sniegs informāciju par gadījumiem, kad mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tajā skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 eiro.

NILLTFN likuma subjekti ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā iesniegs, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

Kā zināms, informāciju par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā jau no šī gada 1. aprīļa Valsts ieņēmumu dienests saņem no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Šajos ziņojumos sniegtā informācija par kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu veiktajiem aizdomīgajiem darījumiem tiek vērtēta kopsakarībā ar VID rīcībā jau esošo informāciju par attiecīgo personu vai uzņēmumu, veicot nodokļu maksātāju datu analīzi un plānojot atbilstošākos nodokļu kontroles pasākumus.

Šādas informācijas pieejamība ļauj savlaicīgāk identificēt tādas personas vai komersantus, kuriem ir augsts nodokļu nenomaksas risks, kā arī tos, kas slēpj patiesi gūtos ienākumus, kas bieži vien tiek izmantoti, piemēram, "aplokšņu algu" izmaksai. Šī informācija arī ļauj savlaicīgi novērst pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas gadījumus un savstarpējo darījumu nelikumīgo shēmu veidošanu.

Laikā no 2016. gada 1. aprīļa līdz 20. decembrim VID no kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir saņēmis 262 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, kuros ir iekļauta informācija par 4473 darījumiem.

Šo informāciju VID izmanto, lai veiktu mērķtiecīgus preventīvos pasākumus un plānotu efektīvākus nodokļu kontroles pasākumus. To rezultātā VID līdz šim ir pieņēmis lēmumus par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu un izbeigšanu, izslēgšanu no VID pievienotās vērtības nodokļa reģistra, tematisko pārbaužu uzsākšanu, nodokļu revīzijas uzsākšanu, kā arī informējis Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru par nodokļu maksātāju pārstāvības tiesībām.

Lai palīdzētu citu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām pēc iespējas ātrāk identificēt iespējamos starptautisko PVN krāpšanas darījumu shēmu dalībniekus, informāciju no šiem ziņojumiem VID sniedz arī citu ES dalībvalstu kompetentajām iestādēm EUROFISC tīkla ietvaros, norādīts norāda VID Sabiedrisko attiecību daļas sagatavotajā informācijā.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv