SKAIDROJUMI

No nākamā gada 3. aprīļa ikviens varēs izvēlēties dabasgāzes tirgotāju

Inese Helmane, LV portāls12.12.2016
"ĪSUMĀ"
  • Patlaban akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" ir vienīgais dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators Latvijā.
  • Līdz gada beigām jāizveido jauna akciju sabiedrība ''Conexus Baltic Grid'', nododot tai gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.
  • Pēc jaunā komersanta "Conexus Baltic Grid" dibināšanās LG līdz 2018. gada sākumam vajadzēs sadalīt divos juridiski neatkarīgos uzņēmumos.
  • No 2018. gada esošiem akcionāriem būs jāšķiras no savām akcijām gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā "Conexus Baltic Grid".
  • Līdz 2020. gadam paredzēts izveidot gāzes savienojumu starp Igauniju un Somiju, bet līdz 2021. gadam - starp Lietuvu un Poliju.
  • Publiski kļūt par tirgotājiem ir paziņojusi LG un Igaunijas elektroenerģijas ražotāja "Eesti Energia" meitasuzņēmums Latvijā SIA ''Enefit''.
No 2017. gada 3. aprīļa ikviens – gan mājsaimniecības, gan juridiskās personas - varēs izvēlēties dabasgāzes tirgotāju. Patlaban tirgū darbojas tikai viens vertikāli integrēts uzņēmums „Latvijas Gāze”. Lai liberalizētu gāzes tirgu, ir pieņemti grozījumi Enerģētikas likumā un daudzi citi normatīvie akti, kas ļaus tirgū ienākt jauniem spēlētājiem.

Visbūtiskākie ir Saeimā februārī apstiprinātie grozījumi Enerģētikas likumā par gāzes tirgus atvēršanu Latvijā un AS ''Latvijas Gāze'' sadalīšanu.

Veido ''Conexus Baltic Grid''

Patlaban akciju sabiedrība "Latvijas Gāze" (LG) ir vienīgais dabasgāzes pārvades, uzglabāšanas, sadales un tirdzniecības operators Latvijā, kas savas ekskluzīvās tiesības ieguva, uzņēmumu privatizējot 1997. gadā. Kā liecina informācija LG  mājaslapā, lielākie uzņēmuma akcionāri ir Krievijas gāzes gigants "Gazprom" (34,00%),  Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Gas I S.à r.l." (28,97%),  Vācijas uzņēmums "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un Krievijas enerģētikas koncerns "Itera Latvija" (16,00% ). Pārējiem akcionāriem pieder 2,77 procenti.

LG akcionāri ārkārtas sapulcē 2. septembrī atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, līdz gada beigām izveidojot jaunu akciju sabiedrību ''Conexus Baltic Grid'', nododot tai gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus (Inčukalna pazemes gāzes krātuve). ''Conexus Baltic Grid'' būs jānodrošina pārredzama, elastīga pieeja pārvades un uzglabāšanas infrastruktūrai.  Savukārt LG būs komersants, kas pēc 3. aprīļa nodarbosies tikai ar gāzes sadali un tirdzniecību.

Pēc jaunā komersanta "Conexus Baltic Grid" dibināšanās LG līdz 2018. gada sākumam vajadzēs sadalīt divos juridiski neatkarīgos uzņēmumos, no kuriem viens atbildēs par tirdzniecību un kā publiskais tirgotājs par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) noteikto cenu piegādās klientiem gāzi līdz 2019. gada 1. janvārim, bet otrs - par sadales sistēmu. Šīm kompānijām īpašnieki varēs būt vieni un tie paši.

Būs jāšķiras no akcijām

No 2018. gada esošajiem akcionāriem – "Gazprom", "Itera Latvija" un "Uniper Ruhrgas International GmbH" – būs jāšķiras no savām akcijām gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā "Conexus Baltic Grid". Kas tās iegādāsies, vēl nav zināms, bet interese par tām ir ļoti liela, informatīvajā pasākumā medijiem atklāja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks.

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens papildināja, ka saistībā ar ''Conexus Baltic Grid'' akciju iespējamo iegādi ministrija piedāvās risinājumu, lai veidotu vienotu Baltijas gāzes tirgu. Patlaban tiek sagatavots un nodots saskaņošanai ziņojums valdībai par tālāko rīcību šajā jautājumā. Attiecīgo ziņojumu valdībā iecerēts virzīt janvāra sākumā. Iepriekš konsultants, auditorkompānija "Deloitte Latvia" Ekonomikas ministrijas uzdevumā izvērtēja trīs iespējamos scenārijus saistībā ar "Conexus Baltic Grid" akciju iegādi - valstij akcijas neiegādāties, iegūt mazākuma akcionāra statusu vai iegūt kontrolpaketi.

Liberalizēta tirgus mērķi

A. Ašeradens skaidroja, ka liberalizēta dabasgāzes tirgus mērķis, ienākot jauniem tirgotājiem, ir panākt konkurētspējīgas cenas ar citiem Rietumeiropas gāzes patērētājiem un nodrošināt drošas piegādes, izveidot vienotu Baltijas gāzes tirgu, uzlabot infrastruktūru un ilgtermiņā izbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli, kas varētu atrasties Skultē.

Līdz 2020. gadam ir plānots izveidot vienotu Baltijas valstu un Somijas gāzes tirgu. "Vienots reģions nozīmē, ja kādai no šīm valstīm kādā brīdī nepietiek energoresursu, tad pārējām valstīm ir pienākums palīdzēt šo problēmu atrisināt," skaidroja A. Ašeradens.

Līdz 2020. gadam paredzēts izveidot gāzes savienojumu starp Igauniju un Somiju, bet līdz 2021. gadam - starp Lietuvu un Poliju. Ekonomikas ministrs norādīja, ka pēdējais ir "ļoti izšķirošs savienojums. Tajā brīdī, kad tas būs izveidots, varēsim runāt par pilnīgi brīvu un neatkarīgi funkcionējošu Baltijas tirgu, kurā būs iespējams brīvi darboties dažādiem piegādātājiem".

"“Latvenergo” nopietni izsver iespēju iesaistīties gāzes mazumtirdzniecībā."

Somijas un Baltijas reģiona cenas, kuru tirgum ir ierobežota pieejamība Rietumeiropas gāzes tirgum, cenu līmenis ir krietni augstāks nekā, piemēram, Vācijā. "Jāpanāk, ka cenas izlīdzinās un ir konkurētspējīgas ar pārējiem Eiropas tirgiem," uzsvēra A. Ašeradens. 

Starp citu, Latvija un Somija ir vienīgie reģioni Eiropā, kur nav liberalizēts gāzes tirgus -  nav atdalīts operators no tirgotāja.

Par tirgotājiem pagaidām vēlas kļūt divi

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks J. Patmalnieks prognozēja, ka brīvajā gāzes tirgū no 2017. gada 3. aprīļa darbosies vairāki tirgotāji, kuriem no 2017. gada 10. februāra jāsāk reģistrēties Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) un jāizsaka piedāvājumi patērētājiem. Publiski to jau paziņojusi LG un Igaunijas elektroenerģijas ražotāja "Eesti Energia" meitasuzņēmums Latvijā SIA ''Enefit''. AS ''Latvenergo'', vienlaikus esot lielākais gāzes patērētājs Latvijā, noteikti izmantos iespēju iepirkt gāzi savām vajadzībām, skaidroja A. Ašeradens.

Savukārt "Latvenergo" preses sekretāre Ivita Bidere LV portālu informēja, ka, ja dabasgāzes tirgus atvēršanas regulējums būs vienlīdz labvēlīgs visiem tirgus dalībniekiem, tad "Latvenergo" nopietni apsver iespēju iesaistīties gāzes mazumtirdzniecībā. Pirmos soļus šajā segmentā nākamgad uzņēmums spers Igaunijā un, iespējams, arī Lietuvā.

J. Patmalnieks uzskata, ka ir sagaidāma interese arī no citiem komersantiem, jo, piemēram, Igaunijā patlaban ir 16 gāzes tirgotāji.

Tā kā esošā Latvijas dabasgāzes pārrobežu pārvades sistēma dod iespēju saņemt dabasgāzi tikai no Krievijas un Lietuvas, brīvajā gāzes tirgū būs divi spēlētāji – "Gazprom" un "Itera". J. Patmalnieks spriež, ka noteikti būtu vajadzīgs trešais tirgus dalībnieks, jo tagad sanāk, ka nākamgad "sacensība būs, bet no konkurences viedokļa pagaidām tirgus būs nepilnīgs".

Kas jāņem vērā juridiskiem klientiem

No 2017. gada 3. aprīļa gan mājsaimniecības, gan juridiskās personas var uzsākt tirgotāju maiņu un slēgt līgumus, lai no 1. maija saņemtu dabasgāzi pēc jaunā līguma nosacījumiem. Īpaši svarīgi tas ir uzņēmumiem, jo, ja tie pieņem lēmumu nemainīt tirgotāju, tad saņem dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par SPRK apstiprinātu dabasgāzes cenu, pieskaitot vēl 20 procentus. "Papildus 20% ir tāpēc, lai stimulētu juridiskos klientus mainīt tirgotāju," skaidroja ekonomikas ministrs.

Tiesa, juridiskajiem klientiem būs noteikts tirgotāju maiņas pārejas periods. Tas vēl nav noteikts, bet varētu būt no viena līdz trīs mēnešiem, un tas sākas no 10. februāra. Līdz dabasgāzes tirdzniecības līguma noslēgšanai noteiktu laika posmu komersantiem dabasgāzes tirdzniecību nodrošinās pēdējais garantētais piegādātājs par noteiktu cenu.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu uzņēmumi varēs ne tikai izvēlēties tirgotāju, bet arī iegādāties gāzi no piegādātāja ārpus Latvijas, izvēlēties jaunu produktu vai vairāku produktu paku, kā arī glabāt dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Mājsaimniecībām cenu sola nemainīt

Savukārt, ja mājsaimniecības pieņem lēmumu nemainīt tirgotāju, tās līdz 2019. gada 1. janvārim turpina saņemt dabasgāzi no publiskā tirgotāja par SPRK apstiprinātu dabasgāzes cenu. J. Patmalnieks atzīmē: "Gāzes cena pēc 3. aprīļa mājsaimniecībām nemainīsies." Savukārt ekonomikas ministrs uzsvēra, ka tiek sagaidīts, ka dabasgāzes cena Eiropā izlīdzināsies, t.i., Latvijā tā varētu pazemināties.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš piesardzīgi vērtē cenas izmaiņas: "Iespējams, cena gāzei kritīsies, taču palielināsies sadales tīkla tarifs. Mājsaimniecībām ieteiktu nogaidīt līdz nākamā gada beigām un palikt pie esošā tirgotāja. Un tad skatīties, kā veidojas tirgus un izlemt par tirgotāja maiņu."

"Jāpanāk, ka Latvijā cenas izlīdzinās un ir konkurētspējīgas ar pārējiem Eiropas tirgiem."

Dabasgāzes cenas rēķinu veidos trīs komponentes – cena par gāzi, par sadales sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodoklis.

Gan juridiskie klienti, gan mājsaimniecības tirgotāju varēs mainīt reizi mēnesī.

Lai padarītu dabasgāzes tirdzniecības procesu pēc iespējas vienkāršāku un lietotājam saprotamu, kā efektīvākais un lietotājam ērtākais apkalpošanas risinājums izvēlēts "tirgotāja centriskais modelis", kurā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošina tirgotājs – viens līgums, viens rēķins un viena informācijas nodrošināšanas un klientu apkalpošanas vieta, bet sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus. Līdzīgs risinājums šobrīd tiek īstenots elektroenerģijas tirdzniecībā un atzinīgi novērtēts no lietotāju puses.

Regulatora loma

Līdz ar gāzes tirgus atvēršanu pieaugs SPRK loma, skaidroja SPRK vadītājs Rolands Irklis. Komisija regulēs infrastruktūras tarifus, uzraudzīs vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību un sistēmas operatoru neatkarību. SPRK izskatīs arī lietotāju sūdzības, bet par tirgus dalībnieku pārkāpumiem sodi iespējami pat līdz 10% no apgrozījuma.

R. Irklis informēja, ka, lai dabasgāzes tirgus spētu pilnvērtīgi darboties, līdz nākamā gada aprīlim ir jāpieņem vēl virkne noteikumu, piemēram, dabasgāzes cenas (saistītajiem lietotājiem) aprēķināšanas metodika, noteikumi par informāciju, kas dabasgāzes tirgotājam un publiskajam tirgotājam jāietver galalietotājiem izsniedzamajos rēķinos un informatīvajos materiālos un citi.

Tā kā ir noteikts, ka sadales pakalpojumu sniedzējs Latvijā būs LG, SPRK padome 8. decembrī nolēma izsniegt LG licenci dabasgāzes sadales pakalpojuma sniegšanai Latvijas teritorijā uz 20 gadiem, proti, līdz 2037. gada 10. februārim. Vienlaikus SPRK padome noteikusi, ka LG sabiedriskā pakalpojuma sniegšana dabasgāzes sadalē, pamatojoties uz izsniegto licenci, jāuzsāk 2017. gada 11. februārī.

Dabasgāzes tirgus

Dabasgāzes kopējie uzglabāšanas apjomi Baltijā, Somijā un Polijā 2015. gadā kopā ir 5,4 miljardi kubikmetru (bcm), no tiem 2,3 bcm var uzglabāt Inčukalna pazemes krātuvē, Lietuvā – 0,2 bcm, bet Polijā – 2,9 bcm. Savukārt visas piecas valstis gadā patērē 20,4 bcm, no tā Latvija – 1,5 bcm, Lietuva – 2,3 bcm, Igaunija – 0,4 bcm, Somija – 2,6 bcm, Polija – 13,6 bcm.

Latvijā ir 440 000 dabasgāzes tirgus klientu, no tiem 378,3 tūkstoši ir mājsaimniecības, kas gāzi izmanto plītīs, bet 53,9 tūkstoši – apkurei. Savukārt 9000 ir komerciālie, bet 2,4 tūkstoši - rūpnieciskie klienti.

Dabasgāzi visvairāk – 69 procenti - 2015. gadā patērējusi enerģētikas nozare, 12% - rūpniecība; komunālie un komerciālie uzņēmumi – 9%, bet mājsaimniecības – 9%, liecina Ekonomikas ministrijas dati.

Gāzes vadu sistēma Latvijā ir 1191 kilometri (km), bet sadales gāzesvadu sistēma – 4950 km.

Latvijas primāro energoresursu patēriņa struktūrā pērn dabasgāze aizņēma 24,4%, naftas produkti – 33%, kurināmā koksne – 30 procentus.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv