SKAIDROJUMI

Grozījumi Atlīdzības likumā – lielākas algas VID un piemaksas īpaši svarīgos amatos

Lidija Dārziņa, LV portāls04.10.2016
"ĪSUMĀ"
  • Valsts ieņēmu dienesta amatpersonām un darbiniekiem algas tiks noteiktas ar īpašu Atlīdzības likumā noteiktu kārtību.
  • Likums tagad dod iespēju iestādēm savu būtisko funkciju nodrošināšanai noteikt īpaši svarīgus amatus, kuru mēnešalgas noteikšanā varēs piemērot koeficentu līdz 2.
Šodien, 4. oktobrī, stājas spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (Atlīdzības likums), kas paredz speciālu kārtību Valsts ieņēmumu dienesta mēnešalgu noteikšanā, kā arī iespēju noteikt piemaksas īpaši svarīgiem amatiem valsts un pašvaldību iestādēs.

Grozījumi Atlīdzības likumā nosaka, ka mēnešalgas apmēru Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājam, kā arī atalgojuma noteikšanas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK) saskaņā ar likuma 4. pielikumu, un atalgojuma maksimālais apmērs nedrīkstēs pārsniegt 4030 eiro mēnesī.

Līdz šim likumā vispārējais atlīdzības regulējums – mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas - ir noteikta 3. pielikumā, un maksimālais atalgojums nedrīkst pārsniegt 2441 eiro (tāds ir augstākajai – 16. grupai). Turpmāk VID amatpersonu (darbinieku) maksimālās algas tiek noteiktas jaunā - 4. pielikumā. Visās grupās VID paredzētās maksimālās mēnešalgas ir augstākas nekā līdz šim (tas ir atbilstoši 3. pielikumam), taču proporcionāli lielāks pieaugums ir amatpersonām (darbiniekiem), kuras atbilst augstākai grupai. Piemēram, zemākajā 1. mēnešalgu grupā likums (saskaņā ar 3. pielikumu) paredz maksimālo mēnešalgu ne vairāk kā 413 eiro, savukārt VID šādas grupas amatam maksimālā mēnešalga var būt ne vairāk kā 430 eiro.

Likuma grozījumos arī  noteikts, ka šogad 16. mēnešalgu grupai, tas ir ģenerāldirektoram, maksimālais algas apmērs ir 3771 eiro.

Tā kā grozījumi stājas spēkā 4. oktobrī, vai tas nozīmē, ka VID jau var paaugstināt mēnešalgas VID amatpersonām un darbiniekiem?

Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Linda Jākobsone informē, ka, lai norma par mēnešalgas VID amatpersonām un darbiniekiem paaugstināšanu stātos spēkā, Finanšu ministrija veiks grozījumus Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanu". Noteikumos attiecīgi ir jāprecizē maksimālie mēnešalgu apmēri VID amatpersonām un darbiniekiem atbilstoši likumā noteiktajam.

Noteikumu Nr. 66 grozījumu projekta izskatīšana ir iekļauta MK šīsdienas, 4. oktobra, sēdes darba kārtībā. Ar grozījumiem paredzēts papildināt noteikumus ar II1 nodaļu "Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) mēnešalgas noteikšanas kārtība". Lai noteiktu VID amatpersonas (darbinieka) mēnešalgu, amatu klasificē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vienotu amatu klasifikācijas sistēmu un amatu klasificēšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās (amatu katalogs) un nosaka amata saimi, līmeni un amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Katra mēnešalgu grupa iedalās trijās kategorijās. Attiecīgi katrai kategorijai ir noteikts mēnešalgas maksimālais apmērs (10. pielikums).

Grozījumus Atlīdzības likumā septembrī Saeima pieņēma steidzamības kārtībā un gan tiesību akta pavadošajā informācijā tika uzsvērts, gan sabiedrībā šie grozījumi tika uztverti kā izmaiņas likumā, lai varētu palielināt VID ģenerāldirektora atalgojumu. Pašreizējā VID vadītāja alga tiek uzskatīta par nekonkurētspējīgu, kālab arī joprojām nevarot atrast piemērotu kandidatūru pēc tam, kad no amata aizgāja Ināra Pētersone.

Valsts kanceleja septembra sākumā izsludināja otro atklāto konkursu uz VID ģenerāldirektora amatu, kuram pieteikties var līdz 7. oktobrim.

Piemaksas ļoti svarīgā amatā

Taču vienlaikus ar īpašu algu noteikšanas (paaugstināšanas) kārtību vienai iestādei (nodokļu administrētājiem) Atlīdzības likuma 15. pants (Speciālās piemaksas) ar grozījumiem ir papildināts ar 11. daļu, nosakot īpaši svarīgus amatus, kuru mēneša atlīdzību ar speciālo piemaksu var pat dubultot. No šī papildinājuma izriet, ka tas attiecas uz jebkuru iestādi, ne tikai VID.

L. Jākobsone apstiprina: jā, norma par īpaši svarīgu amatu jeb "atslēgas amatu" noteikšanu ir attiecināma uz jebkuru valsts vai pašvaldības institūciju, izņemot 15. panta vienpadsmitajā daļā minētos gadījumus, piemēram, pašvaldības un Saeimas deputātiem, ostu valdes locekļiem.

Kā skaidro Valsts kancelejas pārstāve, "šīs normas mērķis ir motivēt un noturēt vai piesaistīt "atslēgas cilvēkus", kuri nodrošina institūcijas būtiskas funkcijas vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu, un tas lielā mērā izriet no privātajā sektorā un ārvalstu valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, Nīderlandē, lietotās prakses, kad kritiski svarīgu amatu veicēji īsākā vai ilgākā termiņā nereti saņem lielāku atalgojumu par organizācijas vadītāju".

Piemaksu noteikšana neattiecas uz likuma 5., 5.1, 6., 6.1 pantā, 6.2 panta pirmās daļas 10. punktā un 13. pantā minētajām amatpersonām (darbiniekiem) un fiziskā darba veicējiem.

Likuma 15. panta papildinājums stājas spēkā 4. oktobrī, tādējādi speciālo piemaksu var noteikt jau no likuma normas spēkā stāšanās dienas.

Valsts kanceleja likumprojekta anotācijā norādījusi, ka atalgojuma paaugstināšana bez citām reformām var neattaisnot sabiedrības gaidas par efektīvu valsts pārvaldi, tādēļ VID ir noteikts kā izmēģinājuma projekts. Pēc rezultātu izvērtēšanas nākamgad plānots lemt par iespēju pārskatīt atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē kopumā, un grozījumi nosaka pienākumu MK līdz nākamā gada 31. decembrim Saeimā iesniegt likumprojektu par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmas pilnveidošanu.

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv