SKAIDROJUMI

Plastmasas maisiņi – kaitīgi gan videi, gan cilvēkam

Laura Studente, LV portāls23.09.2016
"ĪSUMĀ"
  • Plastmasas atkritumi viedo lielāko daļu no kopējās atkritumu masas.
  • Dzīvnieki un putni ieķeras maisiņos, kā rezultātā tie var nožņaugties, sapīties un aiziet bojā.
  • Plastmasas maisiņi satur bisfenolu A, kas veicina iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus, ietekmē augļa attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību.
  • Visvienkāršākais efektīvākais veids, kā samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, ir tos neradīt.
  • Ja maisiņi tiek šķiroti, tie jāizmet plastmasas konteinerā un tiem jābūt tīriem un sausiem.
  • Alternatīva plastmasas iepakojumiem ir biopolimēra maisiņi, kurus veido no atjaunojamiem resursiem.
  • VARAM plāno noteikt aizliegumu bez maksas izplatīt plastmasas iepirkumu maisiņus tirdzniecības vietās, kā arī paaugstināt nodokļu likmes.
Stārķis, kas sapinies plastmasas iepirkumu maisiņā, jūras bruņurupuči, kas apēduši sīkos plastmasas gabaliņus – tie ir tikai daži no piemēriem, kā cilvēks ar savu darbību spēj kaitēt citām dzīvības formām mums apkārt. Taču jāatceras – plastmasas iepakojumi ir kaitīgi arī cilvēkiem. Tāpēc Eiropas Savienība ir uzsākusi cīņu pret pārmērīgo plastmasas maisiņu izplatīšanu – Latvijā iepirkumu plastmasas maisiņu tirdzniecību neaizliegs, taču ieviesīs aizliegumus tos izplatīt bez maksas.

Ik gadu Latvijas tirgū tiek izplatīti 3 miljoni plastmasas iepirkumu maisiņu. Eiropas Savienībā šis skaitlis sasniedz 100 miljonus. Kaut kur šiem atkritumiem ir jāpaliek, un statistika ir skarba - apmēram 80% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir plastmasas atkritumi, ko dzīvnieki, uztverot par planktonu, apēd. Plastmasas atkritumi viedo lielāko daļu no kopējās atkritumu masas, un ik gadu tas prasa vairāk nekā miljons ūdensputnu un vairāk nekā 100 000 jūras zīdītāju dzīvību. Dzīvnieki un putni ieķeras maisiņos, kā rezultātā tie var nožņaugties, sapīties un aiziet bojā.

Problēma ir tā, ka plastmasa nesadalās. To iegūst no neatjaunojamiem dabas resursiem – naftas pārstrādes produktiem. Dabā tā saules, ūdens un mehāniskās iedarbības rezultātā sadalās sīkās daļiņās (mikroplastmasā). Sadalīšanās var ilgt vairākus simtus gadu, bet atkritumu kalni tikai krājas, krājas un krājas.

Plastmasa ir kaitīga arī cilvēkiem, kas regulāri uzturā lieto zivis, jo, apēdot zivis, kas sarijušās plastmasu, cilvēks var saslimt. Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis norāda, ka, lai gan vidējam latvietim plastmasa asociējas ar PET pudelēm, taču tās veido vien 10% no visiem plastmasas iepakojumiem. Daudz biežāk atkritumos nonāk tieši iepakojumi -plēves, maisiņi, trauciņi, kārbiņas. Nereti cilvēki neaizdomājas un mikroviļņu krāsnī ievieto ēdienu maisiņā. Taču šādi plastmasa izdala tādu vielu kā bisfenols A jeb BPA, kas ir mākslīgs estrogēns (sievišķs dzimumhormons). Šī viela plastmasu padara cietāku un izturīgāku, taču cilvēkam tā veicina iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus, ietekmē augļa attīstību, bremzē hormonālās sistēmas attīstību.

Kā mazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu?

Katru gadu iedzīvotāju radītais plastmasas iepakojumu atkritumu apjoms Latvijā pieaug, un tas ir cieši saistīts ar mūsu labklājību, zina teikt SIA "Zaļā josta" valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. Jo vairāk cilvēki pērk jaunas preces, jo biežāk veikalā tiek paņemts arī bezmaksas piedāvātais iepirkuma maisiņš. Lai pievērstu uzmanību maisiņu radītajai kaitīgajai ietekmei uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību, "Zaļā josta" 23. septembrī rīko arī sociālu akciju "Esi dabai draudzīgs – ierobežo plastmasas maisiņu patēriņu!". Vairāk informācijas šeit.

Visefektīvākais veids, kā samazināt plastmasas atkritumu daudzumu, ir tos neradīt. Patērētājam vienmēr ir iespēja atteikties no lielajiem iepirkuma maisiņiem, izmantot tos vairākkārt, nesaiņot katru sīkumu savā atsevišķā mazā maisiņā.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji nereti sadzīvo ar diezgan paprāvu maisiņu kolekciju. Brīdī, kad ir doma tos likvidēt, ir jādomā arī par pareizu atkritumu šķirošanu. Ja maisiņi ir, tie jāsavāc un jāizmet plastmasas konteinerā. Svarīgi atcerēties – tiem jābūt tīriem, tie nedrīkst būt ar pārtikas atkritumiem, jo citādi tos nevar pēc tam pārstrādāt.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA "ZAAO" pārstāve Zane Leimane skaidro, ka nodošanai derīgi ir dažādi maisiņi, īpaši lielie plastmasas iepirkuma maisiņi, taču der arī, piemēram, maizes iepakojumu maisiņi. Taču maisiņi, kuros bijuši šķidri, eļļaini produkti, pārstrādei neder. Maisiņus drīkst mest tādos konteineros, kas domāti iepakojumiem, un tur ir norāde, ka šādā konteinerā drīkst mest plastmasu, papīru, metālu. Maisiņus pieņem arī šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumos.

Taču ne katru plastmasas atkritumu var pārstrādāt – daļa no tiem nonāk atkritumu poligonos. Šis gan nav videi draudzīgākais veids – arvien vairāk uzsvars tiek likts uz to, lai atkritumi tiktu atjaunoti, un to var veikt trīs veidos – pārstrādāt, izmantot kā kurināmo, kā arī kompostēt, skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģijas fakultātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses centra asociētā profesore Dr. sc. ing. Sandra Muižniece-Brasava. Lai to īsteno, atkritumiem jābūt veidotiem no polimēru materiāliem.

Alternatīva plastmasas maisiņiem – biodegradējamie polimēri

Parastajiem plastmasas maisiņiem ir vairākas alternatīvas, piemēram, auduma maisiņi, kurus ir ērti paņemt līdzi, taču tie neder, lai saiņotu atvērtu pārtiku. Savukārt papīra maisiņi, lai gan vidē sadalās ātri un ir 100% pārstrādājami, tomēr jāņem vērā - lai saražotu vienu tonnu papīra, ir nepieciešams nozāģēt 14-18 kokus. Tā kā viens koks aug no 25 līdz 40 gadiem, šāda pieeja nav ilgtspējīga.

"Maisiņi, kuros bijuši šķidri, eļļaini produkti, pārstrādei neder."

Laba alternatīva plastmasas iepakojumiem ir biopolimēra maisiņi. Jau šobrīd Itālijā un Francijā tirgotāji nedrīkst izsniegt maisiņus, ja tie nav ražoti no biodegradējamas plastmasas. Biopolimēru maisiņus izgatavo no atjaunojamiem dabas resursiem – cietes, graudiem, cukura, pārtikas atkritumiem. Tie biodegradējas, un daļa no tiem ir kompostējami, piemēram, uz cietes bāzes izgatavoti biopolimēru maisiņi sāk sadalīties jau pēc piecām nedēļām. Šos maisiņus var atpazīt arī pēc īpašiem marķējumiem, kas gan var atšķirties dažādās valstīs.

Asociētā profesore S. Muižniece-Brasava skaidro, ka biopolimēru materiāls kļūst aizvien pieprasītāks, un līdz ar tā ražošanas apjomu palielināšanos samazinās materiāla cena, kas jau tuvākā nākotnē būs konkurētspējīga ar videi kaitīgajiem plastmasas iesaiņojumiem. Tas padarīs šo iepakojuma veidu vēl pieejamāku kā tirgotājiem, tā arī gala patērētājiem.

Komersanti – vēlas būt videi draudzīgi, bet domā par patērētāja vēlmēm

"Jau šobrīd Latvijā ir ieviestas vairākas metodes plastmasas maisiņu apjoma samazināšanai, piemēram, veikalos pie kasēm iespējams iegādāties arī papīra un auduma maisiņus un kartona kastes, kā arī plastmasas maisiņi iegādājami par atsevišķu samaksu," akcentē Jānis Lapsa.

Savukārt SIA "Stockmann" un Latvijas Tirgotāju asociācijas pārstāvis Nils Silvests norāda, ka tirgotāji ir ieinteresēti piedāvāt pēc iespējas videi draudzīgākus iepakojamos materiālus vai samazināt izsniedzamo daudzumu. Taču tas nedrīkst palielināt izmaksas un mazināt konkurētspēju. Turklāt arī videi draudzīgākie tirgotāji ikdienā saskaras ar pircēju pretestību atteikties no plastmasas iepakojuma lietošanas, jo klienti uzstāj uz preces ievietošanu plastmasas maisiņā, dažkārt pat dubultu maisiņu lietošanu drošākai un higiēniskākai preces iesaiņošanai.

Tātad – kamēr patērētājs pats nemainīs savus paradumus, arī tirgotājs būs spiests pielāgoties un, piemēram, saiņot gaļu divos plastmasas maisiņos viena vietā, jo pircējs tā vēlas.

Jaunas prasības attiecībā uz plastmasas maisiņiem

Eiropas Savienība ir pieteikusi karu plastmasas maisiņiem. Tos iedala divos veidos – vieglās plastmasas maisiņi jeb iepirkumu maisiņi, kuru biezums nepārsniedz 50 mikronus, kā arī ļoti vieglās plastmasas maisiņi, kuru biezums nepārsniedz 15 mikronus. Šos maisiņus parasti izmantojam higiēnas nolūkos, lai iesaiņotu vaļēju pārtiku.

"Lielākais karš Eiropā tiek pieteikts tieši vieglajiem maisiņiem jeb tiem, kas parasti atrodas pie kasēm veikalos, kurus ņemam "pa labi un pa kreisi", bieži vien nepadomājot, vai mums tos maz vajag," skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

2015. gada aprīlī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Direktīvu 2015/720. Tā groza iepriekš esošo Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņa patēriņa samazināšanu un paredz, ka dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai samazinātu iepirkumu maisiņu patēriņu.

Dalībvalstīm jāveic viens vai abi šādi pasākumi:

  • Līdz 2019. gada 31. decembrim jānodrošina, ka gadā patēriņa apjoms nepārsniedz 90 vieglās plastmasas iepirkuma maisiņus uz vienu cilvēku, bet līdz 2025. gada 31. decembrim – 40 vieglās plastmasas maisiņus uz vienu cilvēku vai līdzvērtīgus mērķus, izsakot svara vienības;
  • Jāievieš instrumenti, kuri līdz 2018. gada 31. decembrim nodrošina, ka vieglās plastmasas iepirkumu maisiņus tirdzniecības vietās neizsniedz bez maksas (ja vien nav īstenoti vienlīdz efektīvi instrumenti).

Pasākumos gan var neiekļaut ļoti vieglās plastmasas maisiņus.

Kā tas ietekmēs Latviju?

VARAM eksperte Rudīte Vesere akcentē, ka Latvijā plastmasas iepirkumu maisiņu tirdzniecību un izplatīšanu neaizliegs, taču tiks veikti pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Ministrija plāno izvērtēt Latvijas tirgū laisto un kopā ar preci realizēto plastmasas maisiņu veidus un apjomu, kā arī saprast, kādas ir iespējas šos maisiņus vākt dalīti, nodot atkārtotai izmantošanai, pārstrādei vai reģenerācijai.

Tāpat VARAM plāno noteikt aizliegumu bez maksas izplatīt plastmasas iepirkumu maisiņus tirdzniecības vietās.

Tiks paaugstinātas arī nodokļu likmes. Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz, ka maisiņiem, kuru viena maisiņa svars nepārsniedz 3 gramus, nodokļu likme mainīsies no 3,70 eiro līdz 4,80 eiro par vienu kilogramu. Savukārt maisiņiem, kuru viena maisiņa svars ir lielāks par 3 gramiem, - no 1,14 līdz 1,50 eiro par vienu kilogramu.

Rakstā izmantota uzņēmuma SIA "Zaļā josta" statistika. Vairāk informācijas šeit.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv