Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pārcelšanu ir pieļauts īstenot, lai nodrošinātu labu pārvaldību, it sevišķi civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi un sabiedrības uzticību civildienestam, kā arī lai veicinātu ierēdņa izaugsmi.
LV portāla infografika; Avots: Valsts kanceleja
Ierēdņu rotācija – izplatīta prakse
Ierēdņa pārcelšanas citā amatā nosacījumi un kārtība ir noteikta Valsts civildienesta likuma 37. pantāā. Atbilstoši tam ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas pieļaujamību un lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku.
Ierēdni iespējams pārcelt citā amatā:
Pārcelšana citā amatā valsts pārvaldē ir diezgan izplatīta prakse, un medijos plašāk izskan tikai skandalozākie gadījumi, piemēram, nesenā Valsts ieņēmuma dienesta amatpersonu rotācija uz citām valsts pārvaldes iestādēm. Portālā "Likumi.lv" publicētā informācija liecina, ka šī gada pirmajos septiņos mēnešos ar Ministru prezidenta rīkojumu pārcelti citā amatā uz citu valsts pārvaldes iestādi 39 ierēdņi, savukārt pērn – 36, neskaitot rotācijas gadījumus, kas veikti viena resora ietvaros ar nozares ministra vai iestādes vadītāja lēmumu.
Piemēram, ar 2016. gada 12. jūlija Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 231, ievērojot Zemkopības ministrijas norādīto lietderības pamatojumu pārcelšanai un ierēdnes T.R. atbilstību amata aprakstā izvirzītajām prasībām un piekrišanu pārcelšanai, Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta Nekustamo īpašumu nodaļas vecākā referente T.R. uz nenoteiktu laiku pārcelta Zemkopības ministrijas Budžeta un finanšu departamenta Valsts īpašuma nodaļas vecākā referenta amatā.
Saglabā algu, dienesta pakāpes, bet ar izņēmumiem
Pārcelšanas uz citu ierēdņa amatu gadījumā ierēdnim nosaka amata mēnešalgu, kas nav zemāka par iepriekšējo, saglabā pastāvīgās piemaksas, kas saistītas ar dienestu, un sociālās garantijas, kā arī saglabā specializētajā civildienestā noteiktās dienesta pakāpes. Izņēmums ir gadījumi, kad ierēdni pārceļ:
Jāņem vērā: ja ierēdnis tiek pārcelts citā amatā uz noteiktu laiku, viņam jāsaglabā tiesības atgriezties iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā. Nav tā, ka pēc pārcelšanas citā amatā saglabājas tikai iepriekšējās amata vietas priekšrocības - ieņemot jauno amatu, ierēdnim saglabājas iespēja saņemt disciplinārsodu par pārkāpumu, kas izdarīts, ieņemot iepriekšējos ierēdņa amatus.
Ierēdņa iespējas ietekmēt lēmumu par pārcelšanu
Lai gan pārcelšanai citā amatā var būt dažādi iemesli, tai skaitā arī paša ierēdņa motivēts lūgums, vienmēr tiek uzklausīts arī konkrētās personas viedoklis, viedokļa sniegšanai dodot saprātīgu laiku. Ja ierēdnis tiek pārcelts uz citu iestādi, tiek izvērtēts arī to iestāžu viedoklis, no kuras uz kuru ierēdni var pārcelt.
Tomēr ierobežojumi rotācijai attiecas tikai uz ierēdņiem, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtniecēm – bez viņu piekrišanas pārcelšana nav atļauta uz citu apdzīvotu vietu. Ierēdņa piekrišana nepieciešama arī gadījumā, ja persona uz noteiktu laiku valsts interesēs tiek norīkota dienestā starptautiskā organizācijā. Pārējos gadījumos ierēdni ir iespējams aizrotēt uz citu iestādi arī tad, ja personai pret to ir iebildumi.
"Ierēdnis nevar ietekmēt lēmumu par pārcelšanu. Tomēr konkrētā situācijā ir jāizvērtē, vai pārcelšana būtiski neskar dienesta personas cilvēktiesības."
Jebkurā gadījumā lēmumā par ierēdņa pārcelšanu bez nodarbinātā piekrišanas ir jānorāda argumentēts pamatojums pārcelšanas pieļaujamībai un lietderībai. Taču "Valsts civildienesta likuma 22. panta 1. punkts paredz ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz noteiktu amatu," uzsver Valsts kancelejas Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja Baiba Medvecka. Līdz ar to ierēdnis nevar ietekmēt lēmumu par pārcelšanu. "Tomēr konkrētā situācijā ir jāizvērtē, vai pārcelšana būtiski neskar dienesta personas cilvēktiesības." Tam ir būtiska nozīme, nosakot, vai lēmums par valsts civildienesta ierēdņa pārcelšanu amatā ir iekšējs lēmums vai uz āru vērsts lēmums, proti, administratīvs akts, ko jau ir iespējams apstrīdēt vai pārsūdzēt.
Lēmuma par ierēdņa pārcelšanu amatā apstrīdēšanas iespējas
Ne vienmēr ierēdņi ar lēmumu tikt pārceltiem citā amatā samierinās. Tādā gadījumā tie savas tiesības cenšas aizstāvēt tiesā. Tiesā izskatāmo lietu skaits par valsts dienesta attiecībām ievērojami pieauga ekonomiskās krīzes laikā, kad tika veikta vērienīga valsts pārvaldes iestāžu reorganizācija. Šajā laikā tiesu praksē attīstītās atziņas ir apkopotas Latvijas Republikas Augstākās tiesas pētījumā "Tiesu prakse lietās par valsts dienestu. 2007.–2013. gads".
Piemēram, lai izvērtētu, vai lēmums par ierēdņa pārcelšanu amatā ir iekšējs lēmums vai administratīvs akts, var atsaukties uz Augstākās tiesas Senāta Lēmumu par valsts civildienesta ierēdņa pārcelšanu citā amatā tiesisko dabu lietā Nr. SKA-123/2009, kurā pausta atziņa, ka administratīvais akts ir tikai tāds attiecībā uz amatpersonu pieņemts iestādes lēmums, kas:
Turpat Augstākās tiesas Senāts arī secina: "Ja nepastāv neviena no minētajām pazīmēm, tad iestādes lēmums, kas attiecas uz amatpersonu, ir iestādes iekšējs lēmums. Tādā gadījumā tas skar amatpersonu tikai kā iestādes sastāvdaļu, bet neietekmē šīs personas kā privātpersonas subjektīvās tiesības."
Piemēram, ierēdņa atbrīvošana no amata ir administratīvs akts. Tikmēr ierēdņa amata maiņa pati par sevi nav ierēdņa tiesiskā statusa maiņa, līdz ar to "lēmums par personas pārcelšanu līdzvērtīgā amatā parasti ir iekšējs lēmums un ierēdnis tiek pārcelts ar rīkojumu, kas ir pārbaudāms valsts pārvaldes ietvaros," skaidro B. Medvecka.
"Valsts civildienesta likums paredz ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz noteiktu amatu."
"Lēmums par personas pārcelšanu var būt administratīvais akts, ja pārcelšanas procedūra vai rezultāts būtiski skar amatpersonas cilvēktiesības." Savukārt, "ja pārcelšanas gadījumā tiek būtiski aizskartas ierēdņa cilvēktiesības, tad lēmums par pārcelšanu kā administratīvais akts var tikt apstrīdēts vai pārsūdzēts saskaņā ar Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību," rezumē Valsts kancelejas pārstāve.
Pazīmes, kad pārcelšanas gadījumā var tikt skartas ierēdņa cilvēktiesības
Minētajā lēmumā Nr. SKA-123/2009 Augstākās tiesas Senāts ir norādījis uz vairākām pazīmēm, pēc kurām vadīties, vērtējot, vai ar pārcelšanu nav būtiski aizskartas ierēdņa cilvēktiesības:
Jāuzsver, ka minētās pazīmes var liecināt par cilvēktiesību pārkāpumu, bet vai tās ir bijušas būtiskas, noskaidrojams, izvērtējot konkrētos apstākļus. Piemēram, "pārcelšana no iestādes vadītāja amata uz citas iestādes struktūrvienības vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu ir iekšējs lēmums, jo nemaina [personas] ierēdņa statusu", ar piebildi – "ja vien netiek mainīts atalgojums".1
Pārcelšana citā amatā - sabiedrības un valsts interesēs
Atbilstoši Valsts kancelejas sniegtajām vadlīnijām, ja ierēdnis pārcelšanai nepiekrīt, rīkojumā par pārcelšanu ir jānorāda argumentēts pamatojums lēmumam pārcelt bez nodarbinātā piekrišanas.2 Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmajā daļā ir skaidri definēts, kādā nolūkā pieļaujama valsts civildienesta ierēdņa pārcelšana. Rotācija tiek veikta valsts interesēs, lai ar tās palīdzību nodrošinātu:
"Ierēdņu rotācija sabiedrības interesēs ir vērtējama kā iespēja efektīvai zināšanu un profesionālās pieredzes pielietošanai un apmaiņai resora vidē vai starp resoriem," skaidro B. Medvecka. "Pārceļot ierēdni, kurš jau pārzina valsts pārvaldes un noteiktas darbības jomas pamatprincipus, nepieciešams mazāks adaptācijas laiks, kā arī nav papildus jāinvestē nodarbinātā zināšanu par valsts pārvaldes darbību attīstīšanai. Vienlaicīgi tā ir iespēja veicināt ierēdņa izaugsmi un kvalifikācijas celšanu."
Neskatoties uz to, valsts dienesta ierēdņu rotāciju sabiedrībā bieži vien uztver ar aizdomām vai kā specifisku soda veidu, nevis iespēju pilnveidot savas profesionālās zināšanas. "Nenoliedzami atsevišķi publiski izskanējuši gadījumi var radīt priekšstatu par pārcelšanu kā ierēdņa sodīšanu," piekrīt Valsts pārvaldes cilvēkresursu nodaļas vadītāja. Jau pieminētais Valsts ieņēmumu dienesta gadījums ar ierēdņu rotēšanu uz citām iestādēm atgādina, ka pārcelšana savā ziņā kalpo arī kā mehānisms korupcijas risku mazināšanai, jo īpaši nozarēs, kas nodrošina kontroles funkcijas. Tomēr B. Medvecka uzsver, ka vairumā gadījumu pārcelšanas notiek tāpēc, ka iestādei nepieciešamas konkrētas ierēdņa zināšanas, pieredze un kompetences, lai efektīvi veiktu savu darbu. Pārcelšanas mērķis ir efektīva valsts uzdevumu izpilde sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē.
"Pārcelšanas jeb rotācijas mērķis ir efektīva valsts uzdevumu izpilde sabiedrības labā, elastīgi izmantojot civildienesta resursus pārvaldes iekšienē."
Piemērs. Rīkojums par ierēdņa pārcelšanu amatā no hierarhiski zemākas (padotības) iestādes hierarhiski augstākā iestādē.
Ar 2016. gada 2. jūnija Ministru prezidenta rīkojumu Nr. 178 Valsts ieņēmuma dienesta Iekšējā audita daļas vadītājs J.K. pārcelts Iekšlietu ministrijas Iekšējā audita nodaļas auditora amatā uz nenoteiktu laiku. Izvērtējot J.K. izteiktos iebildumus par pārcelšanu, secināts, ka pārcelšanai ir pietiekams pamats. Piemēram, konkrētās nozares reglamentējošo ārējo normatīvo aktu nepārzināšana nav atzīts par būtisku šķērsli pārcelšanai citā amatā citā iestādē, jo Valsts civildienesta likuma 19. pantā noteikts ierēdņa pienākums regulāri papildināt zināšanas, pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai. Pārcelšanas rezultātā J.K. "ilgstošā pieredze valsts pārvaldē, iegūtās zināšanas [..] tiks nodota Iekšlietu ministrijas iekšējā audita nodaļai, tādējādi stiprinot Iekšlietu ministrijas kapacitāti, veicinot konkrētās struktūrvienības efektīvu uzdevumu un funkciju izpildi un dodot ieguldījumu arī valsts pārvaldei kopumā". Savukārt pašam J.K. "būs iespēja sevi novērtēt, izzināt savas kompetences stiprās un vājās puses, kā arī iegūt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas [..] citā valsts pārvaldes iestādē".
Ierēdniecības mobilitāte – burkāns, nevis pātaga
Tātad ierēdņu rotācija ļauj koncentrēt cilvēkresursus ar noteiktām kompetencēm prioritāro funkciju izpildei. Taču tas nav vienīgais ieguvums. Rotācija kā būtisks profesionāla civildienesta izveides elements izcelta 2015. gadā Valsts kancelejas iniciētā pētījumā "Par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē"3, kur mobilitātes iespējas tiek pozicionētas kā burkāns tāda tipa darbinieku piesaistei civildienestam, kuri pretēji iesīkstējušam priekšstatam par valsts pārvaldi kā stabilu un drošu darbadevēju meklē izaicinājumus, iespēju pierādīt sevi un savus talantus.
Šobrīd "darbs valsts pārvaldē ir pievilcīgāks indivīdiem ar zemāku noslieci uz risku," secināts pētījumā. Tā vietā būtu "jārūpējas par tādu darbinieku piesaisti un noturēšanu, kuru amata pienākumi prasa inovatīvu pieeju, radikālu pārmaiņu veikšanu un atbildības uzņemšanos neskaidrās situācijās un tam atbilstošas kompetences". Šādā nolūkā, pēc pētījuma autoru domām, nepieciešams nodrošināt dažādas darbinieku vajadzībām atbilstošas pārkvalifikācijas, horizontālās mobilitātes un rotācijas, darba slodzes un laika organizācijas iespējas.
Arī Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības koncepcija paredz, ka valsts pārvaldē strādājošo mobilitāte ir mērķtiecīgi jāplāno un jāvada ne tikai resora, bet visas valsts pārvaldes ietvaros. Tāpēc "2016. gadā Valsts kanceleja ir uzsākusi darbu pie Valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības informācijas sistēmas projekta izstrādes. Plānots, ka vienotajā sistēmā tiks iekļauti arī vakanču pārvaldības un mobilitātes rīki, kas ļaus valsts pārvaldes cilvēkresursu politiku veidot daudz efektīvāk," LV portālam stāsta B. Medvecka.
"Apzinoties ierēdņu rotācijas pozitīvo efektu uz cilvēkresursu attīstību valsts pārvaldē, Valsts dienesta likumprojektā ir iestrādāti principi, kas paplašina rotācijas iespējas ne vien valsts pārvaldes iekšienē, bet pieredzes gūšanas nolūkā arī ārpus tiešās valsts pārvaldes, piemēram, pašvaldībā vai privātajā sektorā."
1Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojums "Tiesu prakse lietās par valsts dienestu. 2007.-2013. gads", 9. lpp.
2Valsts kancelejas infografika "Labas pārvaldības principi pārceļot ierēdni citā amatā valsts interesēs".
3Nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences" SIA "O.D.A.". Par valsts pārvaldes lomu un attīstību nākotnē. Rīga, 2015.
