SKAIDROJUMI

Laulības reģistrācijas iespējas Latvijā

LV portāls26.05.2016
"ĪSUMĀ"
  • Laulība ir slēdzama pilngadīgu personu starpā. Minimālais pieļaujamais vecums, lai reģistrētu laulību, ir 16 gadi. Slēgt laulību ar citas valsts pilsoni iespējams, ja viņš Latvijā uzturas legāli.
  • Latvijā ir aizliegta laulība starp radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām, viena dzimuma personām, kā arī personām, kas jau atrodas laulībā.
  • Kopš 2013. gada iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams vienīgi dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā.
  • Laulību var reģistrēt 120 dzimtsarakstu nodaļās, baznīcā un jebkurā citā vietā, ja tiek nodrošināti laulības reģistrācijai piemēroti apstākļi.
  • Lieciniekiem nav obligāti jābūt sievietei un vīrietim. Likums nenosaka liecinieku ģimenes statusu, kā arī neaizliedz par lieciniekiem būt viena dzimuma cilvēkiem.
Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības, teikts Satversmes 110. pantā.
Tuvojoties aktīvākajam laulību reģistrācijas laikam vasarai, LV portāls piedāvā vienkopus iepazīties ar svarīgāko informāciju par to, kur vērsties, lai noslēgtu laulību, kādi dokumenti ir nepieciešami, kādi ir iespējamie šķēršļi laulības noslēgšanai un citas ar šo juridisko aktu saistītas nianses, ko būtu labi zināt topošās ģimenes cilvēkiem.

Laulību reģistrācijas kārtību Latvijas Republikā nosaka Civillikums un Civilstāvokļa aktu likums. Neraugoties uz to, ka lielākā daļa pāru nesteidzas stiprināt attiecības ar laulības saitēm, 2015. gada jūlijā Centrālā statistikas pārvalde ziņoja, ka pēdējos četros gados ir vērojams laulību skaita pieaugums. 2011. gadā tika noslēgts 10,8 tūkstoši laulību, turpretī 2014. gadā to skaits pieaudzis līdz 12,5 tūkstošiem.

Kas var laulāties?

Laulība ir slēdzama pilngadīgu personu starpā. Izņēmuma kārtā minimālais pieļaujamais vecums, lai reģistrētu laulību, ir 16 gadi. Ja persona, kas vēlas stāties laulībā, ir nepilngadīga, iesniegumam jāpievieno nepilngadīgās personas vecāku vai aizbildņu, vai attiecīgās bāriņtiesas rakstiska atļauja. Nepilngadīga persona var reģistrēt laulību tikai ar pilngadīgu personu. Ja abas personas ir nepilngadīgas, tad laulību iespējams slēgt vien tad, kad viena no tām ir sasniegusi pilngadību.

Slēgt laulību ar citas valsts pilsoni iespējams, ja viņš Latvijā uzturas legāli. Viņam ir jābūt vīzai, uzturēšanās atļaujai, vai arī viņš ir tādas valsts pilsonis, ar kuru Latvijai ir bezvīzu režīms, piemēram, ES valstis. Papildus tam ārzemniekam jāiesniedz tie paši dokumenti, kas Latvijas pilsoņiem, kā arī attiecīgās valsts izsniegts dokuments par ģimenes stāvokli. Ja nepieciešamos dokumentus nav iespējams iegūt, tos aizstāj ar rakstveida deklarāciju par personas ģimenes stāvokli.

Ja personas agrāk bijušas citā laulībā un ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, tad jāuzrāda kāds no raksta turpinājumā minētajiem dokumentiem.

"Kopš 2013. gada kāzas iespējams rīkot ārpus dzimtsarakstu nodaļas telpām, taču jārēķinās ar papildu izdevumiem."

Jāņem vērā, ka laulības ir atļautas arī personām ar ierobežotu rīcībspēju, bet ne starp adoptētāju un adoptēto, pirms nav izbeigtas aizbildnības attiecības.

Savukārt Latvijā ir aizliegta laulība starp radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām, viena dzimuma personām, kā arī personām, kas jau atrodas laulībā.

Nepieciešamie dokumenti

Ja pāris vēlas noslēgt laulību, tad ar personu apliecinošiem dokumentiem – pasi vai identifikācijas karti (ID) – jādodas uz dzimtsarakstu nodaļu, lai personīgi iesniegtu abu pušu parakstītu pieteikumu.

Kopš 2013. gada iesniegums laulības noslēgšanai iesniedzams vienīgi dzimtsarakstu nodaļā neatkarīgi no paredzamās laulības noslēgšanas vietas – dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā.

Ja persona agrāk bijusi citā laulībā un ziņas par laulības šķiršanu nav iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, tad nepieciešams viens no šādiem dokumentiem:

  1. bijušā laulātā miršanas apliecība,
  2. dzimtsarakstu nodaļas vai zvērināta notāra izsniegta laulības šķiršanas apliecība,
  3. tiesas spriedums, ar kuru laulība šķirta vai atzīta par spēkā neesošu,
  4. izziņa par laulības šķiršanu.

Ja persona, kas vēlas noslēgt laulību, ir nepilngadīga, iesniegumam pievieno šīs personas vecāku, aizbildņu vai bāriņtiesas rakstveida atļauju.

Precēties iespējams ne agrāk kā viena mēneša un ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc iesnieguma un citu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas dzimtsarakstu nodaļā. Tomēr steidzamos gadījumos viena mēneša termiņu ir iespējams samazināt.

Ja cilvēki vēlas laulāties citas pašvaldības teritorijā, tad dzimtsarakstu nodaļa izsniedz izziņu par laulības reģistrēšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi, kuru attiecīgi iesniedz izvēlētajā dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā.

Laulību var reģistrēt

120 dzimtsarakstu nodaļās

Laulības reģistrācija var veikt jebkurā dzimtsarakstu nodaļā, neņemot vērā līgavas vai līgavaiņa deklarēto dzīvesvietu.

Dzimtsarakstu nodaļa var nodrošināt pavisam vienkāršu laulību ceremoniju, bet, ja pāris vēlas, tad dzimtsarakstu iestāde piedāvā arī svinīgu laulības reģistrāciju.

Baznīcā

Laulību reģistrē tajā draudzē, kuras locekļi ir laulājamie, pie savas konfesijas garīdznieka pēc attiecīgās konfesijas noteikumiem.

Lai izvairītos no situācijas, ka garīdznieks aizmirst paziņot par noslēgto laulību dzimtsarakstu nodaļai, tagad dzimtsarakstu nodaļas izziņa ir jāiesniedz baznīcā, kur paredzēta laulību noslēgšanas ceremonija.

Pie jūras, pļavā, meža vidū...

Ja iepriekš Civillikums pieļāva laulību reģistrēšanu dzimtsarakstu nodaļas telpās vai citās piemērotās telpās, piemēram, pilīs, kultūras centros, tautas namos, tad jau trīs gadus laulību ceremoniju pāris drīkst rīkot, kur vien sirds vēlas, ja personas, kuras vēlas noslēgt laulību, nodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus. Būtu jāpadomā, cik tāda eksotiskā vieta būs piemērota arī praktiski, jo dzimtsarakstu nodaļas amatpersonām ir jāņem līdzi gan zīmogs un dokumenti, gan citas amata pienākumu izpildei paredzētās lietas.

Tika plānots, ka no 2017. gada rudens laulību varētu reģistrēt arī pie zvērināta notāra. Taču 12. maijā Saeima pirmajā lasījumā pārliecinoši noraidīja šo ieceri. Tieslietu ministrijas vērtējumā šādi grozījumi būtu palielinājuši noslēgto laulību skaitu un veicinājuši ģimenes mantisko attiecību noregulēšanu, jo personām tiktu nodrošinātas plašākas izvēles iespējas sakārtot savstarpējās attiecības, izmantojot alternatīvu veidu, kādā slēgt laulību. Tāpat ar grozījumiem bija plānots atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas laikā. Taču pret šādu soli iebilda pašvaldības un dzimtsarakstu nodaļu pārstāvji, izsakot gan juridiskus, gan minot ētiskus apsvērumus.

Cik tas maksā?

Valsts nodeva par laulības reģistrāciju ir 14 eiro. Taču laulība ārpus dzimtsarakstu nodaļas izmaksā dārgāk. Maksu par laulības reģistrācijas pakalpojumu nosaka pašvaldība, kas ir izstrādājusi savu cenrādi par laulības reģistrāciju un svinīgās ceremonijas organizēšanu.

Tāpat par laulību ceremonijas organizēšanu savu cenu nosaka arī baznīca. Ir draudzes, kas izmaksas sedz no ziedojumiem, līdz ar to arī jaunais pāris aicināts ziedot.

Laulību liecinieki

Laulību liecinieku loma ir nozīmīga gadījumos, ja nepieciešams apliecināt, ka laulība ir reģistrēta. Civilstāvokļa aktu likuma 19. pants noteic, ka laulāšana dzimtsarakstu iestādē vai kādā citā piemērotā vietā notiek, klātesot diviem pilngadīgiem lieciniekiem. Citu ierobežojumu laulību lieciniekiem nav. Tas nozīmē, ka lieciniekiem nav obligāti jābūt sievietei un vīrietim vai vislabākajā gadījumā – citam precētam pārim. Likums nenosaka liecinieku ģimenes statusu, kā arī neaizliedz par lieciniekiem būt viena dzimuma cilvēkiem.

Iesniegumu iesniedzot, liecinieku klātbūtne nav obligāta. Bieži vien jaunais pāris vēl nemaz nezina, ko viņi aicinās par lieciniekiem. Līdz ar to nereti iesnieguma aile, kurā jāieraksta laulību liecinieku vārdi, paliek tukša. Tomēr jāatceras, ka, ierodoties uz laulību reģistrāciju, gan laulājamajiem, gan lieciniekiem obligāti jābūt līdzi personas apliecinošiem dokumentiem – pasei vai ID.

Liecinieku vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas datumu iekļauj arī Laulības reģistra ierakstā. Tā datorizdruku paraksta laulātie, liecinieki un dzimtsarakstu iestādes amatpersona, ko pēc tam apliecina ar valsts ģerboņzīmogu. Pēc laulības reģistrācijas dzimtsarakstu iestādes amatpersona vai garīdznieks laulātajiem izsniedz laulības apliecību.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv