SKAIDROJUMI

Kādi ienākumi ir pakļauti un kādi nav pakļauti parādu piedziņai

Zaida Kalniņa, LV portāls; Ģirts Jirgensons, jurists14.10.2015
"ĪSUMĀ"
  • Ja piedziņu vērš uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, tad tas nozīmē, ka  atvilkumi tiek rēķināti arī no atvaļinājuma naudas, prēmijas, stipendijas, valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas, izdienas pensijas, slimības pabalsta, maternitātes pabalsta (dekrēta nauda), paternitātes pabalsta, vecāku pabalsta (māmiņalgas), atlīdzības par darbspēju zaudējumu, kaitējuma atlīdzības.
  • Ja parādnieks strādā divās darbavietās un abās saņem minimālo mēneša darba algu, kas ir 360 eiro, tad tikai vienā darbavietā parādniekam šī minimālā mēneša darba alga tiks saglabāta. No otras darbavietas ieturējumi tiks veikti pilnā apmērā.
  • Parāda piedziņu nevar vērst uz dažādiem valsts un pašvaldību  pabalstiem, atsevišķām kompensācijām un bērna uzturlīdzekļiem valstī noteiktajā minimālajā apmērā.
  • Ja nauda parādu nomaksai tiek atvilkta dubultā - no algas un no bankas konta, parādniekam nekavējoties ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja un jāraksta iesniegums.
Bieži cilvēki, kas parādsaistību dēļ ir saskārušies ar tiesu izpildītajiem, domā, ka tiesu izpildītāji parādnieku atstāj bez iztikas līdzekļiem, ieturot milzīgas, nesaprotamas summas. Diemžēl aizdomas par krāpniecību no tiesu izpildītāju puses rada parādnieku nepietiekamās zināšanas. Cilvēki ir dzirdējuši, ka likumos ir noteikti ierobežojumi uz konkrētiem ienākumu veidiem, no kā parādu piedzīt nevar, taču īsti nezina, kuri ienākumu veidi tie ir. LV portāls vēlreiz sniedz informāciju par parādu piedziņai pakļautajiem un nepakļautajiem personas ienākumiem.

Priekšstats, ka tiesu izpildītājs var rīkoties kā pasaku ķeizars, kā vien tam ienāk prātā, ir maldīgs. Praksē tiesu izpildītājs darbojas stingri saskaņā ar Tiesu izpildītāju likumu un Civilprocesa likuma noteikumiem. Turklāt vēlreiz ir jāatgādina, ka tiesu izpildītājs pats nekad nekādu naudu no parādnieka  neietur un neredz ne parādnieka bankas kontu, ne to, cik tam ir bērnu. Ieturējumus veic darba devējs, banka vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), pamatojoties uz iepriekšminētajiem likumiem un tiesu izpildītāja rīkojumā dotajiem norādījumiem.

Ieturējumu secība - vispirms tiesu izpildītāja izdevumi, tad parāds

Parādu piedziņa ir tiesu izpildītāja darba pienākums, un par to viņam pienākas atlīdzība. Civilprocesa likums nosaka, ka tiesu izpildītāja darbs un sprieduma izpildes gaitā radušies izdevumi ir jāapmaksā parādniekam. Turklāt likuma 621.panta pirmā daļa paredz, ka no summas, ko tiesu izpildītājs atguvis no parādnieka, vispirms atlīdzināmi tieši sprieduma izpildes jeb tiesu izpildītāja izdevumi.

Tātad pirmais, ko apmaksā parādnieks, kad tiek uzsākta parāda piespiedu piedziņa, ir tiesu izpildītāja darbs un izdevumi. Šie izdevumi neveidojas nesaprotamā kārtībā. Summa, kas par konkrēto parāda lietu ir parādniekam jāsamaksā, tiek aprēķināta atbilstoši MK noteikumiem Nr.451.

Vairāk par to, kā tiek aprēķināti tiesu izpildītāja izdevumi, var lasīt skaidrojumā "Zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzība". Būtiski piebilst, ka likums neparedz iespēju kādam parādniekam atcelt sprieduma izpildes izdevumu un tiesu izpildītāja darba apmaksu.

Kad tiesu izpildītāja izdevumi ir samaksāti, pēc tam tiek dzēsts parāds, pārskaitot naudu kreditoram. Praksē tas notiek tā: pēc tam, kad tiesu izpildītājs noskaidrojis parādnieka darbavietu, viņš nosūta darba devējam vai attiecīgajai juridiskajai personai (piemēram, ja parādnieks ir pensionārs - VSAA) rīkojumu ar norādi izdarīt ieturējumus no parādnieka darba samaksas vai citas atlīdzības, ievērojot Civilprocesa likumā noteiktos ierobežojumus, un uz parādnieka rēķina ieturētās summas ieskaitīt tiesu izpildītāja depozīta kontā Valsts kasē.

Kā no parādnieka atgūt naudu, nosaka parāda piedzinējs jeb kreditors, kam cilvēks ir parādā. Viņš, iesniedzot tiesu izpildītājam tiesas nolēmumu, parasti kā vienu no piespiedu izpildes līdzekļiem norāda piedziņas vēršanu uz darba samaksu vai tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

Visiem ir skaidrs, kas ir darba samaksa, turpretī nereti neskaidrības rada apzīmējums "darba samaksai pielīdzinātie maksājumi". Civilprocesa likuma izpratnē tie ir:

  • atvaļinājuma nauda,
  • prēmija,
  • stipendija,
  • valsts vecuma pensija,
  • invaliditātes pensija,
  • izdienas pensija,
  • slimības pabalsts,
  • maternitātes pabalsts (dekrēta nauda),
  • paternitātes pabalsts,
  • vecāku pabalsts (māmiņalga),
  • atlīdzība par darbspēju zaudējumu,
  • kaitējuma atlīdzība.

Tas nozīmē, ka arī no šīm summām ieturējumus parāda dzēšanai drīkst veikt un nav jābrīnās, ka, piemēram, saņemot atvaļinājuma naudu vai māmiņalgu, no tās ir ieturēti 30% vai 50% atkarībā no parādsaistību veida.

Cik naudas jāsaglabā pēc ieturējumu veikšanas?

Parastajos gadījumos, veicot ieturējumus no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, darba devējs ietur 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā, tas ir 360 eiro, un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā, tas ir 64,03 eiro.

Ja parāds ir uzturlīdzekļu (alimentu) piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā – saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas (180 eiro) un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Par apgādībā esošu bērnu tiek uzskatīts tāds nepilngadīgs bērns, kas ir norādīts parādnieka  algas nodokļu grāmatiņā VID. Tātad, ja parādniekam ir bērni, kuru esamību apliecina ieraksts pasē, bet tie nav ierakstīti viņa algas nodokļa grāmatiņā, papildu nauda 64,03 eiro apmērā saglabāta netiks. Vairāk par citiem ieturējumu apmēriem un saglabājamo naudu var izlasīt skaidrojumā Jauna ieturējumu kārtība uzturlīdzekļu, kompensāciju un administratīvo pārkāpumu lietās.

Ja parādniekam ir vairākas izpildu lietas, tas ir vairāki parādi un piedziņa uz darba samaksu tiek vērsta pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā darba samaksa un tai pielīdzinātie maksājumi 50 procentu apmērā, bet ne mazāk kā 360 eiro apmērā un uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Visas ieturējumu summas tiek aprēķinātas pēc nodokļu nomaksas jeb no neto algas.

Ja no jums tiek piedzīts parāds, ir jāatceras vairākas būtiskas lietas.

  • Par ieturējumu pareizību atbild darbavieta vai juridiskā persona, kam rīkojums ir nosūtīts. Parādniekam paskaidrojums par ieturējumu apmēru jālūdz darba devējam.
  • Ja parādnieks strādā divās darbavietās un abās saņem minimālo mēneša darba algu, kas ir 360 eiro, tad tikai vienā darbavietā, nevis abās parādniekam šī minimālā mēneša darba alga tiks saglabāta. No otras darbavietas ieturējumi tiks veikti pilnā apmērā.
  • Mēdz būt situācijas, kad darbavietu grāmatvedības kļūdaini interpretē tiesību normas. Piemēram, Darba likuma 80.panta normas nosaka, ka ieturējumu apmērs no darba samaksas nedrīkst pārsniegt 20 procentus.  Šī norma nav attiecināma uz parādu piespiedu izpildes procesu, un Civilprocesa likums attiecībā pret Darba likumu ir speciālā tiesību norma. Turklāt Darba likums regulē attiecības, kas pastāv starp darbinieku un darba devēju.

Ienākumi, uz kuriem nevar vērst piedziņu

Civilprocesa likums skaidri nosaka tos naudas līdzekļus, uz kuriem tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu, un praksē tas tiek stingri ievērots. Summas, uz kurām zvērināts tiesu izpildītājs nevar vērst piedziņu, uzskaitītas Civilprocesa likuma 596.pantā.

Parāda piedziņu nevar vērst uz:

  • atlaišanas pabalstu;
  • apbedīšanas pabalstu;
  • vienreizēju pabalstu mirušā laulātajam;
  • valsts sociālajiem pabalstiem:
    • ģimenes valsts pabalstu;
    • bērna kopšanas pabalstu;
    • pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu;
    • atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu;
    • atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu;
    • pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kam apgrūtināta pārvietošanās;
    • valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;
    • atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi;
    • bērna invalīda kopšana pabalstu;
    • pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana;
    • vienreizējo bērna piedzimšanas pabalstu;
    • vienreizējo atlīdzību par adopciju;
  • valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam, kuram nav noteikta invaliditāte;
  • apgādnieka zaudējuma pensiju un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu;
  • kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
  • darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
  • pašvaldības izmaksātajiem sociālās palīdzības pabalstiem;
  • bērna uzturlīdzekļiem MK noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.

Tātad, ja saņemto uzturlīdzekļu summa ir lielāka nekā valsts noteiktie minimālie uzturlīdzekļi, to daļa tiek pakļauta parādu piedziņai. Diemžēl piedziņai, atsaucoties uz iepriekšminēto Civilprocesa likuma panta formulējumu, atsevišķi tiesu izpildītāji pakļauj arī vecāka labprātīgi maksātos uzturlīdzekļus.

Piedziņa no noguldījumiem bankā un trešajām personām

Ja tā ir vēlējies kreditors, tiesu izpildītājs var dot arī rīkojumu bankai vērst piedziņu uz parādnieka naudas līdzekļiem bankās saskaņā ar Civilprocesa likuma 599.panta trešo daļu. Ja ir noteikts šāds parādu atgūšanas veids, banka parādniekam saglabās naudas līdzekļus minimālās mēneša darba samaksas apmērā. Pārējā nauda tiks pārskaitīta tiesu izpildītājam. Der atcerēties, ka tas ir atšķirīgs piespiedu izpildes līdzeklis un nevis ieturējumu veikšana no darba samaksas jeb tai pielīdzinātajiem maksājumiem.

Var gadīties, ka parādnieka bankas konts ir bloķēts, šajā kontā tiek saņemta darba samaksa, un paralēli arī banka veic ieturējumus no konta. Šāda situācija var izveidoties, jo tiesu izpildītājs, dodot rīkojumu apķīlāt bankas kontus, nevar pārbaudīt, kādus naudas līdzekļus parādnieks šajā kontā glabā vai saņem. Parādniekiem ir jāsaprot, ka tiesu izpildītājam  nav iespēju redzēt parādnieka bankas kontu.

Ko darīt, ja nauda parādu nomaksai tiek atvilkta dubultā - no algas un no bankas konta? Parādniekam nekavējoties ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja un jāraksta iesniegums, norādot, ka šis konts ir nepieciešams darba samaksas saņemšanai, un jālūdz to atķīlāt. Klāt jāpievieno bankas konta pārskats, kurā redzams, ka parādnieks tiešām saņem darba samaksu uz šo kontu vai arī kādus citus pabalstus, uz ko nedrīkst vērst piedziņu.

Ja ieturējumi no parādnieka darba samaksas saskaņā ar Civilprocesa likuma 594.panta nosacījumiem būs iespējami, tiesu izpildītājs kontu atķīlās. Ja būs izveidojusies situācija, ka konta apķīlāšanas rezultātā no konta būs noņemti vairāk naudas līdzekļu, nekā to pieļauj ikmēneša ieturējumu apmērs no darba algas, šī starpība parādniekam tiks atgriezta. Tiks atmaksāti arī visi naudas līdzekļi, uz kuriem pēc likuma piedziņu veikt nedrīkst. Termiņš, kādā naudas līdzekļi tiesu izpildītājam jāatmaksā, likumos nav atrunāts. Praksē tas notiek saprātīgi, apmēram 3 darba dienu laikā.

Vienlaikus der atcerēties, ka tiesu izpildītājam atgūtā nauda kreditoram ir jāpārskaita septiņu dienu laikā. Tāpēc, ja kādi lieki naudas līdzekļi no konta ir noņemti, pie tiesu izpildītāja ir jāvēršas nekavējoties. Ja nauda, kas jāatgūst, vēl atradīsies tiesu izpildītāja depozīta kontā, to bez problēmām uz iesnieguma pamata varēs saņemt. Ja nauda jau būs pārskaitīta kreditoram, tad ar iesniegumu būs jāvēršas pie kreditora. To, vai kreditors dubultā ieturēto summu parādniekam atgriezīs, nav iespējams prognozēt. Kreditors to var atteikties darīt, jo viņu interesē iespējami ātri atgūt savu naudu un viņam nav tiesību un pienākuma izvērtēt tiesu izpildītāja darbību pamatotību.

Praksē var rasties situācija, kad parādnieks uz kontu saņem gan darba samaksu, gan, piemēram, kāds ģimenes loceklis katru mēnesi viņam pārskaita 200 eiro. Šādā situācijā tiesu izpildītājs kontu var arī neatķīlāt. Tiesu izpildītājs uz iesnieguma pamata katru mēnesi parādniekam atmaksās to ieturējumu daļu, ko nevar apķīlāt, bet pārējos naudas līdzekļus apķīlās un no konta noņems, saglabājot  likumā noteikto minimālo ikmēneša summu.

Praksē var būt arī tāda situācija, kad naudas līdzekļi tiek ieturēti no summām, kas parādniekam pienākas no kādām trešajām personām, piemēram, uz līguma pamata. Ja parādniekam privātpersona A ir parādā naudu un par to ir noslēgts aizdevuma līgums, tad  par šī līguma esamību parādniekam ir pienākums tiesu izpildītāju informēt. Tiesu izpildītājs, saņemot šādu informāciju, var nosūtīt rīkojumu personai A un lūgt visus naudas līdzekļus, kas būtu jāizmaksā parādniekam, pārskaitīt uz tiesu izpildītāja depozīta kontu parāda dzēšanai. Šāda pati kārtība piemērojama arī situācijās, kad parādnieks no trešajām personām saņem autoratlīdzību vai honorārus.

KOMENTĀRI
10
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv