SKAIDROJUMI

Parādnieka tiesības un pienākumi parāda piedziņas procesā

Zaida Kalniņa, LV portāls; Ģirts Jirgensons, jurists29.09.2015
"ĪSUMĀ"
  • Parādsaistību piedziņu var īstenot divos veidos. Naudu kreditors var atgūt, vēršoties ārpustiesas parādu piedziņas kompānijā un vēršoties tiesā. Parādu piedziņas process un piedzinēja darbības abos gadījumos ir atšķirīgas.
  • Tiesu izpildītāji sāk darboties pēc jau notikušas tiesas un uz tiesas nolēmuma pamata. Katrām parādsaistībām ir sava izpildu lieta.
  • Divi praksē visvairāk piemērotie piespiedu izpildes līdzekļi ir piedziņa no darba samaksas un tai pielīdzinātiem maksājumiem un piedziņa uz naudas līdzekļiem kredītiestādēs.
  • No darba algas atvilkumus aprēķina un veic darba devējs, nevis tiesu izpildītājs.
  • Bankas kontu bloķē un atvilkumus no bankas konta veic banka, nevis tiesu izpildītājs.
  • Tiesu izpildītājs neredz parādnieka bankas kontu, nezina par viņa ienākumiem un nepilngadīgajiem bērniem. Informācija par to jāsniedz parādniekam pašam.
  • Saziņa ar tiesu izpildītāju notiek birojā vai rakstveidā. Tiesu izpildītājam nav jāsniedz informācija pa telefonu. Parādniekam ir tiesības iztaujāt tiesu izpildītāju par neskaidro savā parādu lietā.
Nenokārtotas parādsaistības dažādu iemeslu dēļ ir daudziem cilvēkiem. Kaut arī šķiet, ka parādu gadiem varēja neatdot un dzīvot mierīgi, pienāk brīdis, kad savas saistības ir jāsāk kārtot. Nereti šokējošā saskarsme ar īstenību ir brīdī, kad parādnieks ierasti dodas uz bankomātu pēc skaidras naudas, bet uzzina, ka piekļuve naudai ir liegta, konts bloķēts, nauda no tā jau ieturēta. Tas nozīmē, ka ir sācies parāda piespiedu piedziņas process.

LV portāls ik dienas e-konsultācijās saņem parādnieku jautājumus. Tie liecina, ka parādniekiem īstas skaidrības, kā notiek parāda piedziņa un ko šādā situācijā ir tiesīgs darīt parādnieks, kādas ir tiesu izpildītāja tiesības, nav. Lasīt likumus nav vienkārši, interneta portāli par tik sarežģītām tēmām neraksta, bet nezināšanas dēļ neviens no atbildības nav atbrīvots. Parādnieki bieži apgalvo, ka tiem trūkst skaidras un saprotamas informācijas. Nezināšanas dēļ tiek izdarīti aplami secinājumi par tiesu izpildītājiem un rodas liekas domstarpības.

Parādu piedziņa ir vairākos tiesību aktos regulēts process. Parādsaistību piedziņu var īstenot divos veidos. Neatmaksāto naudu kreditors var atgūt, vēršoties ārpustiesas parādu piedziņas kompānijā un vēršoties tiesā. Parādu piedziņas process un piedzinēja darbības abos gadījumos ir atšķirīgas.

Šajā skaidrojumā izklāstīti nosacījumi parādu piedziņai, ja kreditors ir vērsies tiesā un piedziņu īsteno tiesu izpildītājs.

Izpildu lieta  ir katrai parāda piedziņai

Katrām parādsaistībām ir sava izpildu lieta. Tiesu izpildītājs ieved izpildu lietu un uzsāk parāda piedziņu, pastāvot šādiem nosacījumiem:

  1. ir notikusi tiesa, tiesu izpildītājam kreditors (piedzinējs) ir iesniedzis tiesas nolēmumu jeb izpildu dokumentu;
  2. kreditors ir iesniedzis pieteikumu, ar kuru viņš vēlas uzsākt piedziņu no parādnieka, un pieteikumā norādījis, pret ko tiesu izpildītājs drīkst vērst piedziņu, lai naudu atgūtu.

Tātad tiesu izpildītāji sāk darboties pēc jau notikušas tiesas un uz tiesas nolēmuma pamata. Ir maldīgi domāt, ka tiesu izpildītāji var darboties, kā nereti redzēts kinofilmās. Patiesībā visas tiesu izpildītāju darbības, kā arī izcenojumus nosaka Civilprocesa likums un vairāki Ministru kabineta noteikumi. Tiesu izpildītājs nav tiesīgs darboties ārpus likuma un pieņemt patvaļīgus lēmumus, kā parādu piedzīt.

Pēc izpildu lietas reģistrēšanas, saskaņā ar Civilprocesa likuma 555.pantu, tiesu izpildītājs nosūta parādniekam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi paziņojumu par pienākumu izpildīt tiesas nolēmumu. Šajā paziņojumā ir norādīts datums, līdz kuram jāsamaksā parāda saistības un radušies tiesu izpildītāja izdevumi, pretējā gadījumā tiks uzsākts piespiedu piedziņas process. Paziņojumā tiesu izpildītājs arī aicina parādnieku ierasties birojā un pārrunāt jautājumu par parāda apmaksu.

Praksē nereti šo paziņojumu parādnieks nesaņem, jo deklarētā dzīvesvietas adrese un faktiskā dzīvesvieta atšķiras. Taču parādnieku mēģinājumi taisnoties, ka paziņojums nav saņemts, jo viņš dzīvo citviet, nebūt nenozīmē, ka tiesu izpildītājs nevar rīkoties tālāk un veikt tālākas darbības parāda atgūšanai.

Ja līdz paziņojumā norādītajam datumam parāds nav samaksāts, tiesu izpildītājs uzsāk piemērot piespiedu izpildes līdzekļus, kas noteikti Civilprocesa likuma 557.pantā. Kā no parādnieka piedzīt naudu, izvēlas un nosaka kreditors. Parasti tā ir piedziņas vēršana uz parādnieka kustamo un nekustamo mantu, naudas līdzekļiem kredītiestādēs. Praktiski tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs nosūta rīkojumu Zemesgrāmatai, CSDD ar norādi uzlikt liegumu turpmākām rīcībām ar parādnieka mantu. Tā rezultātā parādnieks līdz parāda pilnas summas nomaksai nav tiesīgs ar savu kustamo mantu (piemēram auto, motociklu) un nekustamo īpašumu rīkoties. Piemēram, nav iespējams iziet tehnisko apskati, auto pārdot, ieķīlāt.

Divi tiesu izpildītāju praksē visvairāk piemērotie piespiedu izpildes līdzekļi ir piedziņas vēršana uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem un piedziņas vēršana uz naudas līdzekļiem kredītiestādes.

Kā notiek ieturējumu veikšana no algas

Vēršot piedziņu uz darba samaksu, tiesu izpildītājs nosūta darba devējam rīkojumu par ieturēju veikšanu no parādnieka darba algas. Šis rīkojums darba devējam ir obligāti saistošs izpildei.  Tātad no darba algas atvilkumus aprēķina un veic darba devējs, nevis tiesu izpildītājs.

Par nenokārtotām kredītsaistībām pēc Civilprocesa likuma 594.pantā noteiktās kārtības no parādnieka algas, kad jau ir atrēķināti nodokļi,  ietur 30 procentus. Lai parādnieku neatstātu bez iztikas līdzekļiem, Civilprocesa likums paredz parādniekam tiesības uz darba samaksu un tai pielīdzinātajiem maksājumiem  vienas minimālās mēneša darba algas apmērā (360 eiro). Kā arī, ja parādniekam ir apgādībā (algas nodokļa grāmatiņā reģistrēti) nepilngadīgi bērni, papildus saglabāt uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (64,03 eiro).

Ja parādniekam ir parādsaistības uzturlīdzekļu jeb alimentu lietās, tad darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus likums paredz ieturēt lielākā apmērā.  Šiem parādniekiem ir tiesības ik mēnesi saņemt vien  50% no minimālās mēneša darba algas (180 eiro). Arī šajā gadījumā, ja parādniekam ir apgādībā nepilngadīgi bērni, paredzēts ir papildus saglabāt naudas līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (64,03 eiro).

Tā kā ieturējumus no algas veic darba devējs vai darbavietas grāmatvedība, veikto ieturējumu apmēri un pareizība ir darba devēja  atbildība. Parādniekam nevajadzētu lieki vērsties pie tiesu izpildītāja ar lūgumu paskaidrot, kādēļ tiek ieturēta konkrētā summa un kā tā ir aprēķināta. Tiesu izpildītājs uz šo jautājumu neko paskaidrot nevarēs.

Ieturējumi no bankas konta

Civilprocesa likuma 599.panta trešā daļa nosaka, ka tiesu izpildītājs, ja to savā pieteikumā ir norādījis kreditors, vērš piedziņu arī uz parādnieka naudas līdzekļiem kredītiestādēs. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs bankas kontu nebloķē, pats nekādus ieturējumus neveic, parādnieka bankas kontu neredz un nevar sniegt informāciju par ieturētajām summām no konta.

Praksē tas notiek šādi: tiesu izpildītājs nosūta rīkojumu bankai par piedziņas vēršanu uz parādnieka naudas līdzekļiem. Tālākās praktiskās darbības veic banka. Parādnieka konts tiek bloķēts. Parādnieks nevar norēķināties caur internetbanku, lietot norēķinu kartes veikalos, kā arī izņemt naudu bankomātā.

Ik mēnesi parādniekam kontā tiek saglabāti naudas līdzekļi minimālās mēneša darba samaksas apmērā – 360 eiro. Pārējo naudu, ja tāda kontā ir, banka pārskaita tiesu izpildītājam. Lai piekļūtu naudai, personai ir jāvēršas bankā personīgi un ar personu apliecinošiem dokumentiem vienu reizi mēnesī varēs izņemt skaidru naudu līdz 360 eiro.

Mēdz būt situācijas, ka parādnieka bankas konts ir bloķēts, šajā kontā tiek ieskaitīta darba samaksa, no kuras jau ir veikti ieturējumi parādsaistību dzēšanai, bet paralēli tam banka veic ieturējumu, pārskaitot to tiesu izpildītājam. Šāda situācija var izveidoties, jo tiesu izpildītājs, nosūtot rīkojumu bankai par konta apķīlāšanu, nevar pārbaudīt, kādus naudas līdzekļus parādnieks šajā kontā glabā vai saņem. Pieejas parādnieka bankas kontam tiesu izpildītājam nav. Ne tiesu izpildītājs, ne banka  arī nezina, cik parādniekam apgādībā ir nepilngadīgu bērnu, kamēr pats parādnieks to tiesu izpildītājam nepaziņo. Tātad parādniekam ir par sevi jāsniedz informācija pašam.

Ja, piemēram, ieturējums tiek veikts dubultā (atvilkumi ir izdarīti gan no algas, gan no konta), parādniekam nekavējoties ir jāvēršas pie tiesu izpildītāja un jāraksta iesniegums, norādot, ka konkrētais bankas konts ir nepieciešams darba samaksas saņemšanai, un jālūdz to atķīlāt. Iesniegumam klāt ir jāpievieno bankas konta pārskats, kur redzams, ka parādniekam tiešām šajā kontā tiek ieskaitīta tikai darba samaksa. Tiesu izpildītājs pārliecināsies, ka ieturējumi no parādnieka darba samaksas faktiski tiek realizēti, un nosūtīs rīkojumu bankai par konta atķīlāšanu. Ja būs izveidojusies situācija, ka konta apķīlāšanas rezultātā no konta būs noņemti vairāk naudas līdzekļu, nekā to pieļauj ikmēneša ieturējumu apmērs no darba algas, šī starpība parādniekam tiks samaksāta.

Parādnieka pienākumi parāda piespiedu piedziņas situācijā

Parādnieka obligātie pienākumi ir noteikti Civilprocesa likuma 552.pantā.Saņemot tiesu izpildītāja paziņojumu, parādniekam ir jāierodas pie tiesu izpildītāja un jāsniedz paskaidrojumi par savu mantisko stāvokli un darbavietu, vienlaikus informējot par summām, uz kurām nevar vērst piedziņu saskaņā ar Civilprocesa likuma 596.pantu.  Tātad, ja parādnieks saņem kādu no valsts sociālajiem pabalstiem, bērna uzturlīdzekļus, apgādnieka zaudējuma pensiju u.c. minētajā pantā norādītos maksājumus, tas ir tiesu izpildītājam jāpaziņo.

Ignorēt tiesu izpildītāja saņemto paziņojumu un uz tikšanos neiet nav parādnieka interesēs.

Lai neradītu liekas nepatikšanas sev, saziņa ar tiesu izpildītāju ir jāuztur visā parādsaistību dzēšanas procesa laikā. Parādniekam ir jāpaziņo tiesu izpildītājam par papildu ienākumu avotiem, par darbavietas vai deklarētās dzīvesvietas, deklarācijā norādītās papildu adreses vai dzīvesvietas maiņu.

Civilprocesa likuma 552.panta trešā daļa nosaka: ja parādnieks pēc uzaicinājuma neierodas pie tiesu izpildītāja, atsakās dot paskaidrojumus vai nesniedz likumā noteiktās ziņas, tiesu izpildītājs var griezties tiesā, lai tā izlemtu jautājumu par šīs personas atbildību. Tiesa var pieņemt lēmumu par parādnieka atvešanu piespiedu kārtā, kā arī uzlikt viņam naudas sodu: fiziskajai personai līdz 80 eiro, bet amatpersonai – līdz 360 eiro. Par nepatiesu ziņu sniegšanu tiesu izpildītājam var tikt ierosināts kriminālprocess un iestāties kriminālatbildība.

Parādnieka tiesības

Parādniekam ir tiesības jebkurā parāda piedziņas procesa stadijā iepazīties ar visiem savas izpildu lietas materiāliem. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītāja pieņemšanas laikos parādnieks var ierasties pie tiesu izpildītāja birojā, uzdot jautājumus  un saņemt visu sev interesējošo informāciju, kas uz viņu attiecas.

Nereti LV portālam tiek jautāts, kāpēc tiesu izpildītājs parādniekam nesniedz informāciju telefoniski. MK noteikumi Nr.202 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedību" neparedz saziņā ar parādnieku izmantot telefonsakarus. Turklāt jāapzinās, ka personas, kas zvana, identitāti tiesu izpildītājs nevar pārbaudīt. Esot birojā, parādniekam ir tiesības lūgt, lai viņam tiktu saprotami izskaidroti visi neskaidrie jautājumi, tiesības un pienākumi.

Otrs ceļš saziņai ar tiesu izpildītāju ir rakstveida iesniegums. Par jebkuru interesējošu jautājumu, kas attiecas uz parādnieka lietu, persona var vērsties pie tiesu izpildītāja ar iesniegumu un saņemt atbildi Iesniegumu likuma noteiktajā kārtībā viena mēneša laikā. Visu tiesu izpildītāju adreses un tālruņu numuri  (lai vienotos par tikšanos klātienē) atrodami Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes mājaslapā www.lzti.lv.

Nereti parādnieki, kuru atalgojums nav liels un no tā tiek ieturēti parādi, LV portālam jautā, vai ir iespēja ar tiesu izpildītāju vienoties par mazākām ieturējumu summām. Nē, šādas iespējas parādniekam nav, jo tiesu izpildītājam kā valsts amatpersonai nav šādu pilnvaru. Tomēr parādniekam ir tiesības ar šādu lūgumu vērsties pie piedzinēja (kreditora) un vienoties par parāda apmaksu uzreiz vai pa daļām, neiesaistot tiesu izpildītāju. Ja kreditors tam piekritīs, tiesu izpildītājs saņems viņa pieteikumu par izpildu darbību atlikšanu Civilprocesa likuma 559.panta kārtībā un tiesu izpildītājs par to pieņems lēmumu. Tādā gadījumā parādnieks varēs patstāvīgi norēķināties ar kreditoru. Taču, tā kā izpildu lieta ir bijusi jau ievesta, tiesu izpildītāja izdevumi parādniekam jebkurā gadījumā būs jāsamaksā. Šāda kārtība ir nostiprināta Civilprocesa likumā, un tiesu izpildītājs no izdevumu apmaksas  atbrīvot nevar.

Var būt situācija, ka, piemēram, veicot ieturējumus no parādnieka darba samaksas, persona tiek pārmērīgi apgrūtināta vai tai ir kādi citi, nopietni apstākļi. Šādā gadījumā persona saskaņā ar Civilprocesa likuma 206.panta pirmo daļu var vērsties tiesā, kas taisījusi nolēmumu par parāda piespiedu piedziņu un, ievērojot pušu mantisko stāvokli, bērnu tiesības vai citus apstākļus, lūgt tiesu pieņemt lēmumu par sprieduma izpildīšanas atlikšanu vai sadalīšanu termiņos, kā arī par tā izpildes veida un kārtības grozīšanu.

Ja parādniekam, fiziskai personai, ir pasludināts maksātnespējas process, tad pēc parādnieka vai maksātnespējas administratora pieteikuma tiesu izpildītājs aptur izpildu lietvedību saskaņā ar Civilprocesa likuma 560.panta pirmās daļas 8.punktu. Izpildu lietvedība tiek apturēta līdz tiesas nolēmumam par bankrota procedūras izbeigšanu vai līdz tiesas nolēmumam par saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu.

Vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 604.panta noteikumiem (pārdošanai izsolē), tiesu izpildītājs pieaicina sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju. Nekustamā īpašuma novērtējuma summa atbilst izsoles sākumcenai. Ir maldīgi uzskatīt, ka tiesu izpildītājs novērtēšanu veic kopā ar vērtētāju. Kad tiesu izpildītājs ir saņēmis nekustamā īpašuma vērtējumu, viņš par noteikto piespiedu pārdošanas summu ierakstītā pasta sūtījumā paziņo gan kreditoram, gan parādniekam.

Ja parādnieks uzskata, ka vērtējums ir neadekvāts, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 604.panta otro daļu 10 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas parādniekam ir tiesības rakstveidā lūgt atkārtotu  nekustamā īpašuma novērtēšanu. Atkārtotā novērtējuma izdevumus tādā gadījumā sedz parādnieks un tiek pieaicināts cits nekustamo īpašumu vērtētājs. Ja ir divi novērtējumi, tad par izsoles sākumcenu tiek ņemta lielākā novērtējuma vērtība.

Par to, kā notiek nekustamā īpašuma pārdošana izsolē, lasāms skaidrojumā "Lēmums nekustamo īpašumu pārdot izsolē".

Dažkārt parādnieki mēdz uzskatīt, ka tiesu izpildītājs mākslīgi audzē savus izdevumus un piemēro kādas soda naudas. Arī šāds viedoklis ir nepamatots un maldīgs. Tiesu izpildītājs nekādas soda naudas pēc savas iniciatīvas nav tiesīgs piemērot, bet sprieduma izpildes izdevumus aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm".

 Kad parādsaistības ir nomaksātas, tiesu izpildītājs saskaņā ar Civilprocesa likuma 568.panta otro daļu sastāda aprēķinu un nosūta to parādniekam. Tas ir detalizēts atšifrējums ar katru pozīciju, ko piemērojis tiesu izpildītājs. Aprēķinā ir norādīts, kādi naudas līdzekļi kopā ieturēti no parādnieka - cik tiek pārskaitīts piedzinējam un kādi sprieduma izpildes izdevumi tiek pārskaitīti tiesu izpildītājam. Ja parādniekam kaut kas ir neskaidrs, viņš var klātienē lūgt tiesu izpildītājam to izskaidrot.

Ja parādnieks normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir atzīts par trūcīgu personu, atbilstoši MK noteikumu Nr.451 "Noteikumi par zvērinātu tiesu izpildītāju amata atlīdzības taksēm" 11.punktam zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības samazināt amata atlīdzības taksi, piemērojot koeficientu 0,5. Ja personai piešķirts politiski represētās personas statuss, tad samazināt amata atlīdzības taksi, piemērojot koeficientu 0,5, ir zvērināta tiesu izpildītāja pienākums.

Iespējas vērsties augstākās institūcijās

Ja parādnieks uzskata, ka viņa tiesības ir nepamatoti aizskartas ar tiesu izpildītāja darbībām, viņam ir tiesības iesniegt sūdzību rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu, kļuvis par to zināms. To nosaka Civilprocesa likuma 632.panta normas.

Parādnieks var iesniegt sūdzību par tiesu izpildītāja darbību arī Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē par Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas statūtu pārkāpumu; profesionālās ētikas normu pārkāpumu; Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes apstiprinātās metodikas neievērošanu; citu ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību saistītu iekšējo normatīvo aktu pārkāpumu.  Padome savas kompetences ietvaros lemj par disciplinārlietas ierosināšanu.

Attiecībā uz sūdzībām, kas saistītas ar piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu un izsoles akta apstiprināšanu, kārtība sūdzības iesniegšanai ir mazliet atšķirīga. Sūdzību par tiesu izpildītāja rīcību, kas dod pamatu prasīt izsoles atzīšanu par spēkā neesošu, ieinteresētās personas 10 dienu laikā no izsoles noslēguma dienas var iesniegt rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļā pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas. To nosaka Civilprocesa likuma 617.panta otrā daļa.  

KOMENTĀRI
17
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv