Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Krāsaina un vilinoša reklāma mēģina mūs pārliecināt, ka tieši šī konkrētā prece atrisinās mūsu lielākās nedienas. Jāatzīst, ka gandrīz katrs no mums ir "uzķēries" uz kādu no skaistajiem apgalvojumiem un ne vienmēr gaidītais rezultāts ir bijis iepriecinošs. Tomēr Reklāmas likuma 3.pants paredz: reklāma nedrīkst mazināt sabiedrības uzticēšanos.
Maldinoša reklāma = negodīga komercprakse
Uz reklāmām, ko saņem patērētāji, attiecas Negodīgas komercprakses aizlieguma likums. Lai gan kopumā reklāmas nozari regulē Reklāmas likums, tomēr uz mums no šī likuma attiecas tikai daži panti. Tas tāpēc, ka reklāmu, kas maldina patērētājus, jau sākotnēji pieskaita pie negodīgas komercprakses.
Tas nozīmē, ka patērētājam ir jāzina, kas ir maldinoša komercprakse, kas patērētājam liek pieņemt tādu lēmumu par rīcību, ko tas citādi nebūtu pieņēmis. Tātad, izmantojot maldus, viltības un nepatiesību, komersants patērētājam liek nopirkt tā piedāvāto preci vai pakalpojumu.
Vispirms jānorāda, ka par reklāmas saturu ir atbildīgs reklāmdevējs jeb tas, kurš gūst materiālu labumu no tā, ka tiek reklamētas viņa preces vai pakalpojumi.
Teorētiski no šīs normas izriet, ka reklāmas veidotājs (piemēram, reklāmas aģentūra) nav atbildīgs par reklāmas saturu. Vienlīdz reklāmas veidotājs var savās radošajās iecerēs izpausties tiktāl, cik reklāma atbilst normatīvo aktu noteikumiem, kā arī līgumam, kas noslēgts starp viņu un reklāmas pasūtītāju. Savukārt reklāmas izplatītāja (plašsaziņas līdzekļi) galvenais pienākums ir nodalīt reklāmu no pārējā satura.
Patērētāji par maldinošām reklāmām var sūdzēties
Latvijā ir noteikts – atkarībā no tā, kāda veida un par ko ir reklāma, tās atbilstību likuma prasībām kontrolē dažādas iestādes. Šīs iestādes arī izskata patērētāju sūdzības.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzrauga to, ka tiek ievērots Reklāmas likums un Negodīgas komercprakses likums, kontrolē patērētāju aizsardzību no negodīgas komercprakses īstenošanas reklāmās.
Veselības inspekcija (VI) uzrauga zāļu reklāmas.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzrauga Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu un audiovizuālās reklāmas, īpaši radio un televīziju. Regulē reklāmu garumu u.c. tehniskus faktorus, bet iesaistās arī kontrolē par produktu izvietojumu raidījumos.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) uzrauga veterinārmedicīnisko un veterinārfarmaceitisko pakalpojumu sniedzējiem paredzētās veterināro zāļu reklāmas. PVD regulē arī uztura bagātinātāju reklāmas.
Šīs ir iestādes, kur var vērsties, ja reklāma ir maldinoša. Tāpat Reklāmas likuma 18.1 pants paredz: persona, kurai reklāma ir nodarījusi kaitējumu, ir tiesīga celt prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā. Šī prasība var būt saistīta ar zaudējumiem (tie var būt arī ceļa izdevumi), kas patērētājam radušies, preci iegādājoties, ja tā ir reklamēta maldinoši, skaidro PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktora vietniece Ieva Baldiņa-Brūklīte.
Kas ir maldinoša reklāma?
Negodīgas komercprakses likums definē, ka maldinošai komercpraksei atbilst šādas pazīmes, kur reklāmdevējs:
Kas ir labas prakses kodekss? To izstrādā profesionālās darbības veicēji vai to izveidotās profesionālās biedrības, un tas darbojas gluži kā pareizas komersanta rīcības vadlīnijas, ko tas apņēmies pildīt. Tās nav iestrādātas normatīvajos aktos, tomēr ir nepieciešamas, lai veicinātu atbildīgu un godīgu komercpraksi.
Maldina par situāciju tirgū
Īsi sakot, to, kāda reklāma ir maldinoša, nosaka Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 11.pants. Lūk, nedaudzi piemēri, kā izpaužas maldinoša reklāma.
Piemēram, reklāmas devēji var apzināti sniegt nepatiesu informāciju par situāciju tirgū, rosinot patērētāju iegādāties preci vai saņemt pakalpojumu ar tādiem noteikumiem, kuri ir neizdevīgāki par tiem, kādi ir spēkā parasti.
Salīdzinoši nesen par šādu maldināšanu sodu 6000 eiro apmērā saņēma SIA "Rīgas satiksme". Pārkāpumi bija vairāki, bet viens no tiem bija krāsainās reklāmas, kas tika izvietotas "Rīgas satiksmes" trolejbusos. Tās informēja par Rīgas sabiedriskā transporta biļešu cenu salīdzinājumu ar cenām citās Eiropas galvaspilsētās.
PTAC konstatēja, ka citu pilsētu transporta biļetes, kuru cena tika salīdzināta reklāmā, sniedz patērētājiem daudz plašākas iespējas nekā mūsējās. Rīgā biļete ir derīga tikai vienam braucienam, bet citu valstu galvaspilsētās nereti ar vienu biļeti var braukt gan konkrētu laika sprīdi, gan šajā laikā mainīt transporta veidus. Piemēram, Prāgā 90 minūšu brauciena biļete maksā 1,16 EUR un ir atļauts transfērs dažādos sabiedriskā transporta veidos utt. Līdz ar to salīdzinājums bija nekorekts un maldinošs, par ko uzņēmumam piemēroja soda sankcijas.
Pārspīlē preču efektivitāti
Atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma 11.pantam reklāmdevēju var sodīt, ja tas sniedz patiesībai neatbilstošu informāciju par to, ka prece vai pakalpojums var palīdzēt izārstēt slimības, novērst disfunkciju vai fiziskos defektus.
Likumsakarīgi, ka šādi raksturojumi parādās zāļu vai uztura bagātinātāju (kas ir pārtikas prece) reklāmās.
Veselības inspekcijas speciālisti LV portālam skaidro, ka visbiežāk maldinoša zāļu reklāma izpaužas kā nepilnīgi un neprecīzi norādīta informācija, kas nepieciešama zāļu pareizai lietošanai. Nereti zāļu reklāmā norādītā informācija neatbilst reklamējamo zāļu aprakstā sniegtajai informācijai. Ražotāji arī mēdz pārspīlēt zāļu efektivitāti. Šogad VI veikusi 121 kontroli un 45 gadījumos reklāmā konstatēta neatbilstība likuma normām.
Vilinošais vārdiņš "lētāk" un "par velti"
Negodīgas komercprakses aizlieguma likums aizliedz reklāmās ietvert preci vai pakalpojumu ar vārdiem "bezmaksas", "par velti", "bez atlīdzības" vai tamlīdzīgus, ja patērētājam pēc tam tāpat būs jāmaksā papildus, piemēram, par preces piegādi.
Piemēram, šī gada jūlijā PTAC sodīja finanšu pakalpojumu sniedzēju AS "Bigbank" ar naudas sodu 5000 eiro apmērā par dažādiem pārkāpumiem. PTAC konstatēja, ka uzņēmums, izplatot reklāmu, norāda, ka tā piedāvājums ir "lētāks" un "izdevīgs". Reklāmā iekļaujot maldinošu informāciju par piedāvāto aizdevuma likmi 31% gadā, patērētājiem tomēr netika nodrošinātas lētākās un izdevīgākās aizdevuma izmaksas. Reklāmā vizuāli tika atspoguļots maldinošs reprezentatīvs piemērs, tajā neietverot konkrētajam piemēram tipiskāko skaitlisko informāciju (aizdevuma līguma ilgums, summas apmērs, veids, gada procentu likme, aizņēmuma likme). Tātad tā bija nepilnīga un maldinoša.
Piedēvē sev patērētāja likumiskās tiesības
Reklāmdevēji mēdz grēkot, reklāmās pieminot bonusus, kas patiesībā ir patērētāja likumiskās tiesības, kas pasniegtas jaunā izpildījumā. Piemēram, interneta veikals nedrīkst apgalvot, ka tikai pie viņiem preci var atgriezt atpakaļ 14 dienu laikā, ja šāda norma ir iestrādāta Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un attiecas uz visiem interneta veikaliem.
Tāpat arī aizliegts maldināt pircējus, ka prece vai pakalpojums būs pieejams tikai ļoti ierobežotu laiku vai pieejams ar īpašiem noteikumiem ierobežotu laiku, tā rosinot patērētāju uzreiz iet un preci pirkt.
Tas nozīmē, ka komersants nevar apgalvot, ka atlaide veļasmašīnām būs pieejama tikai vienu nedēļu, ja atlaides paredzētas mēnesi. Tas nozīmē mākslīgi stimulēt pieprasījumu ar maldiem par ierobežotu laiku.
Slēptā reklāma, kas liek pirkt preces
Atsevišķi jāizdala arī slēptā reklāma jeb produktu izvietošana mediju saturā, to nenodalot ar īpašu uzrakstu "reklāma". Īpaši spilgti šāda prakse Latvijā izpaužas pašmāju seriālos, kur mūsu iecienītie varoņi mēdz ēst konkrētu zīmolu jogurtu, brauc noteikta ražotāja mašīnās, paliek atpazīstamās viesnīcās utt.
Produktu izvietošanu radio un televīzijas reklāmās regulē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 45.pants. Tur teikts, ka produktu izvietošana programmā pieļaujama tikai divos gadījumos.
Pirmkārt, jebkādos kinematogrāfiskajos darbos un tādās filmās un seriālos, kas veidoti televīzijas vajadzībām, kā arī sporta un izklaides raidījumos, ja to mērķauditorija nav bērni.
Otrkārt, ja tā netiek apmaksāta un noteiktas preces vai pakalpojumi, piemēram, ražotāja aksesuāri un balvas, tiek sniegti bez maksas, lai tos iekļautu raidījumā.
Raidījumi, kuros izvietoti produkti, obligāti atbilst visām šādām prasībām:
Raidījumos, kuros izvietoti reklamējami produkti, tas jānorāda katra šāda raidījuma sākumā un beigās, kā arī tad, kad raidījumu atsāk pēc reklāmas pauzes.
Iepriekšminētie noteikumi attiecas uz tādiem raidījumiem, kurus veido pati televīzija vai radio vai ko tām veido pēc pasūtījuma. Tomēr, kā skaidro NEPLP Informācijas centra vadītāja Agnese Berga, tad patērētāji par slēptām reklāmām televīzijā bieži nesūdzas. Drīzāk nepilnības reklāmās mēdz pamanīt paši padomes juristi.
Slēptā reklāma nav tikai televīzijā, bet arī drukātajā presē. "PTAC savā praksē ir konstatējis problēmas attiecībā uz slēptajām reklāmām gan preses izdevumos, gan interneta portālos, kur nav norādīts, ka attiecīgais raksts ir reklāmraksts, un šī informācija nav atdalīta no cita teksta, tādējādi maldinot patērētāju par attiecīgās publikācijas komerciālo raksturu. Jāatzīst, ka šādus pārkāpumus praksē ir diezgan grūti atklāt un bieži vien te ir runa par žurnālistu ētiku. Par šādu pārkāpumu PTAC ir piemērojis administratīvo naudas sodu SIA "Mediju nams," stāsta Ieva Baldiņa-Brūklīte.
Viņa aicina patērētājus būt ļoti uzmanīgiem, iepazīstoties, piemēram, ar presē sniegtajiem aprakstiem par konkrētām precēm. Piemēram, uztura bagātinātājiem, kur nav norādes, ka attiecīgā informācija ir reklāmraksts, kā arī gadījumos, kad rakstos vai zem tiem komentāros var lasīt citu cilvēku atsauksmes/stāstījumu par attiecīgo preci vai pakalpojumu, piemēram, par ātru svara nomešanu, ātru valodas iemācīšanos.
