SKAIDROJUMI

Trūcīgā statuss un maznodrošinātā statuss (II)

Lidija Dārziņa, LV portāls29.07.2015
"ĪSUMĀ"
  • Trūcīgā statusu var iegūt cilvēks, kura vidējie ienākumi mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro. Šis ienākumu slieksnis visā valstī ir vienāds.
  • Maznodrošinātā statusa piešķiršanai ienākumu līmeni nosaka pašvaldības. Likumos nav noteikts, kā tas nosakāms. Latvijā maznodrošinātais var būt cilvēks, kura ienākumi ir 140 eiro mēnesī, bet var būt arī iedzīvotājs ar 360 eiro ienākumu mēnesī.
  • Maznodrošinātajiem palīdzības grozu var noteikt pašvaldība. Arī valsts no savas puses ir noteikusi virkni atvieglojumu.
Trūcīgā statusa piešķiršanai ikmēneša ienākumu kritērijs valstī ir viens, taču maznodrošinātā statusam ienākumu līmeni nosaka pašvaldība, un tas valstī atšķiras gandrīz trīs reizes. Valsts kontrole pagājušā gada revīzijas ziņojumā par pašvaldību sociālo palīdzību kritiski norādīja, ka daudzās pašvaldībās nav noteikts maznodrošinātā statuss. Liela daļa pašvaldību jau ir pieņēmušas attiecīgos saistošos noteikumus. Taču tas neatrisina situācijas problemātiku – tiesības uz valsts noteiktajiem atvieglojumiem ir iedzīvotājiem ar ļoti atšķirīgu ienākumu līmeni, ko nevar uzskatīt par taisnīgu attieksmi.

Trūcīgā statusu pašvaldība nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 30.marta noteikumiem Nr.299 "Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu" un tajos paredzēto minimālo ienākumu vienam personai - 128,06 eiro mēnesī.

Maznodrošinātā statusam ienākumu līmenis atšķiras katrā pašvaldībā.

Likumības revīzijā "Pašvaldību sniegtās sociālās palīdzības tiesiskums un efektivitāte", izvērtējot visu 119 pašvaldību saistošos noteikumus par pašvaldību noteiktajiem papildu kritērijiem trūcīgas ģimenes (personas) statusa iegūšanai, par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piemērošanu, Valsts kontrole atklāja, ka 37 pašvaldības revidējamā laikā faktiski nebija ieviesušas maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu.

Valsts kontrole norādīja uz vairākiem likumiem, kuros ir minēts maznodrošinātā statuss, un secināja: lai gan normatīvajos aktos tiek lietots maznodrošinātas ģimenes (personas) statuss, paredzot maznodrošinātām ģimenēm (personām) tiesības uz dažāda veida tiesiskajiem labumiem, valstī nav noteikts vienots ienākumu un materiālā stāvokļa līmenis minētā statusa iegūšanai, atstājot to pašvaldību kompetencē 

Tā kā no 119 pašvaldībām revidējamā laikā maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu bija ieviesušas tikai 82 pašvaldības, turklāt paredzot dažādu ienākumu līmeni līdz pat 356 eiro uz vienu ģimenes locekli, ģimenēm (personām) ar līdzvērtīgu ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni nebija vienādu tiesību iegūt maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu un saņemt normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos labumus.

LM: katrai pašvaldībai ir tiesības noteikt atšķirīgu maznodrošinātā līmeni

Labklājības ministrija (LM) šogad martā sagatavotajā informācijā par maznodrošinātas ģimenes (personas) statusu 2015.gadā skaidrojusi:

atbilstoši likuma "Par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" 14.panta 6.daļā un likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 36.1pantā noteiktajam par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni.

Latvijā izveidotā sociālās drošības sistēma paredz, ka sociālās palīdzības piešķiršanas jautājumi ir pašvaldības kompetencē. Arī likums "Par pašvaldībām" nosaka, ka sociālā palīdzība ir pašvaldību autonomā funkcija, kuru organizē un par tās izpildi atbild pašvaldība.

Katrai pašvaldībai šobrīd ir dotas tiesības noteikt atšķirīgu maznodrošinātās personas ienākumu līmeni, un kopš 2008.gada 1.oktobra tas jānosaka obligāti, jo Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka sociālās palīdzības mērķis ir sniegt materiālu atbalstu krīzes situācijā nonākušām trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm (personām), lai apmierinātu to pamatvajadzības un veicinātu darbspējīgo personu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā, norāda LM.

Maznodrošinātā statusa saņemšanai ir jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā un tāpat kā pretendentiem uz trūcīgā statusu jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija.

Arī maznodrošinātajiem ir tiesības uz atvieglojumiem

LM informācijā skaidrots, ka maznodrošinātā statuss dod tiesības ģimenei (personai) saņemt ne tikai pašvaldības noteikto sociālo palīdzību, bet arī:

  • saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu līdz 90% apmērā (noteikts likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 5.panta 1.1daļā);
  • saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību (Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma 3.panta otrās daļas 1.punkts);
  • pretendēt uz atbrīvošanu no tiesas izdevumu atmaksas (lēmumu par atbrīvojumu, vērtējot personas ienākumus, pieņem tiesa) (Civilprocesa likuma 43.panta ceturtā daļa);
  • no 2015.gada 1.janvāra – tiesības saņemt elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu cenu (Elektroenerģijas tirgus likums).

Tas, ka cilvēks vai ģimene ir saņēmusi maznodrošinātā statusu atbilstoši ienākumu līmenim, kāds noteikts konkrētajā pašvaldībā, piemēram, 280 eiro vienam cilvēkam, nenozīmē, ka pašvaldība piemaksās vai tai ir pienākums piemaksāt kādu naudas summu, ja cilvēka ienākumi ir par to mazāki. Tā ir atšķirība no trūcīgā statusa, kurā, ja ģimenē neiznāk 128,06 eiro uz cilvēku mēnesī, piemaksā GMI pabalstu.

Rīgas domes Labklājības departamenta Iedzīvotāju informēšanas nodaļas vadītāja Lita Brice informē, ka maznodrošinātajiem Rīgā no pašvaldības pienākas nekustamā īpašuma nodokļa atlaide – 70% apmērā, siltā ēdiena pakalpojums, palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, ko maznodrošinātā statusā esošie iedzīvotāji arī visvairāk izmantojot, jo var tikt uzņemti dzīvokļa rindā. Šie jautājumi jākārto Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē, uz kuru dodoties ir nepieciešama pašvaldības izziņa par maznodrošinātā statusu.

Protams, rīdzinieki izmanto arī valsts pakalpojumus ar atvieglojumiem. Maznodrošinātie ir dažādu sociālo grupu iedzīvotāji, arī strādājošie, piebilst Labklājības departamenta pārstāve.

Daugavpils pilsētas dome šogad 30.janvārī pieņēma saistošos noteikumus, kuros paredzēts: ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 80% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Tātad Daugavpilī tiesības uz maznodrošinātā statusu ir ar ienākumiem līdz 288 eiro mēnesī.

Kā norādīts noteikumu paskaidrojumā, no to spēkā stāšanās dienas Daugavpils pilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošas maznodrošinātās ģimenes (personas) būs tiesīgas: saņemt palīdzību dzīvojamās telpas nodrošināšanā; elektroenerģijas pakalpojumu par samazinātu tarifa cenu; nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus līdz 90% no aprēķinātās nodokļa summas; pretendēt uz atbrīvošanu no tiesas izdevumu samaksas; pieprasīt juridisko palīdzību.

Maznodrošināto ir daudz

Kā iepriekš jau teikts, valstī trūcīgo personu skaits pakāpeniski samazinās. Tiesa, sarūk arī Latvijas iedzīvotāju skaits. Maznodrošināto statuss ir ievērojami lielākam skaitam cilvēku. Par maznodrošinātajiem kopējas statistikas nav, jo šie dati nav salīdzināmi. Par trūcīgo un maznodrošināto skaita proporcijām var spriest pēc pašvaldības informācijas, ja pašvaldībā tāda tiek apkopota.

Piemēram, Liepājas sociālā dienesta informācija liecina, ka no šā gada sākuma trūcīgas personas/ ģimenes statuss vismaz uz vienu dienu ir bijis noteikts 1789 personām, kas ir par 108 personām mazāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā. Savukārt maznodrošinātā statuss šogad piešķirts 6905 personām - par 268 personām vairāk nekā pērn.

Liepājas pilsētā ir trīs maznodrošinātā ienākuma līmeņi: 240 eiro ģimenei, kurā vismaz viens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem ir darbspējas vecumā;

280 eiro ģimenei, kurās viens vecāks vai likumiskais pārstāvis audzina bērnus, un ģimenei, kurā ir personas ar invaliditāti vai neviens no pilngadīgajiem ģimenes locekļiem nav darbspējas vecumā;

340 eiro atsevišķi dzīvojošam pensionāram vai invalīdam, kurš nesastāv laulībā.

Rīgā ģimene (persona) ir atzīstama par maznodrošinātu, ja tās vidējie ienākumi mēnesī uz cilvēku nepārsniedz 320 eiro; atsevišķi dzīvojošiem vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējiem vidēji 400 eiro mēnesī.

Kā informēja RD pārstāve L.Brice, Rīgā maznodrošināto ir ļoti daudz, taču apkopojošas statistikas pašreiz par maznodrošināto skaitu nav.

Valsts kontrole, salīdzinot 82 pašvaldību noteikto ienākumu līmeni, kuru nepārsniedzot ģimene (persona) ir atzīstama par maznodrošinātu, konstatējusi, ka to nosaka, ņemot vērā dažādus ienākumu rādītājus valstī – procentos no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, no iztikas minimuma (ko Centrālā statistikas pārvalde kopš 2014.gada vairs neaprēķina), no trūcīgai ģimenei (personai) noteiktā ienākumu līmeņa, kā arī par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Pēc VK ieteikumiem daudzas pašvaldības šogad ir gan noteikušas maznodrošinātā statusu ar attiecīgu ienākumu līmeni, gan koriģējušas ienākumu līmeņa summas un to piesaisti.

Aglonas novada dome ar 2015.gada 27.maija saistošajiem noteikumiem noteikusi, ka ģimene (persona) atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 150 eiro. Kā norādīts paskaidrojuma rakstā, iepriekš novadā maznodrošinātās personas statuss un trūcīgas personas statuss tika piešķirts pēc vienādiem kritērijiem. Līdz ar to radusies situācija, ka ģimenēm, kuru ienākumi ir nedaudz lielāki, nav tiesību pretendēt uz pārtikas pakām, elektroenerģijas apmaksas atlaidēm, uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Alojas novada dome ar 2015.gada 26.februāra noteikumiem ir noteikusi, ka maznodrošināta ir persona, ja tās ienākumi mēnesī uz katru ģimenes locekli pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 75% no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra. Savukārt viens atsevišķi dzīvojošs vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs atzīstams par maznodrošinātu, ja viņa ienākumi mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 80% no minimālās algas apmēra.

Arī Kandavas novada dome ar 28.maija noteikumiem maznodrošinātā statusam ienākuma līmeni noteikusi, ņemot vērā minimālo algu valstī, proti, ja ienākumi uz katru ģimenes locekli (vai personas ienākumi) pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz pusi no noteiktās minimālās algas.

Varakļānu novada pašvaldība pagaidām nav noteikusi maznodrošinātā statusu, šis jautājums ir pārrunāts, taču lēmums par to vēl nav pieņemts. Sociālā dienesta vadītājas v.i. Evita Caune bilst, ka novadam naudas ir tik, cik ir. Viss jāplāno budžeta iespēju robežās. Nav jau jēgas noteikt tikai maznodrošinātā statusu, ja pašvaldība no savas puses neko nepiedāvā, tātad jādomā arī par atvieglojumiem.

E.Caune secina, ka valstī maznodrošinātā statusa noteikšanā nav taisnīguma principa un pat saskatāma diskriminācija, ja tik ļoti atšķiras ienākumu griesti maznodrošinātā statusa ienākumu līmenim. Jo valstī būtu jābūt noteiktam vienotam līmenim, sākuma formulai, kāds ir maznodrošinātā ienākumu līmenis, un tad pašvaldība, ja vēlas un atkarībā no savām finansiālajām iespējām, var kaut ko papildus piedāvāt, kādus atvieglojumus maznodrošinātajiem. Novada trijās skolās brīvpusdienas ir visiem bērniem, nākamgad, iespējams, tiks palielināts dzīvokļa pabalsta apmērs.

Ne visi laukos var atrast piemērotu darbu. Novadā ir darba vietas kokapstrādē, lauksaimniecībā, zemnieku saimniecībās, ir privātie veikali. Tiesa, veidojoties apburtais loks, bezdarbnieku daudz, bet uzņēmēji teic - nav kas strādā. Sociālā darbiniece vērtē, ka diemžēl ir arī daudz bezdarbnieku, kam ne valsts, ne privātais nespēj radīt darba vietu, kurā viņi varētu strādāt. Taču mazā novadā ir ierobežotas iespējas atbalsta programmām, kādas ir pieejamas lielākās pilsētās, kurās ir dažādas rehabilitācijas un darba iespējas, un darbu var meklēt atbilstoši savām prasmēm un vēlmēm.

Vai risinājums varētu būt valstī noteikts vienots minimālā ienākuma līmenis? Jā, tas būtu taisnīgāk pret visiem, spriež Varakļānu sociālā darbiniece.

LV portāls publikācijā "Sociālās drošības likumā noteiks minimālā ienākuma līmeni katram iedzīvotājam" jau izklāstīja LM redzējumu par topošajiem grozījumiem likumā "Par sociālo drošību", kurā paredzēts iekļaut normu par valsts noteiktu vienotu minimālā ienākuma līmeni iedzīvotājiem.

KOMENTĀRI
3
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv