SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
01. jūlijā, 2015
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tava drošība
2
2

Elektroniskā uzraudzība no 1.jūlija: nevis brīvlaišana, bet godīgas dzīves iespēja

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Elektroniskā uzraudzība ļaus daudz stingrāk kontrolēt pirms termiņa nosacīti atbrīvoto personu pārvietošanos un uzvedību.

LV portāla infografika

No 1.jūlija arī Latvijā tiek ieviesta elektroniskās uzraudzības sistēma no ieslodzījuma pirms termiņa nosacīti atbrīvotām personām, tādējādi likvidējot atpalicību starp citām Eiropas Savienības valstīm šajā jomā. Projekts norisinās mūsu valsts kriminālsodu politikas reformas ietvaros ar Norvēģijas valdības finansiālu atbalstu.
īsumā
Elektroniskā uzraudzība

  • No ieslodzījuma pirms termiņa nosacīti atbrīvotām personām.
  • Elektroniskā aproce kalpo kā raidītājs mājoklī novietotajam uztvērējam, kas signālu pārraida monitoringa centram.
  • Iespējams precīzi kontrolēt, vai uzraugāmā persona ievēro tai noteikto diennakts laika grafiku.
  • Var piemērot notiesātajiem ar zemu un vidēju risku sabiedrībai.

Elektroniskās uzraudzības (EU) pamatprincips ir šāds: no ieslodzījuma atbrīvotajai personai uzliek elektronisku aproci, kas kalpo kā raidītājs, šo signālu saņem mājoklī novietotais uztvērējs un to tālāk pārraida monitoringa centram. Tādējādi iespējams precīzi kontrolēt, vai uzraugāmā persona ievēro tai noteikto diennakts laika grafiku un noteiktajās stundās atrodas mājās.

Elektroniskā uzraudzība – personām ar zemu un vidēju risku sabiedrībai

"Sabiedrībai ir jāsaprot – te nav runa par notiesāto masveida brīvlaišanu no ieslodzījuma vietām; stāsts ir par papildu iespēju cilvēkiem, kuri ir gatavi likumpaklausīgai dzīvei sabiedrībā," jauno sistēmu īsi raksturo Valsts probācijas dienesta (VPD) vadītājs Mihails Papsujevičs.

Paredzēts, ka elektronisko uzraudzību vienlaikus varēs piemērot 200 personām.

No 1.jūlija ar brīvības atņemšanu notiesātie, kuri vēlas ātrāk izkļūt no cietuma, sākt dzīvi bez likuma pārkāpumiem un ir gatavi ievērot stingro režīmu, ko prasa elektroniskā uzraudzība, var vērsties ar attiecīgu iesniegumu pie ieslodzījuma vietas priekšnieka. Taču tas, protams, attiecas tikai uz notiesātajiem, kuri izgājuši resocializācijas procesu (Latvijas Sodu izpildes kodeksa (LSIK) devītā nodaļa "Ar brīvības atņemšanu notiesāto resocializācija") un atbilst minētā likuma trīspadsmitajā "A" nodaļā "Ierosinājums atbrīvot notiesāto no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa" minētajiem priekšnoteikumiem.

Skaidrības labad vēl var citēt grozījumus Krimināllikumā, kas stājās spēkā šā gada 1.februārī:

"/../ir iespējama elektroniskās uzraudzības piemērošana, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu var ierosināt, kad notiesātais faktiski ir izcietis:

  1. ne mazāk kā vienu trešdaļu no noteiktā soda par mazāk smagu noziegumu;
  2. ne mazāk kā pusi no noteiktā soda, ja tas piespriests par smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi notiesāta ar brīvības atņemšanu par tīšu noziegumu, un sodāmība par šo noziegumu nav noņemta vai dzēsta;
  3. ne mazāk kā divas trešdaļas no noteiktā soda, ja tas piespriests par sevišķi smagu noziegumu, kā arī ja notiesātais ir persona, kas agrāk bijusi nosacīti pirms termiņa atbrīvota no soda un no jauna izdarījusi tīšu noziegumu neizciestās soda daļas laikā;
  4. ne mazāk kā divdesmit četrus gadus no brīvības atņemšanas soda, ja notiesātais ir persona, kurai piespriests mūža ieslodzījums."

Tādējādi tiek reformēta nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas sistēma un radīta iespēja notiesātajam ar zemu un vidēju risku sabiedrībai, ja viņš sasniedzis noteiktus resocializācijas rezultātus, tikt atbrīvotam no ieslodzījuma vietas. Notiesātais daļu no soda izcieš ieslodzījuma vietā, bet otru daļu – stingrā uzraudzībā sabiedrībā, kur noteikt notiesātā atrašanās vietu un pārvietošanos ļaus elektroniskās uzraudzības sistēma.

"Resocializācijas programmas attiecas uz jebkuru, kas izcieš brīvības atņemšanas sodu – jo pozitīvāki ir viņa sasniegumi brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā, jo lielāka varbūtība, ka cilvēks varētu tikt atbrīvots pirms termiņa," uzsver M.Papsujevičs. Viņš lēš, ka, sākot no 1.jūlija, notiesātās personas iesniegums par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu varētu nonākt līdz tiesai mēneša laikā.

"Ja brīvības atņemšanas iestādes lēmums ir pozitīvs, tālāk iesniegums tiek nodots VPD, lai tas sāk izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanu, kura ietvaros tad vērtē gan visus kritērijus attiecībā uz pirmstermiņa atbrīvošanu, gan arī kritērijus, kas attiecas tieši uz elektronisko uzraudzību."

Šeit ir papildu prasības: pirmkārt, nosacīti atbrīvotās personas nolūkotajā dzīvesvietā ir jābūt noteiktam tehniskam nodrošinājumam - elektrībai, mobilo sakaru pārklājumam; otrkārt, citiem mājokļa iemītniekiem ir jāpiekrīt, ka no ieslodzījuma atbrīvotais cilvēks, kuram piemērota elektroniskā uzraudzība, tur patiešām varētu rast pajumti, kā arī vēl ir citi nosacījumi.

"Elektriskais jeb mobilais gans" dzīvesvietā

"Lai notiesātais varētu pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu un arī uz pozitīvu tiesas lēmumu, protams, ir ļoti svarīgi, lai viņam būtu saglabājušies pozitīvas sociālās saiknes ar saviem tuviniekiem, jo tas ir arī jautājums par dzīvesvietu - vai tuvinieki varētu cilvēku atbalstīt šajā periodā, kamēr būs elektroniskā uzraudzība. Kā zināms, tā ir saistīta ar virkni dažādu ierobežojumu, tai skaitā attiecībā uz dzīvesvietas atstāšanu. Ja cilvēks, kurš atbrīvots ar elektronisko uzraudzību, piemēram, būs bez darba, tad, visticamāk, tieši šajā pirmajā fāzē viņam no diennakts 24 stundām diezgan ilgs laiks būs jāpavada savā dzīvesvietā. Līdz ar to jāzina, vai līdzās būs kāds tuvinieks, kas spēs sagādāt pārtiku un citas sadzīvei nepieciešamās lietas, ja viņš to nebūs izdarījis pats tajā laikā, kad Probācijas dienests viņam būs atļāvis aiziet līdz veikalam," saka VPD vadītājs.

Elektroniskā uzraudzība patiešām ir stingra: saziņā ar VPD nosacīti atbrīvotajai personai tiks sastādīts laika grafiks katrai nedēļai, precīzi nosakot – kad jābūt mājās, kad jādodas uz VPD un cik ilgu laiku tas aizņems; kad cilvēks dosies darba meklējumos, kad, piemēram, pie ārsta.

"Nav runa par notiesāto masveida brīvlaišanu no ieslodzījuma vietām. "

VPD klientam būs divas ierīces: aproce un signāla uztvērējs, kas vienlaikus ir arī tā pārraidītājs. Pie potītes piestiprinātā aproce raidīs signālu, mājoklī novietotais uztvērējs to tālāk pārraidīs monitoringa centram. Sistēmā ir izmantots radiofrekvenču tehnoloģiju risinājums, un tās darbība tiek nodrošināta caur mobilo sakaru tīkliem.

"Ierīcē tiek ieprogrammēta noteikta teritorija, rādiuss apkārt iekārtai, un cilvēkam iekārtots tāds kā elektriskais gans: ir robežas, kuras viņš nedrīkst pārkāpt. Tas ir vienkāršs princips un vienkārša ierīce. Tehnoloģija ļauj probācijas darbiniekam piebraukt pie uzraugāmā mājas un no ārienes fiksēt, vai viņš atrodas savā dzīvesvietā," elektroniskās uzraudzības tehnisko risinājumu pamatvilcienos raksturo M.Papsujevičs.

Viņš arī stāsta, ka citu valstu pieredze elektroniskās uzraudzības piemērošanā liecina - šādu režīmu ievērot nav viegli, un gadās, ka uzraugāmie to psiholoģiski nevar izturēt. "Tāpēc ir ļoti svarīgi sarunā arī ar pašu notiesāto sniegt iespējami sīku informāciju par visiem ierobežojumiem un skrupulozi izvērtēt, vai viņš spēs prasības ievērot."

Līdz šim teorētiskās mācības, pēc tam - praktiskās

Elektroniskās uzraudzības projekta ieviešana vienlaikus nozīmē arī nosacītās pirmstermiņa atbrīvošanas institūta reformēšanu, tādēļ iepriekš vismaz pāris gadu garumā tika veikti vairāki priekšdarbi, attiecīgi ieviešot grozījumus vairākos likumos, piemēram, Krimināllikumā (KL) un Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Valsts probācijas dienesta likumā. Uz šā likuma pamata Ministru kabinets 24.februārī pieņēma noteikumus par kārtību, kādā VPD uzrauga visu kategoriju probācijas klientus. Tādējādi kopš februāra ir paplašinātas VPD amatpersonu pilnvaras nosacīti notiesāto un nosacīti pirms termiņa atbrīvoto personu uzraudzībā: tiesa gan izlemj jautājumu par personas nosacītu notiesāšanu vai nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, taču tām uzliekamos pienākumus nosaka Probācijas dienests.

"Kad ir jautājums par pirmstermiņa atbrīvošanu, visas individuālās pārrunas ar katru personu mēs veicam jau tagad, speciālisti jau ir šim pienākumam īpaši apmācīti, bet pēc 1.jūlija tas tiks darīts arī attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri pretendēs uz elektronisko uzraudzību," informē VPD vadītājs.

Teorētiskās mācības VPD darbiniekiem, tiesnešiem un prokuroriem saistībā ar normatīvo aktu izmaiņām un elektroniskās uzraudzības ieviešanu jau notikušas sistemātiski un ilgstoši.

"Elektroniskā uzraudzība patiešām ir stingra. "

Tad, kad VPD rīcībā būs elektroniskās uzraudzības tehniskais aprīkojums, norisināsies darbinieku praktiskās apmācības. "Ir domāts, lai katrā no mūsu struktūrvienībām (Latvijā to ir 28 plus deviņas filiāles) sākotnējā posmā būtu apmācīti vismaz divi darbinieki," informē M.Papsujevičs. Paredzēts, ka pirmie aproču nēsātāji Latvijā varētu būt augustā.

Elektroniskā uzraudzība saskaņā ar tiesiskajā regulējumā noteikto var tikt piemērota dažādu kategoriju notiesātajiem. Tostarp var gadīties arī pa kādam dzimumnoziedzniekam.

Probācijas dienesta vadītājs gan norāda: "Apgalvojums, ka elektroniskās aproces būtu ļoti noderīgas dzimumnoziedznieku uzraudzībai, ir pārspīlēts. Pati aproce kā tāda no jauna nozieguma izdarīšanas nevienu neattur. Šādos gadījumos vairāk jāstrādā ar citām metodēm, lai novērstu jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Aproce gan var būt palīgs šajā darbā tieši disciplinēšanas ziņā, bet brīnumlīdzeklis tas katrā ziņā nav."

Starp citu, Tieslietu ministrijas un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta līdzfinansētās programmas ietvaros VPD tiek veidota brīvprātīgo atbalsta sistēma jauniešiem līdz 25 gadu vecumam, kuri nāk no ieslodzījuma vietām. "Viens virziens, kur izmantojam brīvprātīgo darbu, ir izlīgums kriminālprocesā, kur kā starpnieki piedalās īpaši apmācīti brīvprātīgie darbinieki, bet otrs virziens ir probācijas uzraudzības modeļa stiprināšana, iesaistot brīvprātīgos darbā ar mūsu klientiem – jauniešiem, palīdzot viņiem veiksmīgāk integrēties sabiedrībā, veidojot tādu kā starpposmu starp probāciju un sabiedrību. Šobrīd ir atlasīti koordinatori no mūsu darbinieku vidus, kuri tālāk piedalīsies brīvprātīgo atlasē. Mūsu mērķis ir gana ambiciozs - vēlamies visā valstī iegūt 60 šādus brīvprātīgos palīgus," par sabiedrības iesaisti probācijas darbā cerīgs ir M.Papsujevičs.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI