Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
2013.gadā reģistrēti trīs negadījumi, kuros cilvēki ir guvuši elektrotraumu lauksaimniecības vai mežizstrādes darbu laikā. Divi no šiem gadījumiem beigušies letāli.
LV portāla infografika
AS "Sadales tīkls" rīcībā esošā informācija liecina, ka 2013.gadā bijuši trīs negadījumi, kuros lauksaimniecības vai mežizstrādes darbu laikā cilvēki guvuši elektrotraumu, divos no šiem gadījumiem cietušie miruši. Pērn uzņēmums nav reģistrējis nevienu šādu gadījumu, tomēr, kā liecina uzņēmuma pieredze, trešo personu elektroapgādes tīkla bojājumu skaits arvien pieaug, līdz ar to palielinās arī šādu negadījumu iespējamība.
Gar elektrolīnijām nosaka aizsargjoslas
Gar visu veidu un jebkuras piederības elektriskajiem tīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteiktas aizsargjoslas elektrisko tīklu, to iekārtu un būvju ekspluatācijas un drošības nodrošināšanai. Aizsargjoslu likuma 16.panta otrajā daļā uzskaitīts, kādos gadījumos gar elektriskajiem tīkliem tiek veidotas aizsargjoslas. Jāatceras, ka saimnieciskā darbība šajās teritorijās ir ierobežota.
Ārpus pilsētām un ciemiem gar elektrisko tīklu gaisvadu līnijām aizsargjoslas veido:
Ja elektrisko gaisvadu līnija šķērso meža teritoriju, aizsargjoslu ierīko:
Savukārt gar elektrisko tīklu kabeļu līnijām, kas izvietotas zemē, aizsargjoslu veido zemes gabals un gaisa telpa, ko norobežo nosacītas vertikālas virsmas kabeļu līnijas katrā pusē 1 m attālumā no kabeļu līnijas ass, bet, ja kabeļu līnija šķērso meža teritoriju, – 1,5 m attālumā no kabeļu līnijas ass katrā pusē. Ja kabelis atrodas tuvāk par 1 metru no ēkas vai būves, tad šajā kabeļa pusē aizsargjoslu nosaka tikai līdz ēkas vai būves pamatiem.
Pirms darbu veikšanas aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem jāiepazīstas ar MK noteikumiem Nr.982 "Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika".
Ierobežojumi darbībai aizsargjoslās
Vispārīgie aprobežojumi aizsargjoslās noteikti Aizsargjoslu likuma 35.pantā, savukārt darbību ierobežojumi aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem uzskaitīti likuma 45.pantā.
Aizsargjoslās gar elektriskajiem tīkliem noteikta virkne ierobežojumu, kurus neievērojot var tikt pie soda, var nākties segt AS "Sadales tīkls" radušos zaudējumus un, pats nelāgākais, – var zaudēt pat dzīvību.
Aizsargjoslās aizliegts:
Īpaša uzmanība jāpievērš lauksaimniecības tehnikas gabarītiem. Ar tehniku, kas augstāka par 4,5 m, strādāt aizsargjoslās nedrīkst. Šis arī ir viens no biežākajiem lauksaimnieku un mežstrādnieku pārkāpumiem, kura rezultātā tiek gūtas traumas un nodarīti postījumi elektrolīnijām.
"Pieteikums AS „Sadales tīkls” plānoto darbu saskaņošanai ir jāiesniedz ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darbu veikšanas."
Likumā noteiktos ierobežojumus komentē AS "Sadales tīkls" pārstāve Tatjana Smirnova: "Likums ierobežo saimniecisko darbību aizsargjoslās, un šajā teritorijā nedrīkst veidot baļķu, siena ruļļu krāvumus, būvēt saimniecības ēkas, veidot zemes uzbērumus, kas ir biežs pārkāpums. Jāatzīmē, ka viens no letāliem nelaimes gadījumiem ir bijis saistīts ar to, ka zem vidējā sprieguma līnijas bija novietoti siena ruļļi un darbinieks, atbraucot ar tehniku, sāka tos pārvietot. Elektrolīnijas bieži tiek pārrautas, izgāžot grants kravas, pārvietojot sastatnes, zāģējot vai izvedot no meža kokus, kā arī graudu kulšanas laikā, nepamanot labības lauka tuvumā esošās elektrības līnijas un iebraucot tajās ar kombainu."
Paša dzīvībai jābūt dārgākai par kombainu
Transportlīdzeklim nokļūstot zem sprieguma, vadītājam, pēdas neatraujot vienu no otras, jāattālinās ar vairākiem palēcieniem vai tipinot tā, lai būtu tikai viens saskares punkts ar zemi, vismaz par 8 m no transportlīdzekļa. Ja viena kāja tiek atrauta, noslēdzas tā dēvētā "elektriskā ķēde" un sekas var būt letālas.
Pēc izkļūšanas no bīstamās zonas jāzvana uz 112. Avārijas vietai nedrīkst tuvoties pats, nedrīkst pieļaut arī citu personu piekļuvi zonai, jo, nokļūstot tajā, var gūt elektrotraumu. Par bīstamajām situācijām un vieglprātīgo attieksmi pret savu dzīvību stāsta T.Smirnova: "Aizskarot vai pārraujot elektrolīnijas, vadītājam parasti izdodas veiksmīgi izkļūt no tehnikas, bet, redzot, ka strāvas ietekmē sāk gruzdēt riepas, notiek dzirksteļošana un degšana un lai glābtu dārgo tehniku, cilvēki mēdz atgriezties notikuma vietā, apdraudot savu dzīvību."
"Lauku saimniecību īpašnieku pienākums ir instruēt savus darbiniekus par bīstamības faktoriem darbavietā."
AS "Sadales tīkls" vērš uzmanību uz to, ka lauku saimniecību īpašnieku pienākums ir instruēt savus darbiniekus par bīstamiem faktoriem darbavietā. Nereti pašam saimniekam savā saimniecībā viss šķiet pašsaprotami un droši. Tomēr darbinieki par darba drošību un riskiem, strādājot ar lauksaimniecības tehniku aizsargjoslās, var arī nebūt informēti.
Nodarītie zaudējumi būs jākompensē
Kā norāda AS "Sadales tīkls" pārstāve, personu mehāniski izraisītu elektrotīkla bojājumu dēļ neērtības izjūt arī uzņēmuma klienti. Uz laiku, kamēr tiek veikti elektrotīkla atjaunošanas darbi, tiek pārtraukta elektroenerģijas piegāde. Šāds piespiedu atslēgums mazāk apdzīvotās vietās ietekmē dažus desmitus uzņēmuma klientu, savukārt blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās bez elektrības paliek vairāki simti un tūkstoši lietotāju.
Veicot nesaskaņotus darbus un nodarot bojājumus elektrotīklam, darbu veicējam jārēķinās ar sekām – visi AS "Sadales tīkls" radušies zaudējumi būs jākompensē. Turklāt par šādu rīcību var administratīvi sodīt. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 93.pants par elektrotīklu ekspluatācijas aizsargjoslās noteikto aprobežojumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskajām personām līdz 140 eiro, bet juridiskajām personām – līdz 430 eiro.
"Aizsargjoslās nedrīkst veidot siena ruļļu krāvumus un veidot zemes uzbērumus."
"Ja nesaskaņotu darbu laikā tiek bojāta AS "Sadales tīkls" piederībā esošā elektrolīnija, kopā ar darbu veicēju vai policijas pārstāvi izveidojam aktu par izraisīto elektrotīkla bojājumu, un darbu veicējam ir jāsedz uzņēmumam nodarītie zaudējumi. Plānojot darbus elektrolīnijas aizsargjoslā ar tehniku, darbi jāsaskaņo ar līnijas īpašnieku. Ja situācija pieprasa, ir iespējams organizēt elektrolīnijas atslēgumu, kas ir bezmaksas pakalpojums. Te gan jāņem vērā, ka pieteikums plānoto darbu saskaņošanai ir jāiesniedz ne vēlāk kā divas nedēļas pirms darbu veikšanas," norāda AS "Sadales tīkls" komunikācijas speciāliste T.Smirnova.
Padomus par drošu darbu elektrolīniju un elektroietaišu tuvumā var iegūt AS "Sadales tīkls" sagatavotajā video:
