SKAIDROJUMI

Kā nodibināt biedrību

Vineta Vilcāne, LV portāls30.10.2014
"ĪSUMĀ"
  • Biedrību Latvijā var dibināt Latvijas un citu valstu pilsoņi.
  • Organizācijas dibinātājiem jāpieņem lēmums par biedrības dibināšanu.
  • Jāizstrādā biedrības statūti un jāievēlē izpildinstitūcija.
  • Pieteikums par biedrības ierakstīšanu reģistrā jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā.
  • Biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību.
Darbojoties nevalstiskajās organizācijās, ikvienam no mums ir iespēja iesaistīties sabiedrības un valsts dzīvē, īstenojot sev un sabiedrībai svarīgas idejas, tādējādi vairojot kopējo labumu. Ir divi nevalstisko organizāciju veidi – biedrības un nodibinājumi. LV portāla skaidrojumā lasiet, kas jāzina, dibinot biedrību.

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Šāda definīcija atrodama Biedrību un nodibinājumu likumā. Biedrība kļūst par juridisku personu, tiklīdz tā tiek ierakstīta biedrību un nodibinājumu reģistrā, to veic Uzņēmumu reģistrs. Lielā daļā biedrību cilvēki ir nodarbināti brīvprātīgajā darbā. Tas nozīmē, ka par paveikto darbu vai sniegtajiem pakalpojumiem netiek saņemta atlīdzība. Biedrība var ar personu nodibināt arī darba tiesiskās attiecības – maksāt algu par paveikto darbu. Biedrību un nodibinājumu reģistra dati liecina, ka Latvijā ir reģistrētas 17 269 biedrības.

No domubiedru apvienības līdz organizācijai

Bieži vien biedrību dibina domubiedru kopa, kurā apvienojušies cilvēki ar līdzīgām idejām un mērķiem aktuālas problēmas risināšanā. Arī nereģistrētai kopienai ir iespēja īstenot savus mērķus, bet juridiskas personas statuss sniedz lielākas iespējas. Piemēram, var piesaistīt finansējumu projektu konkursos, piedalīties normatīvo aktu izstrādē utt.

Pirms pieteikuma iesniegšanas Uzņēmu reģistrā biedrības reģistrēšanai nepieciešams sasaukt dibināšanas sapulci.

Likums nosaka – biedrību var dibināt juridiskas un fiziskas personas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības. Turklāt dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par diviem. Uzņēmumu reģistra Funkciju izpildes departamenta Rīgas reģiona nevalstisko organizāciju un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas nodaļas vadītāja valsts notāre Lilita Strode norāda, ka biedrības dibinātājs var būt arī 18 gadu vecumu nesasniegusi persona, kuru pārstāvēs vecāki. Tas nozīmē, ka dokumentāciju parakstīs vecāki, nevis pats jaunietis. Tāpat Latvijā biedrību var dibināt arī citu valstu pilsoņi.

Biedrības dibinātāji pieņem lēmumu par tās dibināšanu, kurā norāda:

  • biedrības nosaukumu;
  • biedrības mērķi;
  • dibinātāju vārdu, uzvārdu un personas kodu; juridiskajai personai un personālsabiedrībai — nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
  • dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tādiem ir vienojušies;
  • pilnvarojumu (ja tāds ir dots) atsevišķiem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu reģistra iestādei;
  • citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

Pēc tam kad ir pieņemts lēmums par biedrības dibināšanu, dibinātāji apstiprina biedrības statūtus, ievēlē biedrības izpildinstitūciju jeb valdi un citas institūcijas, ja tādas paredzētas statūtos. Lēmumu par biedrības dibināšanu sagatavo rakstveidā, un to paraksta visi biedrības dibinātāji.

Daudzās pašvaldībās darbojas nevalstisko organizāciju (NVO) atbalsta centri, kuros var saņemt bezmaksas informāciju par biedrības dibināšanu un praktiskus padomus dokumentu sagatavošanai, un citu atbalstu. Ventspils reģionālā NVO atbalsta centra konsultante Ruta Šenkevica atzīmē: "Biedrību dibinātājiem palīdzam aizpildīt veidlapas, lai, reģistrējot organizāciju, nerastos problēmas un viss būtu saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ja biedrības dibinātājiem nepieciešamas telpas, arī tās mēs nodrošinām darbības sākumposmā, kamēr organizācija izveidojas un sakārto iekšējās lietas."

Iesniedzamie dokumenti

Uzņēmumu reģistrā dibinātājiem jāiesniedz pieteikums par biedrības ierakstīšanu reģistrā, kurā saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu jānorāda:

  • biedrības nosaukums;
  • biedrības juridiskā adrese;
  • biedrības mērķis, kā arī darbības joma atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai klasifikācijai, ja biedrība darbības jomu piesaka ierakstīšanai vai tās ierakstīšanu paredz likums;
  • datums, kad pieņemts lēmums par dibināšanu;
  • valdes locekļu vārds, uzvārds, personas kods, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi;
  • biedrības darbības termiņš, ja tā dibināta uz laiku.

Pieteikumam jāpievieno pielikums – lēmums par biedrības dibināšanu, statūti un katra valdes locekļa rakstveida piekrišanu būt par valdes locekli. Pieteikums jāparaksta visiem dibinātājiem vai vismaz diviem viņu pilnvarotiem valdes pārstāvjiem.

Valsts notāre L.Strode informē, ka, reģistrējot biedrību, netiek prasīts nedz zīmogs, nedz logo. Tos organizācija var izveidot vēlāk. Attiecīgi arī vēlāk biedrība var atvērt kontu bankā.

Biedrības juridiskajai adresei obligāti nav jābūt adresei, kurā faktiski atradīsies biedrības birojs. Uz juridisko adresi citas organizācijas biedrībai sūtīs ziņas, dokumentus vai korespondenci. Turklāt saskaņā ar likumu uzskatāms, biedrība šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi septītajā dienā, ja nosūtītājs pierādījis, ka šāda nosūtīšana ir veikta. Līdz ar to izvēloties juridisko adresi, jābūt drošam, ka būs iespēja iepazīties ar piesūtīto informāciju.

"Lielā daļā biedrību cilvēki ir nodarbināti brīvprātīgā darbā."

Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 6.pantu organizācijas nosaukuma radīšanā jāievēro vairāki nosacījumi. Nosaukums nedrīkst būt pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Piemēram, tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu vai simboliku, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, nosaukums nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību. Nosaukumam skaidri un noteikti jāatšķiras no citiem biedrību un nodibinājumu reģistrā vai citos reģistra iestādes reģistros jau reģistrētiem vai reģistrācijai pieteiktiem biedrību nosaukumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par biedrības vai nodibinājuma darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu. Nosaukums nedrīkst sakrist ar valsts vai pašvaldību institūciju nosaukumiem, kā arī ietvert maldinošas ziņas par to, ka biedrība ir apveltīta ar publisku varu. Biedrības nosaukumā drīkst lietot tikai latviešu vai latīņu alfabēta burtus.

Pēc biedrības ierakstīšanas reģistrā tai tiek izsniegta reģistrācijas apliecība, kurā norādīts nosaukums; reģistrācijas numurs; reģistrācijas vieta un datums.

Biedrības dibinātāji iegūst biedrības biedra statusu pēc biedrības ierakstīšanas reģistrā. Turklāt biedrībā jābūt vismaz diviem biedriem, ja statūti nenosaka lielāku biedru skaitu. Ikviena biedrība uztur savu biedru reģistru, kurā norādīts katra biedra vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvietas adrese (juridiskās personas nosaukums un adrese). Informācija par biedrības biedriem ir pieejama tikai attiecīgās biedrības biedriem, kā arī kontrolējošām un tiesībaizsardzības institūcijām.

Biedrības statūti

Gatavojot pieteikumu, liela uzmanība jāpievērš biedrības statūtu izstrādei, jo, pamatojoties uz tiem, organizācija veiks turpmāko darbību.

Biedrības statūti jāsagatavo rakstveidā, tajos norādot:

  • biedrības nosaukumu;
  • biedrības mērķi;
  • biedrības darbības termiņu (ja biedrība tiek dibināta uz noteiktu laiku);
  • biedru iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus;
  • biedru tiesības un pienākumus;
  • kārtību, kādā var noteikt biedrības teritoriālo un citu struktūrvienību (ja tādas tiek dibinātas) tiesības un pienākumus;
  • biedru sapulces sasaukšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību;
  • izpildinstitūcijas nosaukumu, tās skaitlisko sastāvu, nosakot izpildinstitūcijas locekļu tiesības pārstāvēt biedrību atsevišķi vai kopīgi;
  • saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņus vai zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņus.

Statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Statūtus paraksta visi dibinātāji vai vismaz divi viņu pilnvaroti pārstāvji un statūtos norāda to apstiprināšanas datumu. Ja nepieciešams izstrādāt statūtus, vērtīgs palīgs būs Uzņēmumu reģistra mājaslapā pieejamā sagatave.

Biedrība var izdot savus iekšējos dokumentus, kas ir saistoši tās biedriem, piemēram, nolikumu par jaunu biedru uzņemšanas kārtību.

Pārvaldes institūcijas

Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce jeb kopsapulce un valde. Papildus statūtos var paredzēt pārstāvju sapulci un citas pārvaldes institūcijas.

Biedru sapulce ir augstākā biedrības pārvaldes institūcija, tajā tiesības piedalīties ir visiem biedriem. Biedru sapulci sasauc valde. Valdei biedru sapulce nekavējoties jāsasauc, ja to rakstveidā, norādot sasaukšanas iemeslu, prasa ne mazāk kā viena desmitdaļa biedru un ja statūtos nav noteikts mazāks biedru skaits.

Savukārt valde, kuru ievēlē biedru sapulcē uz noteiktu termiņu, vada un pārstāv biedrību, tās mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem. Valdē var būt viens vai vairāki locekļi, kuri ir pilngadīgi. Statūtos var noteikt, vai valdes loceklis par savu pienākumu saņem vai nesaņem atlīdzību. "Ja biedrības valdes loceklim atlīdzība faktiski tiek noteikta, šī persona Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrē kā darba ņēmējs, un no viņa atlīdzības tiks veiktas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši apdrošināmās personas statusam. Attiecīgā situācijā personai būs iespēja saņemt arī bezdarbnieka pabalstu," skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Vita Cinīte.

Biedrība un saimnieciskā darbība

Biedrībai ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības noteiktos mērķus. Piemēram, ja biedrības mērķis ir popularizēt latviešu kultūru, tā drīkst izdot un pārdot grāmatas par latviešu kultūru. Iegūtos ienākumus drīkst izmantot vienīgi statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Peļņu, kas gūta no veiktās saimnieciskās darbības, nedrīkst sadalīt starp biedrības biedriem. Piemēram, gūto peļņu no grāmatu tirdzniecības drīkst izlietot autoratlīdzības maksāšanai vai ieguldīt nākamo grāmatu izdošanā.

Dibinot biedrību, jārēķinās ar nelielām izmaksām, jo būs jāmaksā valsts nodeva. Saskaņā ar 15.04.2004. MK noteikumiem Nr.308 valsts nodeva par biedrības reģistrēšanu ir 11,38 eiro.

KOMENTĀRI
1
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv