SKAIDROJUMI

Sezonas laukstrādnieku nodoklis un apdrošināšana pensijai

Lidija Dārziņa, LV portāls16.04.2014
"ĪSUMĀ"

Jauns IIN veids - sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ar 15% likmi:

  • Paredzēts dārzkopības un augļkopības sezonas darbos strādājošajiem;
  • Sezonas darbu periods: 1.aprīlis – 30.novembris;
  • Šogad nodokli varēs maksāt, sākot ar 1.jūniju;
  • Maksimālais darbdienu skaits, kurām piemēro nodokli – 65;
  • Maksimālais ienākums sezonā – 3000 eiro;
  • Minimālais nodoklis – 70 centi par nostrādāto dienu;
  • Darbinieki būs apdrošināti pensijai, ja ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro.
No 1.jūnija būs spēkā jauns iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) veids – sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis ar 15% likmi. Sezonā dārzkopībā un augļkopībā nodarbinātie būs arī sociāli apdrošināti pensijai. Ar jauno nodokļu piedāvājumu cerēts legalizēt nodarbinātību lauksaimniecībā. Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmas darbību nodrošina Lauku atbalsta dienests.

Grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ko Saeima steidzami divos lasījumos pieņēma 6.martā, izstrādāja Budžeta (finanšu) un nodokļu komisija, aizstājot iepriekš valdības iesniegto likumprojektu.

Kritēriji, lai būtu tiesības maksāt šo nodokli, ietverti likuma jaunajā - 11..12pantā "Īpaši noteikumi sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanai", kurā uzskaitīti darbi, kuros sezonā strādājošo ienākumam varēs piemērot jauno nodokli, sezonas ilgums, darba dienu limits, kārtība, kādā reģistrē šī nodokļu maksātājus un citi noteikumi.

Darba devējs, kura saimnieciskā darbība ir saistīta ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, šo nodokli varēs piemērot  ienākumam, kuru izmaksās personai, kas nodarbināta augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā. Likums paredz, ka jauno nodokli varēs piemērot personai, kura no 1.aprīļa līdz 30.novembrim pie viena vai vairākiem darba devējiem strādā ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un kuras ienākums sezonas darbos nepārsniedz 3000 eiro. Likuma pieņemšana kavējās, tāpēc šogad nodokli varēs piemērot no 1.jūnija, kad stāsies spēkā grozījumi.

Noteikts arī minimālais nodokļa maksājums - 0,70 eiro par katru nostrādāto dienu, pat ja aprēķinātais sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis no dienā nopelnītās summas ir mazāks par šo minimālo maksājumu..

Informācijas apkopošanai par sezonas laukstrādniekiem paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu.

"Pirms darbu uzsākšanas jāpārbauda, vai pēdējos četros mēnešos nav pastāvējušas darba tiesiskās attiecības ar šo pašu uzņēmumu."

Ienākuma izmaksātājam pirms darbu uzsākšanas būs jāpārbauda, vai maksātājam četru mēnešu periodā pirms lauksaimniecības sezonas darbu uzsākšanas sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātāja labā nav ar šo pašu ienākumu izmaksātāju pastāvējušas darba tiesiskās attiecības vai nav bijis noslēgts uzņēmuma līgums. Darbinieku reģistrēs LAD informācijas sistēmā, norādot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, ienākuma gūšanas dienu un noslēgtā līguma formu (rakstveidā noslēgts darba līgums vai rakstveidā vai mutvārdos noslēgts uzņēmuma līgums). Katru nodarbinātības dienu sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs šajā informācijas sistēmā reģistrēs sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājam šajā dienā aprēķināto atlīdzību.

Likuma 4.panta (Nodokļa aprēķināšanas un ņemšanas veids) pirmā daļa papildināta ar 7.punktu, nosakot, ka nodokli aprēķina un budžetā iemaksā sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs.

Tāpat kā vairākiem citiem atvieglotā nodokļa režīma veidiem, arī sezonas laukstrādnieka nodokļa maksātāja ienākumiem nepiemēros gada neapliekamo minimumu, kāds ir vispārējās ienākuma nodokļa likmes maksātājam (likuma 12.panta "Maksātāja gada neapliekamais minimums" ar grozījumiem  papildinātā 9.daļa).

Savukārt nodokļa atvieglojumi par apgādājamo tiks saglabāti, ja apgādībā esošais, kas ir  jaunāks par 18 gadiem, saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu (tas paredzēts likuma 13.panta "Atvieglojumi maksātājam" no 1.jūnija papildinātajā 3.4daļā). Tātad skolēns, kurš strādās un no viņa ienākuma tiks maksāts 15% nodoklis, varēs būt ierakstīts viena no vecākiem algas nodokļa grāmatiņā, nepārtraucot izmantot nodokļa atvieglojumu par apgādājamo.

Nodokļa sadalīšana pa budžetiem

Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli ieskaitīs budžetā šādā sadalījumā:

  1. ja ienākumu kopsumma, ko šī nodokļa maksātājs kalendārajā mēnesī ieguvis no viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā, nepārsniedz 70 eiro, ienākuma izmaksātājs nodokli ieskaita iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā;
  2. ja ienākumu kopsumma, ko laukstrādnieku nodokļa maksātājs mēnesī ieguvis no viena vai vairākiem sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājiem kopā, pārsniedz 70 eiro, ienākuma izmaksātājs sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli ieskaita budžetā šādā sadalījumā:
  1. 90 procentus - valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā,
  2. 10 procentus - iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.

Sezonas laukstrādniekus apdrošinās arī pensijai

Saistībā ar grozījumiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā 13.martā pieņemti grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Tie paredz, ka persona, kas maksās sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, būs sociāli apdrošināta pensijai, ja tās pie viena vai vairākiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (6.pants. Obligāti sociāli apdrošināmās personas).

Tā kā grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka arī nerezidenta ienākums, kas gūts kā sezonas laukstrādnieku ienākums, ir apliekams ar šo nodokli, vai tas nozīmē, ka Latvijā sezonā nodarbinātie viesstrādnieki (nerezidenti), maksājot 15% IIN, arī tiks apdrošināti pensijai? Respektīvi, viņiem tiks reģistrēts pensijas kapitāls un attiecīgi Latvija pēc tam maksās (eksportēs) šeit nopelnītās pensijas summas?

Labklājības ministrijas Sociālas apdrošināšanas departamenta nozares vecākā eksperte finansēšanas politikas un juridiskajos jautājumos Airīna Dreimane norāda: "13.martā pieņemtie grozījumi likumā nosaka, ka darba ņēmējs būs arī persona, kura tiks nodarbināta sezonas darbos un maksās sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli. Jau  pašlaik,  piemēram, ja Lietuvas pilsonis strādā Latvijā pie Latvijas darba devēja un valsts sociālās apdrošināšana obligātās iemaksas ir veiktas Latvijā, tad, kad šis Lietuvas pilsonis pieprasīs valsts vecuma pensiju, Latvija aprēķinās un maksās tikai par periodu, kad iemaksas veiktas Latvijā. Turklāt sociālās apdrošināšanas iemaksas viena perioda ietvaros ir jāmaksā tikai vienā valstī, t.i, ja persona strādā paralēli gan Latvijā, gan Lietuvā, tai jānosaka kompetentā dalībvalsts sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanai."

"Skolēni, strādājot un maksājot sezonas laukstrādnieka nodokli, varēs būt apgādībā nodokļa atvieglojumu piemērošanai."

Ar grozījumiem likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14.pants papildināts ar sešpadsmito daļu, nosakot: darba ņēmējiem, kuri maksā sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) aprēķina obligāto iemaksu objektu proporcionāli maksājumam speciālajā budžeta kontā, darba ņēmēja faktiskajiem ienākumiem piemērojot atbilstošu obligāto iemaksu likmi. Kā veidosies  pensijas kapitālam atskaitāmā summa, ja, piemēram, sezonas laukstrādnieka ienākums būs 100 eiro?

VSAA Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga skaidro: sezonas laukstrādnieks iegūst darba ņēmēja statusu un ir pakļauts pensiju apdrošināšanai, ja viņa ienākums (pie visiem laukstrādnieka ienākuma izmaksātājiem kopā) kalendārajā mēnesī pārsniedz 70 eiro (likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 6.panta 2.2daļa). Ja sezonas laukstrādnieka ienākums būs 100 eiro mēnesī, tad 15% nodoklis ir 15 eiro. No tiem 90% (13,50 eiro) tiks ieskaitīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā, 10% - iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.

Pēc tam saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 14.panta 16.daļu VSAA aprēķinās obligāto iemaksu objektu proporcionāli maksājumam speciālā budžeta kontā, darba ņēmēja darba ienākumiem, piemērojot atbilstošo iemaksu likmi.

Obligāto iemaksu likme pensiju apdrošināšanai darba ņēmējam ir 25,16%.

Obligātās iemaksas 20% apmērā no obligāto iemaksu objekta veido pensijas kapitālu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām", ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks (Ministru kabineta 17.12.2013. noteikumu Nr.1503 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem 2014.gadā" 19.punkts). Ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks, 16% no obligāto iemaksu objekta veido pensijas kapitālu saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" un 4% - fondēto pensiju shēmā.

Obligāto iemaksu objekts šajā gadījumā būs 53,65 eiro.

Ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībnieks, pensijas kapitāls būs 10,73 eiro. Ja persona ir fondēto pensiju shēmas dalībnieks, 2014.gadā 1.līmeņa pensijas kapitāls būs 8,58 eiro (16%) un 2.līmenī - 2,15 eiro.

Likuma 5.pants (Sociāli apdrošināmās personas) papildināts ar 3.1daļu, paredzot, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāji varēs arī brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai.

Pārsniedzot ierobežojuma slieksni, parastais nodokļu režīms

Pārsniedzot laukstrādnieku nodokļa piemērošanai noteiktos kritērijus (nodarbinātais sezonā sāk saņemt ienākumus, kas pārsniedz 3000 eiro, strādā vairāk par 65 dienām sezonā), jau nākamajā dienā par strādājošo būs jāmaksā nodokļi vispārējā kārtībā.

Tas noteikts gan likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", gan arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

LAD informācijas sistēmu noteikumi

Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumi Nr.166 "Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai" nosaka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmas izmantošanas kārtību sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīma piemērošanai, administrēšanai un kontrolēšanai, šī nodokļa aprēķināšanas kārtību un sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju reģistrācijas kārtību; kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests, Valsts darba inspekcija un Valsts robežsardze piekļūst LAD sistēmā ievadītajiem datiem par sezonas laukstrādniekiem; kārtību, kādā lauksaimniekam nodrošina piekļuvi informācijas sistēmā ievadītajiem datiem par sezonas laukstrādnieka nostrādātajām dienām un aprēķināto atlīdzību.

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" jaunā - 11.12 panta trešo daļu sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs ir tāds, kas savā īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu lauksaimniecībā izmantojamo zemi izmanto augļkoku, ogulāju vai dārzeņu audzēšanā un kārtējā gadā ir pieteicies vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta Valsts atbalsta plānošanas nodaļas speciāliste (vecākā referente) Agrita Karlapa skaidro: saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 11.12panta trešo daļu tām personām, kas šogad vēlēsies saviem nodarbinātajiem piemērot atviegloto sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir jāpiesaka vienotam platības maksājumam, norādot vismaz vienu no kultūraugu kodiem, kas noteikti 2014.gada 25.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.166 "Noteikumi par Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēmu sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas nodrošināšanai" pielikumā. Pielikumā noteikti tikai tie kultūraugu kodi, kas atbilst augļkopības vai dārzkopības kultūrām. Tādējādi lauksaimnieks deklarēs Lauku atbalsta dienestam, ka viņam ir augļkopības un dārzkopības produkcijas ražošanai atbilstošas platības, kas būs par pamatu Lauku atbalsta dienestam sniegt piekļuvi sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājam (darba devējam) izmantot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa informācijas sistēmai.

Jāņem vērā, ka, piesakoties vienotam platību maksājumam, minimālai kopējai lauksaimniecībā izmantojamai zemes platībai ir jābūt vismaz vienam hektāram, bet katra lauka (vienlaidu zemesgabala, kurā audzē vienu lauksaimniecības kultūru) minimālajai platībai ir jābūt vismaz 0,3 hektāri.

Lauku atbalsta dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Kristīne Ilgaža informē: jau no 9.aprīļa, izmantojot Lauku atbalsta dienesta Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS), ir iespējams iesniegt Platību maksājumu iesniegumu 2014.gadam. Papīra formātā iesniegumus var iesniegt no šā gada 14.aprīļa.

Aizpildīts platību maksājumu iesniegums LAD jāiesniedz līdz 2014.gada 15.maijam. Iesniegumi tiks pieņemti arī līdz 9.jūnijam (ieskaitot), taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu pēc 15.maija.

Šis ir periods, kad lauksaimnieki piesakās maksājumu saņemšanai. Maksājumi netiek izmaksāti gadījumos, ja netiek pildītas tās prasības, kas noteiktas.

Uzņēmējam, kurš nodarbinās sezonas laukstrādniekus, vienu reizi mēnesī jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā darba devēja ziņojums par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, apstiprinot Lauku atbalsta dienesta datubāzē apkopoto informāciju.

Zemkopības ministrija, kas izstrādājusi noteikumus, to anotācijā norāda: ja Lauku atbalsta dienesta informācijas sistēma attiecīgajā dienā nestrādās, tad sezonas laukstrādnieku ienākuma izmaksātājs (vienotās informācijas sistēmas izmantotājs) varēs pieteikt tehniskas problēmas, kā to paredz Ministru kabineta 2013.gada 26.marta noteikumi Nr.161 "Noteikumi par vienoto zemkopības nozares informācijas sistēmu".

Grozījumi likumos un MK noteikumi Nr.166 stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā.

KOMENTĀRI

Ar Rāmkalnu auru

Rāmkalni uzņēmējam, “Rāmkalni Nordeco” īpašniekam VIKTORAM GRŪTUPAM ir gan biznesa ...

Intervija
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv