SKAIDROJUMI

Papildatvaļinājuma piešķiršana

Lidija Dārziņa, LV portāls15.04.2014
"ĪSUMĀ"

Apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

  • darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, - trīs darba dienas;
  • darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, - ne mazāk kā trīs darba dienas.
Darba koplīgumā vai darba līgumā papildatvaļinājumu var paredzēt arī citos gadījumos.
Tuvojas aktīvākais atvaļinājumu laiks, un daudziem ir jāpārdomā, vai nav tiesības uz papildatvaļinājumu. Darba likums to paredz vairākos gadījumos.

Darba likuma 151.pants nosaka, ka ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu piešķir:

  1. darbiniekiem, kuriem ir trīs vai vairāki bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns invalīds līdz 18 gadu vecumam, - trīs darba dienas;
  2. darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, - ne mazāk kā trīs darba dienas.

Darba koplīgumā vai darba līgumā var noteikt citus gadījumus (nakts darbs, maiņu darbs, ilggadējs darbs u.c.), kad darbiniekam piešķirams ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums.

Darba likuma normas nav ļoti detalizētas, tāpēc visbiežāk darba ņēmējiem nav īsti skaidrs, vai tiek respektētas viņa tiesības un kā tās var īstenot. Par papildatvaļinājuma noteikumiem uz LV portāla jautājumiem atbildes sniedz Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas Konsultatīvā centra vadītāja Zaiga Strode.

Papildu atvaļinājums darbos, kas saistīti ar īpašu risku

Z.Strode norāda: "Darba likuma normas neizskaidro jēdzienu "darbi, kas saistīti ar īpašu risku". Darba devējam saskaņā ar darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasībām jāizvērtē darba vides riski savā uzņēmumā. Pamatojoties uz riska novērtēšanas rezultātiem, darba devējs ir tiesīgs noteikt ar īpašu risku saistītus amatus (profesijas) savā uzņēmumā."

Darba devēja atbildību par darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā nosaka Darba aizsardzības likums.

Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izdevumā "Darba likums ar komentāriem" (2010.g.) norādīts: jēdziens "darbinieks, kura darbs saistīts ar īpašu risku", kā arī "darbinieks, kas ir pakļauts īpašam riskam" (termins tika izmantots, pirms spēkā stājās 2010.gada 4.marta grozījumi Darba likumā) nav definēts un īpaši paskaidrots Darba likuma ietvaros, līdz ar to, nosakot, vai darbinieka darbs ir vai nav saistīts ar īpašu risku, ir jāvadās pēc Darba aizsardzības likuma normām un uz tā pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu prasībām. Darba devējam ir jānovērtē darba vietas pastāvošie riski un saskaņā ar novērtēšanas rezultātiem ir jāsagatavo ar īpašu risku saistīto amatu saraksts.

Labklājības ministrijas mājaslapā informatīvajos materiālos par darba aizsardzību, atbildē uz jautājumu, kas ir saprotams ar terminu "īpašs risks", paskaidrots: termins "īpašs risks" ir definēts Darba aizsardzības likuma 1.panta 19.punktā - tas ir darba vides risks, kas saistīts ar tādu paaugstinātu psiholoģisko vai fizisko slodzi vai tādu paaugstinātu risku nodarbinātā drošībai un veselībai, ko nevar novērst vai līdz pieļaujamam līmenim samazināt ar citiem darba aizsardzības pasākumiem, kā vien saīsinot darba laiku, kurā nodarbinātais pakļauts šim riskam.

"Darba likums neaizliedz papildatvaļinājuma dienas dalīt daļās."

Tātad uzskatāms, ka īpašs risks ir tāds darba vides risks, kas ir neatņemama veicamā darba sastāvdaļa, piemēram, lidostu, dispečeru darbs, sociālās aprūpes darbs ar klientiem u.c. To, kuri darbinieki ir pakļauti īpašam riskam, nosaka darba aizsardzības speciālists, balstoties uz darba vides riska novērtējuma rezultātiem.

Īpašā riska nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātā veselību var samazināt, saīsinot darba laiku (Darba likuma 131.panta trešā daļa), piešķirot papildu pārtraukumu (Darba likuma 145.panta sestā daļa) un piešķirot papildatvaļinājumu (Darba likuma 151.panta pirmās daļas 2.punkts).

Periods, uz kuru attiecas tiesības uz ikgadējo papildatvaļinājumu

Darbiniekiem ne vienmēr ir skaidrs, kā uzskaita periodu, par kuru pienākas ikgadējais atvaļinājums un papildatvaļinājums, ja uz to ir tiesības.

Ikgadējais četru nedēļu darba devēja apmaksāts atvaļinājums katram darbiniekam pienākas par viņa individuālā darba gada ietvaros nostrādāto laiku. Ja darbinieks sācis strādāt, piemēram, 2013.gada 1.jūnijā, tad viņa  individuālais darba gads ir no 2013.gada 1.jūnija līdz 2014.gada 31.maijam.

Arī  papildatvaļinājums attiecas uz darbinieka individuālo darba gadu, kas tiek skaitīts no darba tiesisko attiecību sākuma katram individuālam darbiniekam, norāda Z.Strode.

Kad ir jāizņem papildatvaļinājums?

Atvaļinājuma piešķiršana uzņēmumā notiek saskaņā ar ik gadus izstrādāto un apstiprināto atvaļinājuma grafiku.

VDI speciāliste skaidro, ka saskaņā ar Darba likuma 55.panta otrās daļas 4.punktu noteikumus par kārtību, kādā uzņēmumā piešķir ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus un papildatvaļinājumus, ietver uzņēmuma darba kārtības noteikumos.

Z.Strode vēl piebilst, ka Darba likuma normas, atšķirībā no Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma, neregulē papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību.

Savukārt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 42.panta pirmā daļa nosaka, ka amatpersonai (darbiniekam) piešķir Darba likumā noteikto obligāti piešķiramo papildatvaļinājumu. Papildus tam amatpersonai (darbiniekam) var piešķirt apmaksātu papildatvaļinājumu līdz 10 darba dienām pēc pilna ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma izmantošanas. Papildatvaļinājumu var izmantot laikposmā līdz nākamajam ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam. Papildatvaļinājuma piešķiršanas kritērijus, tiem atbilstošo papildatvaļinājuma dienu skaitu un papildatvaļinājuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumu Nr.565 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām" XIX nodaļā ir noteikta kārtība un apmērs, kādā amatpersonai (darbiniekam) piešķir apmaksātu papildatvaļinājumu.

Vai jāraksta iesniegums papildatvaļinājuma piešķiršanai?

Uzņēmuma darba kārtības noteikumos darba devējs var paredzēt lietvedības kārtību, kas nosaka ikgadējā atvaļinājuma pieprasīšanu. Darba likuma 150.pants nosaka, ka atvaļinājums tiek piešķirts vai nu saskaņā ar atvaļinājuma grafiku, vai arī pamatojoties uz darbinieka iesniegumu.

Papildatvaļinājuma dienas var izņemt pa daļām

Atvaļinājumu, t.sk. arī papildatvaļinājumu, piešķir saskaņā ar pušu vienošanos. Likums neaizliedz papildatvaļinājuma dienas dalīt daļās.

Vai neizmantoto papildatvaļinājumu dienas var pārcelt?

Ja darbinieks nav zinājis par savām tiesībām uz papildatvaļinājumu,  vai to var prasīt nākamajā gadā? Atbildot uz šo jautājumu, Z.Strode norāda: ņemot vērā to, ka Darba likums neregulē papildatvaļinājumu piešķiršanas kārtību, Darba inspekcijas ieskatā, pusēm vienojoties, papildatvaļinājumu var pārcelt uz nākamo gadu. Jautājums par noilguma tiesībām prasīt neizmantoto atvaļinājumu, Darba inspekcijas ieskatā, būtu skatāms kontekstā ar Darba likuma 31.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka visi prasījumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, noilgst divu gadu laikā, ja likumā nav noteikts īsāks noilguma termiņš.

Topošajos Darba likuma grozījumos paredzēts 151.panta papildinājums

Saeimā izskatīšanā ir Darba likumu grozījumu projekts, kurā paredzētas izmaiņas arī likuma 151.pantā, kas regulē papildatvaļinājuma piešķiršanu. Likumprojekta izstrādātāja Labklājības ministrija projekta anotācijā norāda: praksē nereti rodas neskaidrības par to, vai arī attiecībā uz papildatvaļinājumu ir piemērojams līdzīgs noteikums, kā ikgadējā atvaļinājuma gadījumā – ka darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā atvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts. Lai novērstu šīs neskaidrības, 151.pants tiks papildināts ar jaunu trešo daļu, nosakot, ka turpmāk arī ikgadējais apmaksātais papildatvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts darbinieka pārejošas darbnespējas gadījumā.

KOMENTĀRI
2
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv