SKAIDROJUMI

Kultūras pieminekļa īpašnieka priekšrocības un ierobežojumi

Vineta Vilcāne, LV portāls13.01.2014
"ĪSUMĀ"
  • Ierosinājumus objektu iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā var iesniegt ikviens.
  • Kultūras objektu īpašniekiem par saviem līdzekļiem jāveic pieminekļu konservācija, uzturēšana, remonts un restaurācija.
  • Konservācijas, restaurācijas un remonta darbi - tikai ar VKPAI atļauju un tās kontrolē.
  • Pieminekļu īpašniekiem jāinformē VKPAI par katru pieminekļa bojājumu.
  • Kultūras vērtību zaudējušus pieminekļus var izslēgt no valsts aizsargājamo pieminekļu saraksta.
  • Katram valsts aizsardzībā esošam kultūras piemineklim tiek noteiktas aizsardzības zonas, kurās kultūrvēsturisko vidi ietekmējošas darbības drīkst veikt tikai ar VKPAI atļauju.
  • Ar NĪN neapliek valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai (ir atsevišķi izņēmumi).
Latvijas kultūras pieminekļu klāsts ir daudzveidīgs, prioritāri tie izmantojami zinātnes, izglītības un kultūras mērķiem. Saimnieciskajā darbībā pieminekļus var izmantot vienīgi tad, ja tās rezultātā netiek nodarīts kaitējums piemineklim, netiek mazināta tā vēsturiskā, zinātniskā un mākslinieciskā vērtība. LV portāls skaidro, ko kultūras piemineklim un tā īpašniekam nozīmē pieminekļa valsts aizsardzības statuss.

Valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi Latvijā ir valsts, pašvaldību, citu publisku personu un privātpersonu īpašumā, kurām ir jānodrošina šo pieminekļu saglabāšana. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) uzskaitē tiek ņemti visi valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi neatkarīgi no to pieejamības (publiski pieejami, slēgti apskatei), apjoma, piederības (valsts īpašums, privātīpašums) un tehniskā stāvokļa. Visu valsts aizsardzībā esošo kultūras pieminekļu saraksts pieejams VKPAI mājaslapā mantojums.lv.

Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" nosaka, ka īpašnieka pienākums ir ievērot likumus, citus normatīvos aktus un VKPAI norādījumus par kultūras pieminekļu izmantošanu un saglabāšanu. Tāpat šo objektu īpašnieku pienākums ir informēt Inspekciju par katru pieminekļa bojājumu.

Statusa piešķiršana un atņemšana

Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, gādājot par to aizsardzību, tiek saglabāts Latvijas kultūrvēsturiskais mantojums. Likums aizliedz to iznīcināšanu. Kultūras pieminekļi ietver plašu materiālās kultūras daļu. Tie ir gan kultūrvēsturiskas ainavas, atsevišķas teritorijas, piemēram, senkapi, ievērojamu personu darbības vietas, gan arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti. Valsts aizsardzībā esošajiem pieminekļiem Latvijas, Eiropas un pasaules kontekstā ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība.

Valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti tiek iekļauti Ministru kabineta noteikumu Nr.473 paredzētajā kārtībā. Šie noteikumi noteic arī kārtību, kādā objekti izslēdzami no pieminekļu saraksta, ja pilnībā zaudēta kultūras pieminekļa vērtība.

Valsts aizsardzībā esošajiem objektiem ir divu veidu statusi – valsts nozīmes kultūras pieminekļi un vietējas nozīmes kultūras pieminekļi.

Priekšlikumus, ietverot pamatojumu objekta iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, VKPAI var iesniegt jebkura fiziska un juridiska persona. Šī rīcība nav jāsaskaņo ar objekta īpašnieku, statusa piešķiršanai nav nepieciešama īpašnieka atļauja.

"2013.gadā kultūras pieminekļa statuss tika piešķirts 53 objektiem."

Pēc iesnieguma saņemšanas Inspekcija izvērtē un lemj par valsts vai vietējas nozīmes kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu vai arī atteikumu. Izvērtējot priekšlikumus, tiek ņemta vērā objekta vēsturiskā, zinātniskā, mākslinieciskā vai cita kultūras vērtība un kultūras pieminekļa tipoloģiskās grupas izplatība Eiropā, Baltijas jūras reģionā, Latvijā vai novadā.

Pozitīvi vērtējama pašu kultūras vērtību īpašnieku vēlme tiem iegūt kultūras pieminekļa statusu. VKPAI norāda, ka 2013.gada decembra vidū Inspekcijā tika iesniegti 76 ierosinājumi iekļaut objektus pieminekļu sarakstā, no tiem 30 bija īpašnieku ierosinājumi. Kopumā 2013.gadā kultūras pieminekļa statuss tika piešķirts 53 objektiem, piemēram, šo statusu ieguvusi Veselavas muižas kungu māja.

Diemžēl laika zobs un īpašnieku nevērība dara savu. Neveicot saglabāšanu, ik gadu vairāki kultūrvēsturiski vērtīgi objekti iet zudībā. Kultūras pieminekļus, kuri pilnībā zaudējuši kultūras pieminekļa vērtību, piemēram, ēka ir nodegusi vai mākslas darbs iznīcināts un dabā neeksistē, var izslēgt no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Lēmumu par to pieņem Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, savukārt ar kultūras ministra rīkojumu objekts tiek izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. VKPAI norāda, ka 2013.gadā no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta izslēgti trīs objekti.

Izmaiņu veikšana piemineklim ir ierobežota

Kultūras objektu īpašniekiem jānodrošina to saglabāšana – pašiem par saviem līdzekļiem ir jāveic pieminekļu konservācija, uzturēšana, remonts un restaurācija.

Likums nosaka: kultūras pieminekļu konservāciju, restaurāciju un remonta darbus drīkst veikt tikai ar VKPAI rakstveida atļauju un tās kontrolē. Tas nozīmē: ja kultūras objekta īpašnieks ir iecerējis tajā kādas izmaiņas, viņam obligāti par to ir jāinformē VKPAI un jāsaņem attiecīgās atļaujas vai noraidījums iecerētajām darbībām. Patvaļīgi un pēc saviem ieskatiem objektā nedrīkst veikt pārveidojumus. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai to oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai gadījumos, kad tā ir vienīgā iespēja pieminekļa saglabāšanā, vai arī situācijās, kad pārveidojumu rezultātā nemazinās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība.

"Neveicot saglabāšanu, ik gadu vairāki kultūrvēsturiski objekti iet zudībā."

Katram valsts aizsardzībā esošam kultūras piemineklim tiek noteiktas aizsardzības zonas, kuras noteikšanai nav nepieciešama zemes lietotāja vai īpašnieka piekrišana. Šajā zonā kultūrvēsturisko vidi ietekmējošas darbības, piemēram, mežsaimniecisko darbību, zemes reljefa mākslīgu pārveidošanu, drīkst veikt tikai ar VKPAI atļauju, tāpat kā pašā piemineklī.

Aizsargjoslas tiek noteiktas saskaņā ar MK noteikumiem Nr.392. Nosakot joslu lielumu, vērā tiek ņemts pieminekļa statuss, ainaviskā vērtība un teritorijas attīstības prioritātes atbilstoši vietējās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam. Savukārt ap pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātiem kultūras pieminekļiem, lauku apdzīvotās vietās aizsardzības zona ir 500 metru attālumā, bet pilsētās – 100 metru attālumā no pieminekļa.

Priekšrocības valsts aizsardzībā esošu kultūras objektu īpašniekiem

Valsts aizsardzībā esoša objekta īpašniekam darbošanās objektā ir diezgan ierobežota. Tomēr ir nodrošinātas arī zināmas priekšrocības. Likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" nosaka: ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapliek valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai. Izņēmums ir dzīvojamās mājas un zeme to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantojams nekustamais īpašums, kā arī nekustamais īpašums, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām. Par saimniecisko darbību nav uzskatāma objekta izmantošana kultūras funkciju īstenošanai, izņemot kinoteātrus.

Praksē ne visus valsts aizsardzībā esošos kultūras pieminekļus to īpašnieki saglabā atbilstoši kultūras pieminekļu prasībām. Līdz ar to pastāv situācijas, ka īpašnieks ir atbrīvots no NĪN un nepilda normatīvo aktu prasības par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saglabāšanu. Ar šī gada 1.janvāri spēkā ir stājušies grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", lai motivētu kultūras pieminekļu saglabāšanu. Saskaņā ar veiktajiem grozījumiem valsts aizsargājamo kultūras pieminekli varēs aplikt ar nekustamā īpašuma nodokli, ja pēc Inspekcijas atzinuma tas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām.

"2013.gadā no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta ir izslēgti 3 objekti."

Līdz 2014.gada 10.janvārim VKPAI pašvaldībām, kuru administratīvajās teritorijās atrodas valsts aizsardzībā esošie kultūras pieminekļi, sniedza pirmreizēju informāciju par neatbilstoši uzturētajiem pieminekļiem. Attiecīgi tie objekti, kas nebūs atbilstoši uzturēti, 2014.gadā tiks aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli. Ja īpašnieks būs novērsis attiecīgos trūkumus, pamatojoties uz VKPAI atzinumu, objekts tiks atbrīvots no aplikšanas ar nodokli.

Ēkām, kuras reģistrētas kā kultūras pieminekļi saskaņā ar MK noteikumu "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"112.punktu, samazina kadastrālo vērtību. Valsts nozīmes kultūras pieminekļiem samazina par 45%, bet vietējas nozīmes – par 35 procentiem.

Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 24.pantu no valsts un pašvaldību budžetiem var iedalīt līdzekļus valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai, ja tie pieejami sabiedrības apskatei. Līdzekļus no valsts budžeta pēc VKPAI ierosinājuma iedala valsts nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai.

Inspekcijā informē, ka pērn kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas ietvaros tikuši atvēlēti nedaudz vairāk kā 230 tūkstoši latu. Arī šogad tiks piešķirts finansējums kultūras pieminekļiem neatliekamiem glābšanas darbiem. Tāpat kultūras pieminekļu īpašnieki var pretendēt uz finansējumu Eiropas Savienības fondu un citu starptautisku finanšu instrumentu projektu konkursu ietvaros.

Pašvaldību atbalsts

Normatīvie akti ļauj pašvaldībām to budžetos paredzēt līdzekļus vietējas nozīmes kultūras pieminekļu konservācijai un restaurācijai. Uz jautājumu, cik aktīvi Latvijas pašvaldības atbalsta vietējas nozīmes kultūras pieminekļu īpašniekus, VKPAI Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Katrīna Kukaine atbild: "Katrai pašvaldībai ir individuāla pieeja šajā jautājumā, tā atkarīga no kultūras pieminekļu daudzuma un tehniskā stāvokļa, pašvaldībai pieejamiem resursiem. Pārsvarā atbalsts izpaužas nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumos vai pieredzes sniegšanā iedzīvotājiem. Atzīmējams, ka arvien biežāk pašvaldības atzīst kultūras mantojuma sociālekonomisko lomu un izceļ kultūras pieminekļu aizsardzības nozīmi pašvaldību attīstības programmās, kā arī iegulda resursus kultūrvēsturisku teritoriju sakopšanā, izpratnes veidošanā par kultūras mantojuma saglabāšanas nepieciešamību."

Vairākas Latvijas pašvaldības sniedz nozīmīgu atbalstu kultūras pieminekļu īpašniekiem. Rīgā ar šā gada 7.janvāri stājušies spēkā grozījumi saistošajos noteikumos nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumu piešķiršanas kārtībā. Grozījumi paredz virknei ēku samazinātu nekustamā īpašuma nodokli. Personai par ēkām, kas atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijās, un par ēkām, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ārpus šīm teritorijām, ja sabiedrībai šīs ēkas ir pieejamas no publiskās ārtelpas un ir izpildīti kritēriji: ir izbūvēts šādas ēkas fasādes dekoratīvais apgaismojums, atvieglojums – 25%; ir veikta šādas ēkas fasāžu pilna atjaunošana un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums, atvieglojums – 50%; ir veikta šādas ēkas pilna restaurācija, renovācija vai rekonstrukcija un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums, atvieglojums – 75 procenti. Savukārt, ja ir veikta šādas koka ēkas pilna restaurācija, renovācija vai rekonstrukcija un ir izbūvēts fasādes dekoratīvais apgaismojums, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums ir 90% apmērā. Cerēts, ka šie atvieglojumi veicinās kultūrvēsturiski vērtīgu ēku sakopšanu un kultūrvēsturiskās vides kvalitātes uzlabošanu.

Kultūras objektu īpašniekiem bieži vien svarīgs ir ne tikai finansiālais atbalsts, bet arī prasmes un zināšanas, kas nepieciešamas objektu apsaimniekošanai. Piemēram, Kuldīgas pašvaldība ir izveidojusi restaurācijas centru, kurā iedzīvotāji var saņemt konsultācijas.

KOMENTĀRI
JAUNĀKIE
Bruņinieku 41, Tālr.: 673-106-75
Rīgā, LV-1011 E-pasts: portals@lv.lv