Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
MK noteikumos par profesiju klasifikatoru ir četri pielikumi:
Kas ir Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators (PK) ir valsts vienotās ekonomiskās informācijas klasifikācijas sistēmas sastāvdaļa. Tas veidots, adaptējot Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju International Standart of Occupations (ISCO-08) (2008.gada klasifikācija). Tā aizstāja Starptautisko standartizēto profesiju klasifikācijas versiju Eiropas Savienībā International Standard Classification of Occupations the European Union variant (ISCO 88 (COM)) (1988.gada klasifikācija).
PK 2010.gadā tika izstrādāts no jauna, un visām profesijām tika piešķirts jauns Starptautiskās darba organizācijas (SDO) kods, kurš turpmāk nemainīsies. PK ir sistematizēts profesiju (arodu, amatu, specialitāšu) saraksts. Tas veidots, lai nodrošinātu starptautiskajai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu, skaidro Labklājības ministrijas (LM) Darba tirgus politikas vecākā referente Aina Liepiņa.
Jauno PK Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izmantoja 2011.gada tautas skaitīšanā, un 2015.gadā CSP plāno veikt lielu darba samaksas struktūras apsekojumu, kurā izmantos PK.
Speciāliste uzsver, ka PK nav iekļauti amatu pienākumi, amatu apraksti, uzdevumi un funkcijas, kas var būt aprakstītas specifiskos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Tajā ir ietverti tikai profesiju grupas profesionālās darbības pamatuzdevumi.
Jomas, kurās ir obligāta Profesiju klasifikatora lietošana
PK lietošana ir obligāta vairākās jomās. Tas ir jāizmanto darba tiesiskajās un dienesta attiecībās (izņemot valsts drošības iestādes). Piemēram, saskaņā ar Darba likumu, noslēdzot darba līgumu, amata aprakstā obligāti jānorāda darbinieka profesijas (aroda, amata, specialitātes) nosaukums atbilstoši PK iekļautajam profesijas (aroda, amata, specialitātes) nosaukumam.
"Profesijas (amata) nosaukumam jāatbilst profesijas (amata) funkcijām."
PK jālieto tajās informācijas sistēmās, kurās tiek nodrošināta darbaspēka uzskaitei nepieciešamās informācijas aprite. PK lietošana ir obligāta oficiālajā statistikā, ar darbaspēku saistītos pētījumos, nodrošinot Starptautiskās darba organizācijas praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu. Klasifikatora lietošana ir svarīga arī ārējā ekonomiskajā sadarbībā, izglītības programmu satura izstrādei, kā pamatdokumentus izmantojot profesiju standartus, vēl citās jomās, kur nepieciešams lietot apstiprinātus profesiju nosaukumus.
Profesiju klasifikatora struktūra
Profesijas klasificētas 10 pamatgrupās atbilstoši Starptautiskās darba organizācijas noteiktiem kodiem. Kā nulles pamatgrupa kopš 2011.gada PK ir iekļautas nacionālās bruņoto spēku profesijas.
Pamatgrupās profesijas ir klasificētas apakšgrupās un mazajās grupās (tajās apvienotas profesijas ar augstu līdzības pakāpi).
Mazās grupas profesijas ir klasificētas atsevišķās grupās, kur apvienotas atsevišķu darbības jomu atbilstošās profesijas. LM speciāliste uzsver, ka profesiju nosaukumi nav klasificēti atkarībā no uzņēmuma darbības veida, bet atkarībā no profesiju profesionālās darbības pamatuzdevumiem.
MK noteikumu pielikumi
MK noteikumiem ir četri pielikumi.
1.pielikumā noteiktas profesiju kvalifikācijas pamatprasības, piemēram, minimālais izglītības līmenis, teorētisko zināšanu, prasmes, kā arī atbildības pakāpe, kas nepieciešama pamatuzdevumu izpildei.
1.pielikumā iekļauti arī profesiju profesionālās darbības pamatuzdevumi. Tie norādīti katrai pamatgrupai, apakšgrupai, mazajai un atsevišķajai grupai. A.Liepiņa norāda: ja mazajā grupā ir tikai viena atsevišķā grupa, tad šīs atsevišķās grupas pamatuzdevumi ir tādi paši, kā mazās grupas pamatuzdevumi, un tie netiek atkārtoti.
3.pielikumā atainots profesiju saraksts kodu augošā secībā.
4.pielikumā profesijas ir sakārtotas alfabēta secībā pēc profesijas pamatvārda vai pamatvārdiem, kas rakstīti ar alfabēta lielajiem burtiem.
2.pielikums ir profesiju standarti. Tie sagrupēti piecos profesionālās kvalifikācijas līmeņos (teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu). Profesiju standarti attiecas uz profesionālo izglītības jomu, un tos izmanto izglītības programmu satura izstrādāšanai.
Profesiju kodi
Noteikumu pielikumos katrai profesijai piešķirts Starptautiskās darba organizācijas (SDO) noteiktais kods. Tas nozīmē, ka profesijas kodā pirmie četri cipari atbilst SDO noteiktajai starptautiskajai profesiju klasifikācijai, kā arī raksturo profesiju hierarhiju klasifikatora grupās. No tiem: pirmais cipars norāda pamatgrupas kārtas numuru, otrais (kopā ar pirmo) – apakšgrupas koda numuru, trešais (kopā ar diviem pirmajiem) – mazās grupas koda numuru, ceturtais (kopā ar pirmajiem trim) – atsevišķās grupas koda numuru. Savukārt nākamie cipari profesijas kodā parāda konkrētas profesijas kārtas numuru (augošā secībā) klasifikatora atsevišķajā grupā.
A.Liepiņa atgādina, ka profesijas kodam nav obligāti jābūt darba līgumā, amata aprakstā vai citā dokumentā. Tā vietā ir obligāti jānorāda profesijas (aroda, amata, specialitātes) nosaukums. Savukārt, ja iepriekšminētajos dokumentos ir norādīts profesijas kods, tam ir jāsakrīt ar PK norādīto kodu.
LM speciāliste arī noraida izskanējušos apgalvojumus par profesiju kodu biežo maiņu – tie nav mainījušies kopš 2010.gada, kad stājās spēkā iepriekšminētie noteikumi. Savukārt, ja profesija tiek svītrota no PK, tās kodu citai profesijai piešķirt nevar.
Kā lietot Profesiju klasifikatoru
Ir vairāki veidi, kā PK meklēt nepieciešamo profesiju. Visvieglāk to var atrast 4.pielikumā profesiju sarakstā alfabēta secībā pēc profesijas pamatvārda vai pamatvārdiem, kas rakstīti ar lielajiem latviešu alfabēta burtiem. Profesiju var arī atrast, meklējot to profesiju sarakstā kodu augošā secībā vai pēc noteiktiem profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumiem.
Profesijas nosaukumu parasti veido pamatvārds, bet atsevišķos gadījumos divi pamatvārdi. Lai raksturotu kādu no profesijas īpašībām, nosaukuma pamatvārdiem ir pievienoti apzīmējumi jeb pazīmes – primārās, sekundārās un terciārās. Primārā pazīme (viens vārds) paskaidro pamatvārdu un raksturo profesijas darbības jomu. To parasti norāda tieši pirms pamatvārda. Sekundārā pazīme savukārt sniedz papildu informāciju par primārās pazīmes nozīmi. To norāda pirms primārās pazīmes, nošķirot ar slīpsvītru. Terciārā pazīme dod papildu informāciju par pamatvārda nozīmi. To parasti norāda aiz pamatvārda un liek iekavās. Šo pazīmi var nelietot profesijas nosaukumā.
Piemēram, profesijas nosaukumam "1321 11 MEISTARS (apstrādes rūpniecībā)" var lietot nosaukumu "1321 11 MEISTARS", vēl papildus tam pievienojot nepieciešamos palīgvārdus (paskaidrojošos vārdus) atbilstoši konkrētā uzņēmuma struktūrai. Profesijas (amata) nosaukumam jāatbilst profesijas (amata) veicamajām funkcijām. Jo, piemēram, nav pareizi veidots amata nosaukums "Galvenais speciālists" vai "Vecākais speciālists", jo tā var nosaukt speciālistu grupu, nevis amatu.
Ar vārdu uzņēmums PK tiek domāta valsts vai pašvaldību iestāde, komersants, personālsabiedrība, biedrība, nodibinājums vai fonds, reliģiska organizācija, politiska partija vai cits tiesību subjekts, kas nodarbina vismaz vienu darbinieku. Savukārt termins pamatdarbības struktūrvienība ir attiecināms uz jebkuru šāda veida struktūrvienību, t.sk. departamentu, nodaļu, sektoru, biroju, bataljonu, iecirkni, cehu, brigādi u.c. Tās nosaukumu izvēlas atkarībā no uzņēmuma pamatdarbības struktūras.
Piemēram, profesijas nosaukumu "1213 05 Pamatdarbības struktūrvienības VADĪTĀJS /DIREKTORS (valsts pārvaldes jomā)" var lietot valsts pārvaldes iestādes, t.sk. pēc LM struktūras pamatdarbības struktūrvienības profesijas nosaukumiem, piemēram, "1213 05 Sociālās apdrošināšanas departamenta DIREKTORS" un "1213 05 Pensiju politikas nodaļas VADĪTĀJS". Tādējādi vienu profesijas kodu var izmantot divām dažādām pamatdarbības struktūrvienībām.
Attiecīgi apzīmējums atbalsta struktūrvienība attiecināms uz jebkuru no šīm struktūrvienībām – pārvalde, filiāle, departaments, nodaļa, punkts, birojs u.c. Tās nosaukumu atkarībā no uzņēmuma pamatdarbības atbalsta veida izvēlas atbilstoši klasifikatoram. Piemēram, profesijas nosaukumam "1212 04 Personāla struktūrvienības VADĪTĀJS/DIREKTORS" var lietot nosaukumu "1212 04 Personāla departamenta DIREKTORS un /vai "1212 04 Personāla nodaļas VADĪTĀJS" atbilstoši konkrētā uzņēmuma struktūrai.
"Ja profesija svītrota no klasifikatora, tās kodu nevar piešķirt citai profesijai."
PK nav norādīti atvasinātie profesiju nosaukumi ar tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, vietnieks, vecākais, vadošais, maiņas, iecirkņa u.c. Tāpat nav norādītas profesiju kvalifikācijas kategorijas un klases. Tas nozīmē, ja attiecīgajai profesijai nav izveidota atvasinātā profesija, klasifikatora lietotājs var brīvi izvēlēties vienu no atvasināto profesiju nosaukumiem un, saglabājot pamatnosaukuma kodu, lietot to pēc nepieciešamības.
Piemēram, attiecīgajiem vadītāju profesiju nosaukumiem var pievienot apzīmējumu vietnieks – profesijas nosaukumam "1211 03 Finanšu DIREKTORS" var lietot nosaukumu "1211 03 Finanšu DIREKTORA VIETNIEKS".
A.Liepiņa norāda, ka PK lietotājiem ir atļauts sīkāk paskaidrot tajā norādītās profesijas nosaukumu ar apzīmējumiem. Piemēram, profesijas nosaukumam "7317 04 PINĒJS" var lietot nosaukumu "7317 04 Klūgu PINĒJS". Tas nozīmē, ka apzīmējums šeit ir vārds klūgas.
PK lietotājs var piešķirt profesijai arī savu papildu kodu, papildinot to ar kārtas numuru. Piemēram, veicot vienādus profesionālās darbības pamatuzdevumus atšķirīgas darba samaksas noteikšanai, profesiju "7549 01 LABORANTS" papildinot ar kārtas numuru, var sadalīt profesijās "7549 01 01 LABORANTS" un "7549 01 02 Vecākais LABORANTS" un tā turpinot izveidot tās pašas profesijas ar papildu kodiem.
PK profesija "Grāmatvedis" ir sadalīta pēc izglītības līmeņa. Tas nozīmē, ka vecākajam grāmatvedim ir noteikti jābūt cilvēkam ar augstāko profesionālo izglītību, grāmatvedim (ceturtā līmeņa kvalifikācija) jābūt ar koledžas izglītību, grāmatvedim (trešā līmeņa kvalifikācija) jābūt ar vidējo profesionālo izglītību. Līdz ar to, lai PK sadalītu šīs viena nosaukuma profesijas, iekavās aiz profesijas nosaukuma ir ierakstīts izglītības līmenis.
Klasifikatorā profesiju nosaukumi galvenokārt ir norādīti vīriešu dzimtē, klasifikatora lietotājam ir tiesības profesiju nosaukuma pamatvārdā lietot arī sieviešu dzimtes galotni.
Profesiju klasifikatora aktualizēšana
PK aktualizē pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā. Priekšlikumus klasifikatora aktualizēšanai juridiskas personas var iesniegt LM. Pēc to saņemšanas ministrija sagatavo grozījumus noteikumos par PK, kurus divas reizes gadā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Līdz 1.augustam valdībā iesniedz tos priekšlikumus, kas iesniegti līdz 1.maijam, līdz 30.decembrim – priekšlikumus, kas LM iesūtīti līdz 1.oktobrim.
Iesniedzot priekšlikumus par jaunu profesiju iekļaušanu klasifikatorā, ir jānorāda profesijas nosaukums, pamatojums tās nepieciešamībai (amata apraksts, profesijas standarts u.c.), profesijas paredzamā vieta klasifikācijā, kā arī profesijas profesionālās darbības pamatuzdevumu apraksts.
LM pārstāve norāda, ka visiem profesiju vai amatu nosaukumiem ir jābūt valsts valodā, nelietojot anglicismus, piemēram, "marketings" (latviešu valodā – tirgvedība), "menedžeris" (latviešu valodā – vadītājs). Turklāt jaunajiem terminiem profesiju (amatu) nosaukumos ir jābūt saskaņotiem ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas apstiprināto terminoloģiju.
Problēma: Profesiju klasifikators un profesiju standarti, to savietojamība
2006.gada 21.septembra grozījumi Profesionālās izglītības likuma 24.pantā noteica, ka, sākot ar 2007.gada 1.septembri, profesijas standarts ir PK daļa. Tas nosaka profesijai atbilstošos profesionālās darbības pamatuzdevumus un pienākumus, profesionālās kvalifikācijas pamatprasības, to izpildei nepieciešamās vispārējās un profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumiem Nr.149 "Profesiju standartu izstrādes kārtība", sākot ar 2007.gada 1.septembri, Izglītības un zinātnes ministrija vai Valsts izglītības satura centrs desmit dienu laikā pēc tam, kad ir saņemts protokols no Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdes par profesijas standarta projekta saskaņošanu, nosūta LM priekšlikumu par PK aktualizēšanu, ekspertu atzinumus un saskaņotā profesijas standarta projektu.
A.Liepiņa norāda, ka profesiju standartu (PS) iekļaušana PK radījusi daudzas problēmas un neskaidrības, jo:
LM nav atbildīga par profesiju standartu satura izstrādi, bet atbildīga par pašu normatīvo aktu, kas savukārt rada problēmas normatīvā akta projekta saskaņošanā un aizstāvēšanā Ministru kabinetā.
Kā atzina A.Liepiņa, iepriekšminētie argumenti ir pietiekams iemesls LM rudenī savā interneta mājaslapā rīkot aptauju par profesiju standartu izņemšanu no PK un atsevišķa profesiju standartu reģistra izveidošanu.
Ar PK un tā pielikumiem detalizētāk var iepazīties interneta mājaslapā http://www.lm.gov.lv/text/80.
