Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mūsdienās bez saskaņošanas ar būvvaldi faktiski var uzcelt tikai būdu savam sunim.
LV portāla infografika;
Designed by Freepik
Pašu spēkiem būvē pirmās grupas būves
Ministru kabineta noteikumos Nr.500 ;"Vispārīgie būvnoteikumi" visas būves iedalītas divās lielās grupās – ēkās un inženierbūvēs. Ēkas šis normatīvais akts iedala trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā ir zemākā, bet trešā - augstākā grupa (sk. MK noteikumu 1.pielikumu).
Pie pirmās grupas pieder tā dēvētās mazēkas - vienstāva ēkas, tai skaitā nojumes un palīgēkas, kuru apbūves laukums nav lielāks par 25 m2. Šajā grupā iekļautas ārpus pilsētu un ciema teritorijām esošas lauku saimniecību vienstāva nedzīvojamās ēkas, kuras nav paredzētas dzīvnieku turēšanai, un palīgēkas (piemēram, saimniecības ēkas, noliktavas, šķūņi, pagrabi, nojumes, garāžas) ar apbūves laukumu līdz 60 m2, kā arī atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, un citas.
Savukārt pie pirmās grupas inženierbūvēm pieder, piemēram, māju ceļš viena īpašnieka zemes gabalā, rakti dīķi ar virsmas laukumu vienas zemes vienības robežās līdz 0,5 ha platībā, arī žogi un mūri viena zemes gabala robežās.
Bez saskaņošanas var uzcelt tikai būdu savam sunim
"Tas nozīmē, ka šobrīd bez saskaņošanas nedrīkst būvēt nevienu būvi," secina Rīgas pilsētas būvvaldes Patvaļīgās būvniecības izvērtēšanas nodaļas vadītāja Monta Ābele-Sedliņa. "Līdz ar to atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam visu šķūnīšu, lapeņu, nojumīšu, dārza māju ar platību līdz 25 m2, tostarp "sirsniņmājiņu" būvniecība ir jāsaskaņo būvvaldēs, jo visi šie objekti pieder pie pirmās grupas būvēm.
Šo mazēku būvniecība tiek saskaņota vienkāršotā kārtībā. Tātad, pirms ķerties pie būvmateriālu un naglu iegādes, būvvaldē ir jāiesniedz paskaidrojuma raksts, kurā aprakstīta iecerētā būve. Šeit jāuzsver, ka tikai pirmās grupas būvēm dokumentāciju drīkst aizpildīt pasūtītājs. Pie tam paskaidrojuma raksta saskaņošana ir bezmaksas pakalpojums."
Ja iecerēts lielāks objekts, dokumentu kārtošanas process būs daudz sarežģītāks.
Taču daudzi savus malkas šķūnīšus vai nojumītes ir uzbūvējuši pirms daudziem gadiem, kad neviens neprasīja šādu saskaņojumu.
"Šajā gadījuma būtiskā robežšķirtne ir 1995.gads," skaidro M.Ābele-Sedliņa. "Šāda būve tiek uzskatīta par padomju laika būvniecību, un tās esamība nav jāsaskaņo būvvaldē, jo tā nepārvērtē minētā laika būvniecības normatīvos aktus. Bet pēdējo divdesmit gadu laikā tapušās pirmās grupas būves ir jālegalizē, veicot būvvaldē vienkāršotās saskaņošanas procedūru.
"Šobrīd bez saskaņošanas nedrīkst būvēt nevienu būvi."
Uzmanība jāpievērš vēl kādam apstāklim: cita starpā jānoskaidro, vai iecerētā vai jau esošā sīkbūve neskar kādu no aizsargjoslām. Tas nozīmē, ka šādas būves celtniecība vai legalizācija būs jāsaskaņo ar šo joslu turētāju. Tāpat jāievēro būves attālums no kaimiņa īpašuma robežas. Mūsu praksē ir bijuši vairāki gadījumi, kad ļaudis, piemēram, ir sūdzējušies par viņu mājas logiem pārāk tuvu uzbūvētām "sirsniņmājiņām"."
Rīgas pilsētas būvvaldē ir iespējams saņemt arī konsultāciju, kā sagatavot nepieciešamos dokumentus. Nav iemesla domāt, ka arī citā pašvaldībā būvvalde atteiks padomu vai konsultāciju, ja personā tajā vērsīsies.
"Būvvaldē ir jāsaskaņo arī inženierbūves, piemēram, sētas atjaunošana. Ja izvēlētais materiāls un sētas dizains tiks veidots līdzīgs jau esošajam žogam, tad šī nav uzskatāma par patvaļīgu būvniecību," informē M.Ābele-Sedliņa. "Toties tad, ja paredzēti jauni sētas elementi, būs vajadzīga vienkāršota saskaņošana."
Būvvaldē ir saskaņojami arī labiekārtojuma elementi, piemēram, bērnu smilšu kastes vai solu novietojums.
Sodi par patvaļīgu būvniecību
Būvniecības likuma 18.panta otrajā daļā ir skaidri definēta patvaļīga būvniecība – tie ir "būvdarbi, kas uzsākti vai tiek veikti bez būvatļaujas vai pirms tam, kad būvatļaujā, apliecinājuma kartē vai paskaidrojuma rakstā izdarīta atzīme par attiecīgo nosacījumu izpildi; gadījumos, kad attiecīgie lēmumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir nepieciešami, kā arī būvdarbi, kas neatbilst būvprojektam un normatīvo aktu prasībām, ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Patvaļīga būvniecība ir arī būves vai tās daļas ekspluatācija neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam vai būvdarbi, kas uzsākti bez attiecīgas projekta dokumentācijas, ja tāda nepieciešama saskaņā ar normatīvajiem aktiem".
"Šādus patvaļīgas būvniecības objektus mēs klasificējam pēc būvkontroles procesa stadijas," skaidro M.Ābele-Sedliņa. "Tā var būt jauna lieta, gadījums, ja pieņemts lēmums par seku novēršanu, un situācija, kad indivīds nepilda būvvaldes lēmumu un viņam tiek piemērota piespiedu izpilde."
Šajā saistībā minami raksturīgākie administratīvie pārkāpumi:
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 152.pantā noteikts, ka par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas minēti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 4300 eiro.
Dārgāk izmaksās patvaļīga būvniecība – fiziskajām personām no 140 līdz 1400 eiro, bet juridiskajām personām – no 700 līdz 7100 eiro.
Kopš šā gada marta saskaņā ar LAPK 152.pantu Rīgas pilsētas būvvalde sākusi
sodīt atbildīgos par patvaļīgi veiktu būvniecību galvaspilsētā. No 31.marta līdz
septembra sākumam tā ir izskatījusi 192 lietas, kuru ietvaros kopumā piemēroti
naudas sodi par vairāk nekā 119 tūkstošiem eiro.
Šā gada 1.jūlijā stājušies spēkā arī jauni Rīgas domes saistošie noteikumi
Nr.147 "Par pašvaldības nodevu par būvatļaujas izdošanu Rīgā", kas nosaka ar
nodevu par būvatļaujas saņemšanu apliekamos objektus, nodevas apmēru, nodevas
maksāšanas kārtību un atvieglojumus Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā.
Tie paredz, ka no 2016.gada 1.jūlija šī nodeva piecas reizes tiks
paaugstināta tiem būvobjektiem, kuros konstatēta patvaļīga būvniecība.
Ko darīt ar patvaļīgi iestiklotajām lodžijām un balkoniem?
Dzīvokļa īpašuma likumā ir definēts, kas ir uzskatāms par dzīvokļa atsevišķā īpašuma elementiem un kas ietilpst kopīpašumā esošajā daļā, kā arī noteiktas prasības kopīpašnieku saskaņojumiem. Ar citiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāskaņo jebkura pārbūve atsevišķā dzīvoklī vai ēkā, kas skar kopīpašumu - nesošās konstrukcijas, starpstāvu pārsegumu konstrukcijas (piemēram, apvienojot stāvus, izbūvē divstāvu dzīvokli), ēkas fasādi (piemēram, durvju izbūvi vai logu aizbūvēšanu/paplašināšanu), jumtu, kā arī koplietošanas telpas (piemēram, koridora telpas samazināšana) un koplietošanā esošās inženierkomunikācijas.
Ja dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši apsaimniekotāju, pārvaldnieku vai namu pārvaldi veikt šādu saskaņošanu, pilnvarojumu attiecīgi noformējot, tad šīs personas ir tiesīgas to darīt.
Līdz ar to lodžijas un balkona iestiklošana vai pārbūve jāsaskaņo Rīgas pilsētas būvvaldē, tāpat kā jebkuri citi būvdarbi. Ja darbi veikti bez atļaujas, tad atbilstoši likumā noteiktajam tie uzskatāmi par patvaļīgu būvniecību ar visām no tā izrietošajām sekām.
"Pēdējo divdesmit gadu laikā tapušās pirmās grupas būves ir jālegalizē."
Rīgā kopumā šobrīd ir uzskaitīti vairāk nekā 211 tūkstoši lodžiju un balkonu, no kuriem neskaitāmi ir iestikloti bez jebkādas saskaņošanas. Lai sakārtotu šo jautājumu, Rīgas dome izstrādā priekšlikumus, kas noteiktu laika robežu, līdz kurai patvaļīgi iestiklotās balkoni un lodžijas tiktu "amnestētas" un to īpašniekiem nevajadzētu saskaņot šo patvaļīgi veikto būvniecību.
Lai neradītu liekus un jūtamus tēriņus pilsētas iedzīvotājiem, Rīgas dome uzskata, ka spēkā esošais regulējums nav attiecināms uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru lodžijas un balkoni jau ir iestikloti un nerada apdraudējumu sabiedrībai.
Šajā saistībā jāuzsver, ka dzīvojamās mājas apsaimniekotājam reizi gadā nams ir vizuāli jāapseko. Ja tiek konstatēti apdraudējumi, jāveic ēkas defektu padziļināta izpēte un dzīvokļu īpašniekiem jāpiedāvā to novēršanas paņēmieni un izmaksas. Taču uz visiem, kas nākotnē plāno jebkādus labiekārtošanas darbus, attieksies prasības par atļauju saņemšanu, kā arī sodi par patvaļīgu būvniecību.
Bez saskaņošanas var veikt tikai kosmētisko remontu
Atbilstoši normatīvajiem aktiem bez saskaņošanas drīkst veikt tikai kosmētiska rakstura remontu – sienu krāsošanu vai tapešu nomaiņu, jaunas vannas vai izlietnes uzstādīšanu, neskarot ēkas nesošās vai nenesošās konstrukcijas, inženierkomunikācijas, kā arī nepārsniedzot pieļaujamo trokšņu līmeni. Šādā gadījumā nav nepieciešams ne būvprojekts, ne būvatļauja, ne vienkāršotās atjaunošanas apliecinājuma karte.
Ja remonta īstenošanas gaitā ir paredzēta telpu pārplānošana, nojaucot vai izbūvējot kādu nenesošu starpsienu, un savu akceptu devuši dzīvokļu īpašnieki, tad būs nepieciešama dzīvokļa vienkāršotās atjaunošanas apliecinājuma karte, kuru izstrādā sertificēts būveksperts.
Bet, ja tiek paredzēta durvju ailas izbūve kādā nesošajā sienā vai kādas koplietošanas telpas (piemēram, ratiņtelpas vai balkonu) pievienošana dzīvoklim, tad būs vajadzīgs gan būvprojekts, gan būvatļauja. Jebkurā gadījumā, ja dzīvokļa remonta laikā paredzēta jebkāda pārplānošana, vajadzētu vērsties pēc padoma pie sertificēta speciālista – arhitekta vai būvinženiera, vai būvvaldes darbiniekiem.
"Mēs ļoti bieži saņemam informāciju no daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem, ka kaimiņš kaut ko pārbūvē savā dzīvoklī," stāsta M.Ābele-Sedliņa. "Ļaudis ir kļuvuši aktīvāki un vairāk ieinteresēti sava īpašuma uzturēšanā un saglabāšanā."
Šajā skaidrojumā aplūkota Rīgas pilsētas būvvaldes prakse, taču likumi un Ministru kabineta noteikumi ir spēkā visā valstī; uz tiem ir balstīti vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, un arī vietējo būvvalžu speciālisti savā darbā vadās no likumu normām.
Kā norāda būvniecības speciālisti, normatīvo regulējumu būvvaldes gan var interpretēt nedaudz atšķirīgi. Tā kā iepriekš minētais liecina, ka būvniecības jomā īpašniekam nekādas lielas brīvības nav, pirms sākt ko celt vai pārbūvēt, pareizākais solis būs par turpmāko rīcību visu noskaidrot vietējā būvvaldē.
