Vēstnieks atzīmēja līguma centrālo lomu kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās centienos un pauda pārliecību, ka ir jāturpina iepriekšējās pārskata konferencēs pieņemto lēmumu, īpaši 2010. gadā apstiprinātā Rīcības plāna, īstenošana. Viņš uzsvēra Latvijas centienus Kodolieroču neizplatīšanas līguma stiprināšanā un informēja, ka drīzumā uzsāksim savu prezidentūru Kodolmateriālu piegādātāju grupā laika posmā no 2018. līdz 2019. gadam.
J. Kārkliņš apsveica Ziemeļkorejas lēmumu pārtraukt ballistisko raķešu un kodolizmēģinājumus – ir svarīgi turpināt iesāktos centienus, lai panāktu pilnīgu un neatgriezenisku Ziemeļkorejas kodolatbruņošanos. Latvijas pārstāvis arī apliecināja nemainīgu atbalstu Kopīgajam visaptverošajam rīcības plānam (Joint Comprehensive Plan of Action, JCPOA) un akcentēja konstruktīvas pieejas nepieciešamību vienošanās saglabāšanā.
Uzsverot Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegumu (Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty, CTBT) nozīmi, vēstnieks atzina, ka līguma stāšanās spēkā būtu nozīmīgs solis ceļā uz kodolieroču attīstības ierobežošanu un pasauli bez kodolieročiem.
Tāpat J. Kārkliņš atzīmēja nepieciešamību stiprināt noteikumos balstīto starptautisko kārtību, ņemot vērā, ka starptautisko saistību neievērošana mazina savstarpējo uzticēšanos un negatīvi ietekmē kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās centienus. Šajā kontekstā vēstnieks aicināja Krieviju iesaistīties konstruktīvā dialogā ar ASV par Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma (Intermediate Nuclear Forces Treaty, INF) līguma saistību ievērošanu, kā arī atkārtoti izteica bažas par Budapeštas memoranda nosacījumu neievērošanu attiecībā uz drošības garantijām Ukrainai.
Uzrunā tika atzīmēta arī Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras centrālā loma augstu drošības standartu nodrošināšanā kodolenerģijas izmantošanā miermīlīgiem mērķiem.
Informācijai
1970. gada Kodolieroču neizplatīšanas līgums ir vienīgais visaptverošais kodolieroču režīms pasaulē, kas ietver trīs pīlārus – atbruņošanos, neizplatīšanu un atomenerģijas izmantošanu civiliem nolūkiem. Līgumam pievienojušās 190 dalībvalstis, tai skaitā 5 kodolvalstis – ASV, Krievija, Lielbritānija, Francija un Ķīna. Latvija līgumu ratificēja 1992. gadā. Līguma Pārskata konference notiek reizi piecos gados, un tās laikā tiek izvērtēts iepriekšējos gados paveiktais.
Budapeštas memorands 1994. gadā noteica Ukrainas atteikšanos no valstī esošajiem kodolieročiem un iestāšanos Kodolieroču neizplatīšanas līgumā kā valstij bez kodolieročiem, pretī saņemot drošības garantijas un apliecinājumu Ukrainas teritoriālajai integritātei.