Saskaņā ar CSP metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem CSP izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.
No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 1,9 % bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1 %, bet privātajā sektorā – 1,8 %.
Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu pieauga par 8,4 tūkst. jeb 0,9 %, privātajā sektorā – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 %, sabiedriskajā – par 1,0 tūkst. jeb. 0,4 %.
Aizņemtās un brīvās darbvietas pa sektoriem
|
Vidēji 2016. gadā, tūkst. |
Vidēji 2017. gadā, tūkst. |
Pārmaiņas, % |
|
| Brīvās darbvietas pavisam |
14,4 |
17,0 |
17,9 |
| Privātajā sektorā |
9,0 |
10,9 |
21,8 |
| Sabiedriskajā sektorā |
5,5 |
6,1 |
11,6 |
| Aizņemtās darbvietas pavisam |
887,3 |
895,7 |
0,9 |
| Privātajā sektorā |
599,3 |
606,7 |
1,2 |
| Sabiedriskajā sektorā |
288,0 |
289,1 |
0,4 |
Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,9 % no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī speciālistu pamatgrupā - 2,1 %. Gada laikā straujāk audzis pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem.
Brīvās darbvietas pa profesiju pamatgrupām
2017. gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bijavalsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē – 4,6 %, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā – katrā 2,3 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,2 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 2,1 %. Tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības brīvo darbvietu īpatsvars arī bija salīdzinoši augsts – 2,0 %.
Aizņemto un brīvo darbvietu skaits pa saimniecisko darbību veidiem
|
Vidēji 2016. gadā |
Vidēji 2017. gadā |
|||||
| Brīvās darbvietas, tūkst. | Aizņemtās darbvietas, tūkst. | Brīvo darbvietu īpatsvars, % | Brīvās darbvietas, tūkst. | Aizņemtās darbvietas, tūkst. | Brīvo darbvietu īpatsvars, % | |
| Pavisam |
14,4 |
887,3 |
1,6 |
17,0 |
895,7 |
1,9 |
| Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība (A) |
0,3 |
21,4 |
1,3 |
0,3 |
21,7 |
1,3 |
| Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde (B) |
0,0 |
2,8 |
0,7 |
0,0 |
2,8 |
0,9 |
| Apstrādes rūpniecība (C) |
2,1 |
111,7 |
1,9 |
2,6 |
112.2 |
2.3 |
| Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (D) |
0,1 |
13,2 |
1,1 |
0,3 |
13,3 |
1,8 |
| Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija (E) |
0,1 |
7,9 |
1,4 |
0,2 |
7,9 |
2,1 |
| Būvniecība (F) |
0,9 |
54,2 |
1,7 |
1,3 |
58,1 |
2,3 |
| Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts (G) |
1,9 |
146,8 |
1,3 |
2,2 |
145,2 |
1,5 |
| Transports un uzglabāšana (H) |
1,2 |
76,8 |
1,5 |
1,6 |
77,0 |
2,0 |
| Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi (I) |
0,7 |
32,5 |
2,2 |
0,7 |
32,9 |
2,0 |
| Informācijas un komunikācijas pakalpojumi (J) |
0,6 |
30,5 |
1,9 |
0,7 |
32,1 |
2,0 |
| Finanšu un apdrošināšanas darbības (K) |
0,4 |
18,4 |
2,0 |
0,4 |
18,2 |
2,0 |
| Operācijas ar nekustamo īpašumu (L) |
0,3 |
27,7 |
1,0 |
0,4 |
27,5 |
1,3 |
| Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) |
0,3 |
41,1 |
0,6 |
0,3 |
41,4 |
0,8 |
| Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība (N) |
0,6 |
37,3 |
1,6 |
0,7 |
38,0 |
1,7 |
| Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana (O) |
2,6 |
62,5 |
4,0 |
3,1 |
63,5 |
4,6 |
| Izglītība (P) |
0,7 |
98,0 |
0,7 |
0,7 |
98,6 |
0,7 |
| Veselība un sociālā aprūpe (Q) |
1,3 |
65,0 |
2,0 |
1,5 |
66,2 |
2,2 |
| Māksla, izklaide un atpūta (R) |
0,2 |
24,8 |
0,6 |
0,2 |
24,9 |
0,9 |
| Citi pakalpojumi (S) |
0,1 |
14,9 |
0,8 |
0,1 |
14,1 |
0,6 |
2017. gadā augstākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,3 % no visām darbvietām reģionā jeb 11,5 tūkst., savukārt zemākais – Kurzemes reģionā (1,0 % jeb 0,8 tūkst.).
Informāciju par aizņemtajām un brīvajām darbvietām sadalījumā pa reģioniem CSP apkopo pēc uzņēmuma vai iestādes biroja vai pamatnozares adreses.
2017. gada 4. ceturkšņa beigās Latvijā bija 17,6 tūkst. brīvo darbvietu, bet to īpatsvars no visām darbvietām – 1,9 %, kas ir nedaudz zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā (2,0 %). Lietuvā no visām darbvietām brīvas bija 1,5 %, bet Igaunijā, tāpat kā Latvijā, – 1,9 %. Salīdzinot ar 2016. gada 4. ceturkšņa beigām, brīvo darbvietu skaits pieauga par 3,1 tūkst. jeb 21,7 %, bet, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni, tas nedaudz samazinājās – par 0,1 tūkst. jeb 0,4 %.
Aizņemtās darbvietas 2017. gada 4. ceturkšņa beigās bija 897,7 tūkst. un salīdzinājumā ar 2016. gada 4. ceturkšņa beigām tās pieauga par 13,4 tūkst. jeb 1,5 %. Salīdzinot ar 3. ceturksni, darbvietu skaits samazinājās par 1,0 tūkst. jeb 0,1 %.
Absolūtās izmaiņas un izmaiņas procentos aprēķinātas no datiem, kas nav pārvērsti tūkstošos.
Plašāka informācija par aizņemtajām un brīvajām darbvietām Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā "Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks – Galvenie rādītāji". Dati par aizņemtajām un brīvajām darbvietām 2017. gadā un 2017. gada 4. ceturksnī publicēti CSP datubāzē sadaļā "Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks" (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).
Metodoloģiskie skaidrojumi
Saskaņā ar apsekojuma metodoloģiju brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu pretendentu, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Brīvo darbvietu īpatsvaru aprēķina procentos, dalot brīvo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās ar kopējo darbvietu skaitu ceturkšņa beigās (aizņemtās + brīvās darbvietas).
Datus par aizņemtajām un brīvajām darbvietām iegūst no komercsabiedrību, individuālo komersantu, valsts un pašvaldību budžeta iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu iesniegtajiem ceturkšņu statistiskas pārskatiem, kā arī no administratīvajiem datu avotiem. No zemnieku un zvejnieku saimniecībām iekļauj tikai tās, kurās nodarbināto skaits ir 50 un vairāk.
Privātajā sektorā ietilpst komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu līdz 50 %, visu veidu komercsabiedrības bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, individuālie komersanti, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ar nodarbināto skaitu 50 un vairāk.
Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un komercsabiedrības, kā arī komercsabiedrības ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50 % un vairāk, nodibinājumi, biedrības un fondi un to komercsabiedrības.
