Jāuzsver, ka visiem iedzīvotājiem nav jābūvē skataka vai cita īpaša būve vietā, kur no centralizētajiem ūdensapgādes vai kanalizācijas tīkliem atzarojas pievads uz konkrēto ēku. Praksē risinājumi var būt katrai ēkai atšķirīgi, ņemot vērā nekustamā īpašuma specifiku. Tāpēc pakalpojumu lietotājiem ar iestādi vai komersantu, kas konkrētajai ēkai sniedz ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumus, jāvienojas par to, kur ir iespējams ierīkot komercuzskaites mēraparāta mezglu. Var būt gadījumi, kad iedzīvotājiem nekādi papildu izdevumi neradīsies, tāpat kā gadījumi, kad mezglu var būt nepieciešams atsevišķi izbūvēt.
Lielākoties par centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu atbild pakalpojumu sniedzējs, bet par ēku iekšējo ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem un pievadiem – īpašuma lietotājs vai īpašnieks. Likumi pieļauj komercuzskaites mēraparāta mezgla izbūvi ārpus piederības robežas. Tas nozīmē, ka komercuzskaites mēraparāta mezglu var ierīkot arī privātīpašniekam piederošā ēkā, piemēram, tās pagrabā.
Mezglam ir jābūt vietā, kur pakalpojumu sniedzējs varētu tai piekļūt pārbaudes, remonta, mēraparāta nomaiņas u.tml. nolūkos, arī iepriekš vienojoties ar īpašuma lietotāju vai īpašnieku.
Vienlaikus atzīmējam, ka Ūdenssaimniecības pakalpojuma likums stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī. Tas paredz pārejas periodu komercuzskaites mēraparātu mezglu izbūvei līdz 2020. gada 1. janvārim.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicinās Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas biedrus un citus ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējus skaidrot iedzīvotājiem informāciju par mērierīču mezglu izveidi.