Likuma izmaiņas rosinātas, lai par darbu varētu samaksāt arī tiem komisiju darbiniekiem, kuri, piemēram, sarakstos reģistrē vēlētājus, organizē balsošanu vēlētāja dzīvesvietā, piedalās balsu skaitīšanā, bet kuru atalgojums patlaban nav regulēts. Spēkā esošā kārtība nosaka, ka vēlēšanu nodrošināšanai var pieaicināt, piemēram, grāmatvežus, datorspeciālistus, kuru darba atlīdzību, slēdzot līgumu, nosaka atbilstoši finansējumam un attiecīgajam amatam pēc Valsts un pašvaldību institūciju amatu kataloga.
Līdzšinējā prakse liecina, ka vēlēšanu nodrošināšanai papildu darbiniekus nepieciešams pieaicināt iecirkņos, kuros ir liels skaits vēlētāju, jo ar patlaban noteiktajiem septiņiem komisijas locekļiem nav pietiekami, lai nodrošinātu iecirkņa darbu vēlēšanu un balsu skaitīšanas laikā, situāciju deputātiem raksturoja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Izmaiņas paredz, ka pieaicinātajām personām var uzdot pildīt vēlēšanu iecirkņa komisijas locekļa pienākumus, izņemot piedalīšanos komisijas lēmumu pieņemšanā un komisijas priekšsēdētāja vai sekretāra aizvietošanu. Paredzēts arī, ka šo personu atlīdzības apmēru pielīdzina vēlēšanu komisijas locekļu atlīdzībai, kā arī kompensē ēdināšanas izdevumus.
Likuma izmaiņas attiektos apmēram uz 1700 vēlēšanu komisiju darbiniekiem, un viņu darba samaksas finansēšanai būtu nepieciešami apmēram 320 tūkstoši eiro, liecina CVK informācija.
Galīgo lēmumu par likuma izmaiņu virzīšanu izskatīšanai Saeimā komisija plānojusi pieņemt februāra beigās, līdz tam vēl sagaidot Finanšu ministrijas atzinumu par nepieciešamo finansējumu, informē Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Šulcs.
