Parlamentārā sekretāre pauda gandarījumu par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta saprašanās memoranda parakstīšanu, un uzsvēra pozitīvos rezultātus, kas tika sasniegti iepriekšējā finanšu instrumenta plānošanas periodā. J. Frolihs Holte īpaši pozitīvi atzīmēja Norvēģijas sniegto ieguldījumu tieslietu sistēmas infrastruktūras attīstībā Latvijā, kas tiks turpināts arī jaunajā finanšu instrumenta ietvarā.
Pārrunājot ES un EEZ dienaskārtības jautājumus, J. Frolihs Holte uzsvēra, ka Norvēģija ļoti rūpīgi seko līdzi Brexit procesam un tai ir svarīgi saglabāt ciešas attiecības ar Lielbritāniju. Z. Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka arī Eiropas nākotnes kontekstā ir svarīgi, lai Brexit process būtu rūpīgi izsvērts un labi pārvaldīts.
Parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ciešāka ES sadarbība drošības un aizsardzības jomā dos vērtīgu pienesumu arī ES-NATO sadarbībai, īpaši atzīmējot iniciatīvu par bruņoto spēku un transporta mobilitātes veicināšanu Eiropā, kas ir aktuāla arī pārvietojot NATO spēkus ES ietvaros. J. Frolihs Holte atzina, ka ir būtiski, lai ES drošības un aizsardzības iniciatīvas papildina NATO darbu, kā arī pauda Norvēģijas interesi nākotnē iesaistīties Pastāvīgas strukturētas sadarbības (PESCO) un ES Aizsardzības fonda iniciatīvās.
ES jautājumu kontekstā tika pārrunāti arī nesenā Austrumu partnerības samita rezultāti. Parlamentārā sekretāre pauda, ka Latvijas interesēs ir spēcīgs un drošs Austrumu partnerības valstu reģions, īpaši atzīmējot arī Norvēģijas sniegto atbalstu Rīgas Juridiskās augstskolas programmai, apmācot Austrumu partnerības valstu jaunos diplomātus un ierēdņus. ES un EEZ lietu valsts sekretārs uzsvēra, ka arī Norvēģijas interesēs ir turpināt atbalstīt EEZ tuvākos kaimiņus.
Sarunas laikā tika pārrunāts arī jautājums par Latvijas zvejas kuģu iespējām nodarboties ar sniega krabju zveju Svalbāras arhipelāga zvejas rajonā. Parlamentārā sekretāre un ES un EEZ lietu valsts sekretārs pauda cerību, ka jautājums tiks atrisināts visām procesā iesaistītajām pusēm vienojoties un atrodot savstarpēji pieņemamu risinājumu.
Uzziņai
EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu finansējums ir papildus ārvalstu finansējums nacionālajā valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, ko nodrošina Islande, Lihtenšteinas Firstiste un Norvēģijas karaliste, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.
14. decembrī notika svinīgā parakstīšanas ceremonija, kuras laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs J. Frolihs Holte parakstīja saprašanās memorandus par Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumenta ieviešanu 2014. – 2021. gadā. Finanšu instrumentam noteiktas piecas prioritātes: 1) inovācijas, pētniecība, izglītība un konkurētspēja; 2) sociālā iekļaušana, jaunatnes bezdarbs un nabadzības samazināšana; 3) vide, enerģija, klimata pārmaiņas un zemu izmešu ekonomika; 4) kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība, fundamentālās tiesības un brīvības; 5) tieslietas un iekšlietas.
