Parlamentārā sekretāre īpašu uzmanību sanāksmē pievērsa dalībvalstu sadarbībai drošības un aizsardzības jomā. Pastāvīgās strukturētās sadarbības izveide drošībā un aizsardzībā ir būtisks panākums ES ciešākas sadarbības veicināšanā. "Latvija īpaši novērtē plānoto militārās mobilitātes projekta īstenošanu, kas ļaus vienkāršot militārā ekipējuma un personu pārvietošanu ES robežās", savā uzrunā akcentēja Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Pastāvīgā strukturētā sadarbība paredz arī Eiropas aizsardzības industrijas attīstības programmas izveidi. VLP sanāksmē parlamentārā sekretāre uzsvēra nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu pieeju šai programmai arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica novērtēja atbalstu Latvijas priekšlikumam iekļaut Eiropadomes secinājumos mediju pratības aspektu.
"Mediju pratības iekļaušana Eiropadomes secinājumos atspoguļo ES dalībvalstu kopīgu izpratni par jautājuma svarīgo nozīmi un dalībvalstu līderu apņemšanos darīt vairāk šajā virzienā." Mediju pratība ir būtiska, lai veidotu saliedētu un kritiski domājošu sabiedrību.
Savukārt VLP 50. panta formāta sanāksmes laikā ES 27 dalībvalstu pārstāvji, tostarp Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre, augstu novērtēja ES sarunveža M. Barnjē un viņa komandas darbu un līdz šim panākto AK izstāšanās no ES sarunās. Parlamentārā sekretāre pozitīvi novērtēja līdz šim sarunās panākto, uzsverot, ka īpaši būtiski ir turpināt darbu, lai varētu runāt par iespējamo nākotnes attiecību modeli, tā sniedzot skaidrību par ES pilsoņu un uzņēmēju interešu aizsardzību.
Parlamentārā sekretāre diskusijā vērsa uzmanību uz galvenajiem izaicinājumiem, ar ko ES 27 dalībvalstīm būs jāsaskaras turpmākajā procesā. "Pirmkārt, jāsaglabā ES 27 dalībvalstu vienotība, kas bijusi izšķiroši svarīga līdz šim. Katra dalībvalsts par to ir atbildīga. Otrkārt, AK un ES kopīgā izpratne par izstāšanās sarunu statusu jāpārvērš juridiski saistošā Izstāšanās līgumā. Visbeidzot, ES 27 jāturpina iekšējais darbs, lai panāktu vienotu izpratni par kopīgajām interesēm nākotnes attiecību ar AK kontekstā, bet, pirms tiek sperti tālākie soļi sarunām ar AK par nākotni, jāsaprot arī britu nostāja virknē ar nākotnes attiecībām saistītos jautājumos," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Informācijai
8. decembrī Eiropas Komisija un Eiropas Savienības sarunvedis nāca klajā ar rekomendāciju Eiropadomei konstatēt pietiekamu progresu sarunās starp AK un ES par AK izstāšanos no ES. ES un AK sagatavojuši Kopīgu ziņojumu par progresu izstāšanās sarunās, kas atspoguļo abu pušu politisku apņemšanos un kopīgu izpratni par līdzšinējā sarunu procesā panākto progresu, jo īpaši trīs prioritārajos izstāšanās jautājumos – pilsoņu tiesības, finanšu saistības un robežas (AK (Ziemeļīrija) un Īrija). Finanšu saistību jomā puses ir vienojušās, ka Lielbritānija izpildīs visas līdz šim uzņemtās finansiālās saistības.
15. decembrī ES 27 dalībvalstu valstu un valdību vadītāji izvērtēs, vai izstāšanās sarunās panāktais progress ir pietiekams, lai virzītos uz sarunu ar AK nākamo izstāšanās kārtu – ar skatu uz nākotnes attiecībām.
Vispārējo lietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, un 2017. gada otrajā pusgadā to vada ES Padomes prezidējošā valsts Igaunija.
