Samita laikā notikušajā Eiropas Savienības (ES) un Austrumu partnerības valstu ārlietu ministru diskusijā E. Rinkēvičs uzsvēra, ka Austrumu partnerība jāuztur kā vienots politisks ietvars visiem partneriem, vienlaikus respektējot katras partnervalsts redzējumu par turpmāko sadarbību. "Svarīgi ievērot diferenciāciju un rast abpusēji pieņemamu risinājumu turpmākajai sadarbībai gan ar ambiciozākajām valstīm, gan valstīm bez vēlmes sadarbību nākotnē būtiski padziļināt," norādīja ārlietu ministrs. Tāpat viņš pauda gandarījumu par ieviestajiem Rīgas samita lēmumiem, sākot no vīzu liberalizācijas Ukrainai un Gruzijai un beidzot ar padziļināto individuālo sadarbību.
E. Rinkēvičs arī uzsvēra, ka Latvija gribētu redzēt ciešu sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm drošības, digitālās ekonomikas, enerģētikas un transporta jomās. Kā vienu no būtiskiem Austrumu partnerības politikas aspektiem viņš minēja atbalstu partnervalstīm cīņā ar tādiem drošības izaicinājumiem kā hibrīdais apdraudējums. Šajā kontekstā ministrs uzsvēra, ka Austrumu partnerības valstīs jāveicina mediju neatkarība, žurnālistikas kvalitāte un medijpratība.
Informācijai
Pirmais Austrumu partnerības samits notika Prāgā 2009. gadā, kura laikā ES un Austrumu partnerības partnervalstis dibināja Austrumu partnerības politikas formātu. Kopš tā laika Austrumu partnerības samiti notikuši 2011. gadā Varšavā, 2013. gadā Viļņā un 2015. gadā Rīgā.
Samits ir augsta līmeņa ES un AP partnervalstu galotņu tikšanās, kas notiek reizi divos gados.
Austrumu partnerība tiek īstenota attiecībā uz Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu.
