Uzrunājot viesus, ministrs Edgars Rinkēvičs pateicās klātesošajiem par ieguldījumu - atgūstot mūsu valsts neatkarību, aizstāvot valsts intereses Eiropā un plašajā pasaulē, stiprinot neatkarību un drošību: "Ārlietu ministrijā ir lasāms Zigfrīda Annas Meierovica teiktais gandrīz pirms 100 gadiem, uzrunājot Satversmes sapulci drīz pēc Latvijas de iure atzīšanas: brīvību mēs izcīnījām ar ieročiem, bet mūsu valsts atzīšanu mēs panācām ar prātu un ar spalvu.
Arī mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka valsts brīvība un neatkarība vispirms ir jāsargā ar prātu un ar spalvu. To ikdienā arī darām – ļoti mainīgajos apstākļos.
Šodien ir arī vēsturiska diena, jo tieši pirms 10 gadiem, 2007. gada 17. novembrī, Ārlietu ministrija atgriezās savās sākotnējās telpās. Tolaik Valsts prezidents Valdis Zatlers un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš svinīgi atklāja rekonstruētās telpas, kas bija arī simboliski, jo mēs atgriezāmies mājās, no kurām mēs savulaik tikām padzīti okupācijas varu rezultātā. Mums nācās pielikt daudz pūļu, lai atgūtu ministrijas vēsturiskās telpas, tādējādi nodrošinot arī valsts nepārtrauktību. Šeit ministrijā ir iemūžināti diplomātu vārdi, kas ir savulaik tikuši represēti tikai par to, ka viņi bijuši diplomāti. Šī visa ir mūsu vēsture. Mūsu nākotne neapšaubāmi ir aktīvā diplomātijā, Eiropas Savienības un NATO stiprināšanā un arī mūsu pašu labklājības celšanā".
Atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienu, Ārlietu ministrijā skatāma izstāde "Ceļošanas un pārvietošanās brīvība. 16.–20. gadsimta pirmās puses ceļojumu dokumenti", kurā parādīti 16.–20. gadsimta oriģinālie dokumenti no Latvijas Valsts vēstures un Ārlietu ministrijas arhīva: Kurzemes un Zemgales hercogistes (1562–1795) un Zviedru Vidzemes (1621–1710) ceļošanas dokumenti, iekšzemes ceļošanas dokumenti un pases ceļošanai uz ārzemēm Krievijas impērijas valdīšanas laikā Latvijas teritorijā (no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam), ceļošanas dokumenti Latvijas Republikas laikā (1918–1940) arī sūtņu diplomātiskās un kurjera pases, kā arī okupācijas laikā trimdā izdotie ceļošanas dokumenti.
Kā īpaši unikālus var izcelt Kurzemes hercoga Jēkaba parakstīto pasi sūtnim uz Krieviju Frīdriham Johanam fon der Rekem, kas izdota Jelgavā 1646. gada 20. februārī; Rīgas pilsētas galvas no 1901. līdz 1912. gadam Džordža Armitsteda vectēvam Lielbritānijas pilsonim Džordžam Armitstedam (1785–1848) izsniegtā garantija pases saņemšanai braucienam uz ārzemēm kopā ar ģimeni Rīgā 1846. gada 26. aprīlī. Izstādē skatāmas arī diplomātu Kārļa Zariņa, Jūlija Feldmana, Ludviga Sējas, Pētera Oliņa diplomāta pases un kurjera pases.
Ļoti interesanta ir 1935. gada aprīlī izdotā Latvijas valsts basketbola vienības kolektīvā pase braucienam uz Šveici, lai piedalītos Eiropas čempionātā, kur "sapņu komanda" ieguva zelta medaļu.
Izstāde Ārlietu ministrijā apskatāma līdz 11. decembrim. Interesentiem, kas vēlas aplūkot izstādi, jāpiesakās iepriekš sūtot pieteikumu e-pastā media@mfa.gov.lv
Valsts dibināšanas 99. gadadienai par godu ārvalstīs notiek Latvijas vēstniecību un pārstāvniecību rīkoti un atbalstīti pasākumi, kas tiek organizēti sadarbībā ar diasporas pārstāvjiem, latviešu organizācijām, Latvijas draugu apvienībām un citiem sadarbības partneriem pasaulē – svētku pieņemšanas, koncerti, izstāžu atklāšanas un citi pasākumi.
