Luksemburgas Universitātes Juridiskajā, Ekonomikas un Finanšu fakultātē ārlietu ministrs uzstājās ar priekšlasījumu par Eiropas nākotni, tās perspektīvām un izaicinājumiem, kā arī atbildēja uz universitātes mācībspēku, studentu un interesentu jautājumiem. Ministrs vērsa klātesošo uzmanību uz faktu, ka šogad atzīmējam 25 gadus kopš diplomātisko attiecību atjaunošanas un 95 gadus kopš Luksemburga atzina Latviju de iure.
"Latviju un Luksemburgu vieno teicamas divpusējās attiecības, aktīvs politiskais dialogs un cieša sadarbība Eiropas Savienības un NATO ietvaros, kā arī Baltijas un Beniluksa valstu formātā. Mēs esam līdzīgi domājoši daudzos jautājumos Eiropas Savienībā – pats galvenais, ka redzam Eiropas Savienību kā risinājumu, ne kā problēmu," sacīja ministrs.
Ministrs akcentēja, ka Latvijas redzējums uz mazas valsts vietu starptautiskajā sistēmā ir līdzīgs kā Luksemburgai un ir interpretējams kā multilaterālisms. Turklāt mazas valstis var būt redzamas un ietekmīgas starptautiskajās organizācijās. Latvija tāpat kā Luksemburga ir atvērta valsts - gan atvērta ekonomika ar liberālu tirgus pieeju, gan arī iepretim daudznacionālam iedzīvotāju sastāvam.
E.Rinkēvičs pozitīvi novērtēja aktīvo darbu pie ES aizsardzības un drošības kapacitātes celšanas un pauda pārliecību, ka stiprinot ES drošības un aizsardzības spējas, jāpievērš uzmanība tādiem jautājumiem kā iekšējās (ES dalībvalstu) un ārējās (partneru) noturības veicināšana pret hibrīdo apdraudējumu, stratēģiskās komunikācijas spēju stiprināšana, kiberdrošības nostiprināšana, civilo spēju attīstība, kā arī aktīvāka koordinācija starp ES un NATO plašā drošības jautājumu spektrā.
Oficiālās vizītes pirmās dienas noslēgumā ārlietu ministrs tikās ar latviešu diasporas Luksemburgā pārstāvjiem, lai pārrunātu diasporas redzējumu par aktuālajiem Latvijas un starptautisko attiecību jautājumiem. Ministrs tika informēts par asociācijas rīkotajām "Luksemburga–Latvija" aktivitātēm. "Latviešu diasporai Luksemburgā ir augsti profesionāls potenciāls arī Latvijā, jo ar savām zināšanām un pieredzi varat sniegt augstu pienesumu Latvijas ekonomiskajai un intelektuālajai attīstībai," pauda E. Rinkēvičs.
Informācijai:
Luksemburga atzina Latviju de iure 1922. gada 4. oktobrī, savukārt 1992. gada 29. janvārī tika atjaunotas diplomātiskās attiecības. Luksemburga nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju un inkorporāciju PSRS. Latvijai ir nerezidējoša vēstniecība Luksemburgā, kas atrodas Hāgā. Savukārt Luksemburgai ir nerezidējoša vēstniecība Latvijā, kas atrodas Varšavā.
Luksemburgā dzīvo aptuveni 500 Latvijas valstspiederīgie, no kuriem lielākā daļa ieceļoja pēc 2004. gada, kad Latvija iestājās ES un tas pavēra iespējas strādāt dažādās Eiropas institūcijās.
