Latvija uzsvēra Kodolieroču neizplatīšanas līguma (Treaty on the Non-Proliferation of Nuclear Weapons, NPT) stratēģisko nozīmi un atgādināja, ka kodolatbruņošanās procesam ir jābūt pakāpeniskam un pragmatiskam, iesaistot gan kodolvalstis, gan valstis, kas iestājas par kodolieroču aizliegšanu, kā arī ņemot vērā starptautisko drošības situāciju.
J. Mažeiks atgādināja, ka Krievijas Federācijas īstenotā Budapeštas memoranda pārkāpšana, kas sniedza drošības garantijas Ukrainai, ir būtiski vājinājusi uzticību kodolatbruņošanās centieniem.
Latvija apsveica sasniegumus Irānas kodolprogrammas ierobežošanā un apliecināja atbalstu Kopīgajam visaptverošajam rīcības plānam (Joint Comprehensive Plan of Action, JCPOA). Šajā kontekstā tika atzīmēta Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras centrālā loma kodolieroču neizplatīšanas globālā režīma nodrošināšanā un kodolenerģijas izmantošanas miermīlīgiem mērķiem veicināšanā.
Tāpat Latvija īpaši atzīmēja, ka kodolizmēģinājumiem ir jāpaliek pagātnē, tāpēc Vispārējā līguma par kodolizmēģinājumu aizliegumu (Comprehensive Nuclear-Test-Ban Treaty, CTBT) stāšanās spēkā ir būtisks solis ceļā uz kodolieroču attīstības ierobežošanu un pasauli bez kodolieročiem.
J. Mažeiks informēja ANO dalībvalstis, ka Latvija ir izraudzīta par nākamo Kodolmateriālu piegādātāju grupas prezidējošo valsti 2018.-2019. gadā, un apliecināja Latvijas vēlmi stiprināt tiesībās balstītu starptautisko kārtību.
