Otrdien sēdē deputātus ar gaidāmo mācību satura reformu, kas nodota sabiedriskajai apspriešanai, iepazīstināja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks.
Pirmo reizi mācību saturs pārskatīts vienotā sistēmā un pēctecīgi visos izglītības posmos, sākot no pusotra gada vecuma līdz pat 12.klasei, akcentēja G.Catlaks.
Kā uzsvēra A.Adamovičs, būtiski, ka plānoto reformu izstrādājis plašs ekspertu loks. Plāna izstrādē iesaistīti vairāk nekā 300 skolotāji, augstskolu mācībspēki un izglītības speciālisti, turklāt ņemta vērā labākā Rietumvalstu pieredze.
"Jaunajā pieejā uzsvars tiks likts uz praktiskām skolēnu zināšanām, to pielietojamību dzīvē, nevis tikai teorētisku mācību satura iekalšanu. Tas ļaus bērnus labāk sagatavot tālākajām gaitām pēc skolas beigšanas, turklāt būtiski, ka jau vidusskolā jaunieši varēs specializēties izvēlētajos mācību priekšmetos, kuros iegūtās zināšanas būs nepieciešamas augstskolā," sacīja A.Adamovičs.
Mēs nedrīkstam apstāties vien pie mācību satura izmaiņām, piebilda Izglītības komisijas priekšsēdētājs. Svarīgi sakārtot arī skolu tīklu un rūpēties par pedagogu kvalitātes veicināšanu, taču jo īpaši būtiski šobrīd ir nodrošināt mācību iestādes ar mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi. Visās skolās jābūt pieejamām modernām, mūsdienīgām tehnoloģijām mācību procesa pilnveidei, citādāk jauno pieeju ieviesīsim tikai teorētiski.
Izmaiņas mācību saturā paredz lietpratības jeb kompetenču pieeju mācību saturā, galveno uzmanību veltot indivīda spējai kompleksi lietot zināšanas, prasmes un paust attieksmes, risinot problēmas mainīgās reālās dzīves situācijās, sēdē informēja G.Catlaks.
Izglītības komisija rūpīgi sekos paredzētajai mācību satura reformai, kas ies ciešā sasaistē ar gaidāmajiem grozījumiem Vispārējās izglītības likumā, akcentēja A.Adamovičs.