Jaunā kvalitātes pakāpes piešķiršanas sistēma paredz, ka līdzšinējo piecu pakāpju vietā pedagogs varēs pretendēt un iegūt kādu no trim kvalitātes pakāpēm. Pedagoga novērtēšanai katras mācību iestādes vadītājs izstrādā un apstiprina novērtēšanas kritērijus un izveido novērtēšanas komisiju, kas, atbilstoši izglītības iestādes attīstības mērķiem, veic pedagogu novērtēšanu. Novērtēšanas procesā komisija izvērtē katra pedagoga ieguldījumu bērnu mācīšanās vajadzību nodrošināšanā, akcentējot skolotāja prasmes motivēt ikvienu bērnu paaugstināt savus mācību sasniegumu atbilstoši katra spējām un vajadzībām. Tādējādi tiks veicināta izglītības kvalitāte ne tikai konkrētajā izglītības iestādē, bet valstī kopumā, pedagogiem iesaistoties gan talantu attīstībā, gan palīdzot tiem skolēniem, kuru zināšanas ir zem vidējiem rādītājiem.
Izglītības iestāde vai pašvaldība varēs papildināt vērtēšanas nosacījumus un kritērijus, ievērojot izglītības programmas vai pedagoga veicamo pienākumu specifiku, kā arī novada vai reģionālās tradīcijas, pieredzi, tajā skaitā skolēnu mācību sasniegumu līmeni un kvalitāti. Kvalitātes pakāpe pedagogam tiek piešķirta uz vienu, diviem vai trim gadiem un ir spēkā tikai tajā izglītības iestādē, kurā veikta pedagoga novērtēšana,
Jaunā kvalitātes piešķiršanas sistēma paredz īstenot brīvprātības principu. Pedagogs pats var izvēlēties dalību novērtēšanas procesā, izglītības iestādes vadītājam iesniedzot brīvas formas un apjoma iesniegumu. Tāpat pedagogs var izvēlēties pakāpi, uz kuru pretendē, neievērojot pēctecību. Grozījumi Izglītības likumā arī paredz, ka piemaksas apmēru par kvalitātes pakāpi nosaka tās izglītības iestādes vadītājs, kurā novērtēta pedagoga profesionālās darbības kvalitāte. Piemaksa tiek noteikta, ņemot vērā novērtēšanas procesa rezultātus un pieejamos finanšu līdzekļus. Jaunais regulējums ļaus efektīvāk izmantot finanšu līdzekļus izglītības iestāžu darba kvalitātes paaugstināšanai, mainot līdzšinējo praksi, ka izglītības iestādē pedagogiem vienlaikus tika noteiktas dažādas piemaksas, kas saistītas ar darba kvalitāti.
Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas pilnveidei IZM tika izveidota darba grupa, kurā strādāja plašs izglītības jomas speciālistu loks, tajā skaitā praktizējoši pedagogi, augstskolu, LIZDA, asociācijas "Latvijas Izglītības vadītāju arodbiedrība", Latvijas Pedagogu domes un vecāku pārstāvji. Darba grupā tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmu, veicot vairākas izmaiņas, tostarp mazinot birokrātisko slogu pedagogiem, kā arī stiprinot skolu autonomiju un atbildību izglītības kvalitātes un skolēnu mācību sasniegumu paaugstināšanā.
