Izmeklēšana kriminālprocesā tika uzsākta 2016.gadā, kad Valsts policijas rīcībā nonāca informācija par kādu tiesu izpildītāju, kurš pēc tam, kad tika atcelts no amata, iespējams, personīgu motīvu vadīts, aptuveni mēneša garumā kavējis savā pārziņā esošo lietu un dokumentu nodošanu citam kolēģim. Jāatzīmē, ka amatpersonas pārziņā bija vairāk nekā 26 tūkstoši izpildu lietas, no kurām teju 20 tūkstoši izpildu lietas bija aktīvas jeb tādas, kurās amata darbības bija jāturpina veikt. Noteiktajā termiņā nenododot aktīvās izpildu lietas un tādējādi kavējot šo lietu faktisku pārņemšanu un virzību, bijusī amatpersona ir radījusi būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personu interesēm. Izmeklēšanas laikā konstatēts, ka personai bija faktiska iespēja izpildīt savu pienākumu – nodot izpildu lietas, taču tas ilgstoši netika darīts.
Brīdī, kad Valsts policija uzsāka izmeklēšanu, bija zināms, ka lielāko daļu no izpildu lietām persona ar būtisku kavēšanos ir nodevusi, taču ne visas izpildu lietas. Lai atgūtu trūkstošās lietas, tika īstenotas septiņas kratīšanas, kas rezultējās ar atsevišķu ar izpildu lietām saistītu dokumentu atgūšanu, bet ne ar trūkstošo izpildu lietu atgūšanu. Pēc inventarizācijas pabeigšanas tika konstatēts, ka kopumā iztrūkst 23 aktīvas izpildu lietas, 74 neaktīvas izpildu lietas, kā arī četri izpildu dokumenti.
Izmeklētais noziedzīgais nodarījums kvalificēts saskaņā ar Krimināllikuma 274. panta otro daļu, konstatējot, ka ir notikusi dokumentu, kas piešķir tiesības un atbrīvo no pienākumiem, slēpšana, nodarot būtisku kaitējumu. Ja tiks pierādīta personas vaina, persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Šī gada jūnija izskaņā kriminālprocess nodots Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
