Ministrs pauda atbalstu ES Globālās stratēģijas ieviešanai un Eiropas Aizsardzības fonda un industrijas atbalsta programmai. Runājot par ES un NATO sadarbību, E. Rinkēvičs uzsvēra nepieciešamību dalīties ar izlūkinformāciju un sadarboties kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā starp ES dalībvalstīm, kā arī hibrīdo un kiberdraudu novēršanā. "Eiropas Izcilības centram cīņai ar hibrīdo apdraudējumu Helsinkos un NATO ekselences centriem Rīgā un Viļņā ir cieši jāsadarbojas. Turklāt īstā spēju attīstība prasa papildu līdzekļus – tas ir smagi, taču Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpalielina aizsardzības izdevumi, kas atbilst mūsdienu situācijai un draudiem," uzsvēra E. Rinkēvičs.
Ārlietu padomes laikā norisinājās ES un Austrumu partnerības valstu ārlietu ministru tikšanās, lai pārrunātu gatavošanās procesu Austrumu partnerības samitam, kas notiks 24. novembrī Briselē.
Lai sniegtu iespēju diskutēt par konkrētām iniciatīvām ES un Gruzijas ciešākai sadarbībai, Latvija un Slovākija kopīgi organizēja ES dalībvalstu ārlietu ministru tikšanos ar Gruzijas ārlietu ministru Mihailu Džanelidzi (Mikheil Janelidze). E. Rinkēvičs apliecināja atbalstu Gruzijas teritoriālai integritātei un suverenitātei, un tās izvēlētajam eirointegrācijas ceļam. Ministrs uzsvēra, ka Gruzijas mērķi sadarbībai ar ES ir ambiciozi, taču vienlaikus Gruzijai jāturpina iesāktās reformas ES–Gruzijas Asociācijas līguma ieviešanā, īpaši reformas mediju brīvības jomā. "Austrumu partnerībai kā Eiropas Savienības politikai ir jāspēj sniegt atbalstu tām partnervalstīm, kas vēlas ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību. Tāpat jāpatur Eiropas durvis atvērtas, vienlaikus jāsaprot reālās iespējas, kā arī jāturpina veikt kvalitatīvus uzlabojumus, kas ietekmē pilsoņu ikdienas dzīvi jau šobrīd," pauda ārlietu ministrs.
Tāpat E. Rinkēvičs aicināja Gruziju līdz Austrumu partnerības samitam šī gada novembrī izstrādāt konkrētas praktiskas idejas sadarbībai ar ES, piemēram, dalībai ES aģentūrās un citās programmās.
ES Ārlietu padomes laikā notika diskusija par migrācijas partnerību satvara ieviešanu un sadarbību ar nelegālās migrācijas izcelsmes un tranzīta valstīm. Ārlietu ministri pārrunāja arī aktuālo situāciju Līča reģionā saistībā ar vairāku valstu lēmumu pārtraukt diplomātiskās attiecības ar Kataru.
