Kopumā šā gada 1. ceturksnī mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 3,4 % lielāks nekā 2016. gada 1. ceturksnī.
Jau kopš 2014. gada beigām, nepārtikas preču kategorija attīstās straujāk nekā pārtikas preču kategorija. Martā nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma temps bija par 5,7% lielāks nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Kopumā nepārtikas preču mazumtirdzniecība veido gandrīz 55% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma un tās attīstība norāda arī uz iedzīvotāju iespējām un vēlmi tērēt savus līdzekļus precēm, kas nav pirmās nepieciešamības preces. Par to liecina arī mazumtirdzniecības attīstības tendences noteiktās preču kategorijās. Piemēram, martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada martu, visstraujāk pieauga dažādu atpūtai paredzētu preču mazumtirdzniecība, piemēram, sporta preču un spēļu, kultūras preču mazumtirdzniecība. Pieaugums bija vērojams arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā un mājsaimniecības elektropreču kategorijā. Visstraujāk saruka lietoto preču mazumtirdzniecība. Sarukums bija vērojams arī mazumtirdzniecībā stendos un tirgos.
Martā lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā nodrošināja degvielas mazumtirdzniecība. Degvielas mazumtirdzniecība ir būtiski palielinājusies. Šā gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi bija par 14% lielāki.
Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums joprojām turpina sarukt, kaut gan sarukuma temps mazinās. Martā pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomi bija par 1,1% zemāki nekā pirms gada.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums sagaidāms arī turpmākajos mēnešos. Pieaugot mājsaimniecību ienākumiem, pieaug iedzīvotāju pirktspēja, kas arī pozitīvi ietekmēs mazumtirdzniecības dinamiku.
Vita Skuja
EM Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta vecākā eksperte
